Sperts modernās braukšanas ātruma kontroles pirmais solis 16
Atis Jansons, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
“Latvijas valsts ceļi” ziņo: uz Rīgas apvedceļa Salaspils–Babīte (A5) sāk ierīkot pirmo vidējā ātruma kontroles posmu. Plānots, ka tas sāks darboties marta sākumā.
Iepirkumā par vidējā ātruma kontroles sistēmu ieviešanu valsts ceļu tīklā un uzturēšanu turpmāko triju gadu laikā tiesības slēgt līgumu ir ieguvusi PS “Fima Group”. Uzņēmuma iesniegtā līgumcena 1 261 155,87 eiro (bez PVN) bija zemākā no piecu pretendentu piedāvātajām. No tās ap 900 000 eiro (bez PVN) paredzēti vidējā ātruma kontroles sistēmas ierīkošanai 16 posmos, bet ap 360 000 eiro (bez PVN) – sistēmas uzturēšanai triju gadu periodā no 2023. līdz 2025. gadam. Iepirkuma rezultāti tika apstrīdēti Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB), kas pieņēma lēmumu atļaut pasūtītājam (VSIA “Latvijas valsts ceļi” (“LVC”)) slēgt līgumu ar atklātā konkursā noteikto uzvarētāju. Līgums tika noslēgts 2022. gada septembra vidū.
PS “Fima Group” četru mēnešu laikā no līguma stāšanās spēkā bija jāveic transportlīdzekļu vidējā braukšanas ātruma kontroles pilotprojekta ieviešana vienā posmā, veicot reģistrācijas iekārtu projektēšanu, izbūvi un aprīkojuma uzstādīšanu, datu apmaiņas servisu izstrādi informācijas nodošanai Ceļu satiksmes drošības direkcijai (CSDD), kā arī visu iekārtu un sistēmu verificēšana. Tomēr projekta ieviešana aizkavējusies un vidējā braukšanas ātruma kontrole pirmajā posmā sāks darboties šā gada martā. Visos 16 posmos, ko “LVC” speciālisti izvērtējot noteica kā prioritārus, vidējā ātruma kontroles sistēmai jābūt uzstādītai deviņu mēnešu laikā pēc līguma stāšanās spēkā.
16 aprīkojamie posmi:
Rīga–Igaunijas robeža (A1) (13,4– 20,0 km),
Rīga–Sigulda–Igaunijas robeža (Veclaicene) (A2) (54,4–62,2 km),
Inčukalns–Valmiera–Igaunijas robeža (A3) (36,2–38,9 km),
Rīgas apvedceļš (A5) (23,0–28,7 km),
Rīga–Daugavpils–Krāslava–Baltkrievijas robeža (A6) (102,2–116,1 km),
Rīga–Daugavpils–Krāslava–Baltkrievijas robeža (A6) (133,3–139,2 km),
Rīga–Daugavpils–Krāslava–Baltkrievijas robeža (A6) (150,2–159,7 km),
Rīga–Bauska–Lietuvas robeža (A7) (24,2–40,1 km),
Rīga–Jelgava (Lietuvas robeža) (A8) (49,4–69,3 km),
Rīga–Liepāja (A9) (26,0–38,2 km),
Rīga–Liepāja (A9) (156,6–169,4 km),
Rīga–Ventspils (A10) (24,0–30,8 km),
Rīga–Ventspils (A10) (45,0–52,5 km),
Rīga–Ventspils (A10) (134,9–140,8 km),
Krievijas robeža–Rēzekne–Daugavpils–Lietuvas robeža (A13) (81,8–88,5 km),
Cēsis–Vecpiebalga–Madona (P30) (22,1–29,2 km).
Kaite smaga. Vai šīs zāles līdzēs?
Slimība, kuru, šo miljonu investējot, cenšas izārstēt (vai vismaz slāpēt) mūsu satiksmes organizatori, tiešām ir smaga. Rīgas apvedceļa ziemeļrietumu daļu (Babīte–Salaspils) izmantoju regulāri. Un skaidri redzu, ka pat pašreizējā divjoslu šaurībā tā būtu droši un gluži omulīgi braucama, ja plūsmu (tā ap 85–90 km/h) nečakarētu gluži vai histēriskas steigas inficētie. Bezjēdzīgas (jo skrējējs drīz vien atduras pret nākamo saprātīgi rāmo) apdzīšanas te veic ne tikai jaudas pārpilni limuzīni un kravas busiņi. Lūk, lidot kāra ir arī dāma pie parūsējuša opeļa stūres, lūk, manu spoguli jau trešo kilometru aizpildījis kāda furgona purns, kuram ne tikai smagajiem atļautie 80 (plus vēl pieci vismaz, protams) ir par maz, bet dikti jau simtiņu gribētos… Pretīgi un stulbi. Jaunais kontroles posms palīdzēs? Laiks rādīs. Bet šaubas māc jau tagad.
Pirmkārt, šis kontroles veids nespēj fiksēt atsevišķus hiperaktīvus manevrus. Pievienotā tabuliņa rāda, ka 10 km garā uzraudzītā posmā, trakās dusmās vārīdamies, pabraucis pusi no ceļa “lēni” (80 km/h), “sportists” var vairākkārt pa kilometram “atvilkt” ar 120, pat 140 un finišēt atļautajā laikā.
Otrkārt, kontroles zona vēl lēnākus var padarīt tos, kuri jau tagad brauc laiku taupošos traucējoši un kaitinoši. Tādu joprojām ir daudz. Pārlieku piesardzīgi, sava spidometra kļūdu nezinoši. Pašvērtējumā superlojāli, plūsmas ietekmēšanā – konfliktu perēkļu veidotāji.
Treškārt, modernās tehnoloģijas. Dažādas GPS lietotnes, kas atšķirībā no auto spidometriem nemelo, piedevām ļauj mērīt arī tieši to – posma vidējo – ātrumu, kuru mērīs jaunie radari. Tādas internetā tiek piedāvātas bez maksas un bagātīgi. Ja kādam steigšam vēl nav telefonā instalētas un apgūtas – martā būs! Un pasmiesies viņš gan par kontroli, gan par vienmuļi un pastāvīgi rāmajiem…
Ceturtkārt, piedāvātās zāles nu nekādi neārstē, iespējams, pat pastiprina citu Latvijas lielceļu nelaimi. Mazas distances starp vienā virzienā braucošiem! Rezultāts – sliktāka pretējās joslas pārskatāmība (sevišķi, ja priekšā braucošais resns), straujāks, asāks, iespējami slidenāks ciešās sekošanas beigās tomēr iesāktais apdzīšanas manevrs.
Fotoradari (ne vecie, ne vidējā ātruma) divu sekunžu likumu nemāca. Policija arī ne. Jaunu priekšlikumu šajā jomā nav. Lai gan – kāds vecs draugs gatavojās pasūtīt uzlīmi ar šeit redzamo bildīti. Likšot uz sava pakaļējā stikla…
Piektkārt, visu 16 iecerēto kontroles posmu kopgarums ir tikai nepilni 150 kilometri. Pret valsts ceļu kopgarumu (20 000 km) – mierinošas eļļas piliens vētrainajā jūrā, kurā laikam jau turpināsies elementāras disciplīnas, lojalitātes un pieklājības trūkums. Ja prognozē kļūdīšos, būšu patiesi priecīgs.
