No fermas līdz dakšiņai. Modernākie Jelgavas pelmeņi 0
Gaļas pārstrādes uzņēmums “HKScan Latvia”, kura paspārnē ir arī zīmoli “Rīgas miesnieks” un “Rakvere”, izveidojuši jaunu ražošanas līniju, kurā ieguldīti 300 000 eiro. Turpmāk visi šo zīmolu pelmeņi tiks ražoti tieši Jelgavā – pilsētā, kura esot pazīstama ar savām pārtikas ražošanas tradīcijām. “Cepampelmeņi ar gaļu un sieru, pilngraudu pelmeņi ar kūpināto gaļu vai Boloņas mērces pildījumu u. c. Patērētājiem piedāvāsim plašas izvēles iespējas,” sola “HKScan” prezidents Jari Latvanens.
“Jaunā līnija ļauj ražot pelmeņus ar plānāku mīklas kārtu, bagātīgāku un daudzveidīgāku pildījumu, izmantojot tikai svaigu gaļu. Papildinām tos ar sieru, dažādām mērcēm un garšvielām. Pateicoties jaunajām tehnoloģijām, pildījums nesaraujas un nesadalās, mīkla ir pietiekami cieta un katlā pelmenis neizšķīst. Šobrīd ražojam desmit dažādus produktus, kuru pagatavošanā izmantotas jaunas un interesantas receptes,” “LA” pastāstīja J. Latvanens. Pelmeņi esot iecienīts pārtikas produkts ne tikai Baltijā, bet arī citviet Eiropā un Āzijā. Jaunā līnija došot iespēju palielināt ražošanas apjomus un nākotnē paplašināt arī eksporta zonas, viņš norādīja.
“Ar savu produkciju jau šobrīd apgādājam vietējo tirgu un kaimiņvalstis – Igauniju un Lietuvu. Jaunā pelmeņu ražošanas līnija sniegs iespēju pakāpties augstāk, palielināt eksporta iespējas arī uz citām valstīm, piemēram, Vāciju. Nedrīkstam strādāt tikai vietējā tirgus vajadzībām, jo ar katru gadu cilvēku skaits Latvijā sarūk,” skaidro “HKScan Latvia” pārdošanas direktors un vadītājs Heino Lapiņš.
Kādēļ šāda investīcija bija nepieciešama, ja strādāja vecā līnija? “Vecā pelmeņu iekārta bija novecojusi un nebija tik jaudīga. Turpretī jaunā ļauj dubultot, kāpināt mūsu ražošanas jaudas. Nekautrējoties varu teikt, ka mūsu pelmenis ir labākais Baltijā. Gaļa, kuru liekam tajā, ir audzēta mūsu pašu uzraudzībā. Vadāmies pēc devīzes “No fermas līdz dakšiņai”,” pamato direktors.
Pilsēta ar senām ražošanas tradīcijām
“Lai ir garšīgi, smeķīgi un pa kabatai!” šādu novēlējumu ražotājiem izteica zemkopības ministrs Jānis Dūklavs. “Investīcijas Latvijā strādājošajā uzņēmumā ir ieguldījums mūsu valsts tautsaimniecībā. Apsveicami, ko uzņēmums “HKScan” veicis bijušā Jelgavas gaļas kombināta ražotnē, izveidojot jaunu un jaudīgāku ražošanas līniju. Jelgavā augstas kvalitātes gaļas produkcija ar spēcīgiem zīmoliem ir tapusi ilgāk nekā astoņdesmit gadus, un šiem zīmoliem ir vieta ne tikai Latvijas un Baltijas valstu, bet arī Skandināvijas, Dānijas un citu valstu tirgū.”
Savukārt Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš uzskata, ka tikai likumsakarīgi ir tas, ka Jelgavas gaļas pārstrādes uzņēmums paplašinās un palielina ražošanas apjomus, jo viņa pārstāvētajā pilsētā ir senas ražošanas tradīcijas.
Ražotāju starpā sīva konkurence
Aptaujātie pelmeņu ražotāji norādīja, ka mūsdienās patērētāji ir ļoti prasīgi. Vienu un to pašu nevēlas ēst, līdz ar to izaicinājumu ir daudz un konkurence nozarē ļoti sīva.
“Uzņēmumu, kas Latvijā ražo pelmeņus, ir gana daudz. Vadošie tirgus spēlētāji būs pelmeņu un saldētu pusfabrikātu ražotājs “Ariols”, gaļas pārstrādes uzņēmumi “Rēzeknes gaļas kombināts” un “HKScan Latvia”. Latvijā iecienīta ir arī lietuviešu zīmola “Viči” produkcija, tāpat arī mazākie ražotāji, piemēram, “Lido” un dabisko pelmeņu ražotājs “Bujums”,” kopainu iezīmē Latvijas Gaļas ražotāju un pārstrādātāju asociācijas valdes priekšsēdētājs un Rēzeknes gaļas kombināta padomes priekšsēdētājs Guntis Piteronoks. Viņa pastāvētais uzņēmums patērētājiem piedāvā gan klasiskos pelmeņus, gan “Fiksīšus”, “Čabulīšus”, “Boņuka mīļākos”, gan pelmeņus, kuru pildījumu veido bioloģiskajās saimniecībās ražota produkcija.
“Godīgi sakot, tikai ar pelmeņiem izdzīvot būtu grūti. Jāorientējas uz dažādu produktu ražošanu, piemēram, šobrīd klientiem piedāvājam arī frikadeles. Mūsu ražotie pelmeņi ir atšķirīgi. Tie ir krāsaini – dzelteni, rozā, zaļi, bet ne ķīmiski veidoti. Krāsa tiek gūta no dabiskajām biešu, spinātu, burkānu sulām. Patērētājiem piedāvājam gaļas, veģetāros un vegānos pelmeņus, lai visiem būtu pa prātam. Šobrīd lūkojamies arī kaimiņvalstu virzienā un eksportējam savu produkciju uz Igauniju un Lietuvu,” pavēsta uzņēmuma “Bujums” direktors Aleksandrs Hermanis.
