Modernāka un vairāk pieprasīta! Kā grozījumi likumā panāk to, ka jaunieši vidusskolas vietā izvēlas profesionālo izglītību 0
Ilze Kuzmina, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Aizvien vairāk jauniešu pēc 9. klases pabeigšanas izvēlas nevis vispārizglītojošo vidusskolu, bet gan līdztekus vidējās izglītības ieguvei apgūt amatu.
Iepriekšējā mācību gada noslēgumā profesionālo izglītību izvēlējās 40% pamatskolu absolventu. Gadu iepriekš profesijas apguvei priekšroku deva 39,27%. Salīdzinājumam: laika posmā no 2002. līdz 2009. gadam profesionālo izglītību izvēlējās vidēji tikai 31% 9. klašu absolventu.
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) mērķis – panākt, lai pat puse pamatskolu beigušie dotos uz profesionālās izglītības iestādēm – gan vēl nav sasniegts. Diemžēl ap pieciem procentiem pamatskolu absolventu mācības neturpina vispār.
Pieaugošo interesi par profesionālo izglītību var skaidrot dažādi: gan ar priekšrocībām, ko dod agrīnāka profesijas ieguve, gan darba tirgus pieprasījumu, gan to, ka tehnikumos var apgūt modernas profesijas, kurās jādarbojas ar jaunākām tehnoloģijām, gan arī ieguldījumiem, kas veikti profesionālo skolu infrastruktūrā, padarot modernas ne tikai ēkas un iekārtas, bet arī audzēkņu kopmītnes.
Turklāt, kaut arī profesionālajās vidusskolās un tehnikumos ir mazāks stundu skaits vispārizglītojošos priekšmetos nekā “parastajās” vidusskolās, līdz ar to absolventu panākumi centralizētajos eksāmenos vidēji nav sevišķi augsti, arī pēc profesijas ieguves ir iespēja studēt un daudzi jaunieši to dara.
Gandrīz puse dodas studēt
Ministrijas veikto profesionālo skolu aptauju dati parāda, ka 40–50% jauniešu, kas ieguvuši profesionālo izglītību, pēcāk dodas studēt: ne vienmēr gan tā ir tā pati nozare, kurā iegūta profesija. Tiesa, Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka laikā no 2019. līdz 2020. gada oktobrim tikai desmitā daļa augstskolās uzņemto bija ar vidējo profesionālo izglītību.
Tāpat pārvaldes dati parāda, ka salīdzinoši bieži profesionālo vidējo izglītību ieguvušie vienlaikus studē un strādā. Piemēram, tā dara 22% 2018. gada profesionālo izglītības iestāžu absolventu.
Pēdējos gados uz profesionālās izglītības iestādēm dodas ne tikai 9. klašu, bet arī vidusskolu absolventi. Šobrīd apmēram desmitā daļa vai 2568 vidusskolu absolventu dodas nevis studēt, bet apgūt profesiju. Iepriekš šie jaunieši bieži vien mācījās Eiropas struktūrfondu finansētajās “Jauniešu garantijas” izglītības programmās. Nu attiecīgais Eiropas Savienības finansētais projekts beidzas, taču izglītība programmas samērā lielā pieprasījuma dēļ nepazūd: tagad tās finansē valsts.
Monitorēs nodarbinātību un algu
IZM Profesionālās un pieaugušo izglītības departamenta direktore Rūta Gintaute-Marihina jautāta, kādas ir turpmākās ieceres profesionālās izglītības monitoringam, min vairākas.
Piemēram, iecerēts ieviest profesionālās izglītības iestāžu absolventu monitoringu. Līdzīgs monitorings jau izveidots attiecībā uz augstskolu absolventiem. Tajā tiek apkopoti dati no attiecīgajām izglītības iestādēm, Valsts ieņēmumu dienesta un Valsts nodarbinātības aģentūras, lai noskaidrotu, cik pieprasīti darba tirgū ir absolventi un cik viņi pelna.
Šādi monitoringa dati gan palīdzēs IZM saprast, kurās skolās un izglītības iestādēs vairāk jāiegulda, gan arī potenciālajiem profesionālās izglītības iestāžu audzēkņiem un viņu vecākiem ļaus pamatoti izvērtēt, kuru profesiju vērts apgūt.
Diploms bez skolas beigšanas?
Patlaban Saeimā izskatīšanu gaida grozījumi Profesionālās izglītības likumā, kas gan aizkavējusies. Kā stāsta R. Gintaute-Marihina, Saeimā izveidota darba grupa, kas, pirms turpināt likumprojekta izskatīšanu, grib vienoties par terminoloģiju un saskaņot to ar citiem izglītības jomas normatīvajiem aktiem.
Grozījumi paredz nostiprināt likumā tā saukto modulāro profesionālo izglītību, kas skolās un tehnikumos jau sākta ieviest. Piemēram, Bulduru Dārzkopības vidusskolā modulāras jau kļuvušas šādas izglītības programmas: “Dārzkopība”, “Dārzu un parku kopšana”, “Ēdināšanas pakalpojumi”, un “Viesnīcu pakalpojumi”. Iepriekšējā sistēma pagaidām saglabājusies tikai vienā izglītības programmā “Floristikas pakalpojumi”.
R. Gintaute-Marihina skaidro, ka modulārā sistēma ļauj profesionālo izglītību padarīt elastīgāku: izglītības programmas pārveido dažāda līmeņa moduļos. Šobrīd gandrīz trešdaļa daļa audzēkņu atbirst, nepabeidzot mācības, bet moduļi ļaus šādiem jauniešiem saņemt apliecinājumu par profesionālās izglītības apguvi tajā līmenī, ko viņi ieguvuši. Iepriekš, ja bija pabeigti, piemēram, trīs mācību gadi no četriem, nevarēja iegūt nekādu apliecinājumu par apgūto.
Turklāt, iegūstot diplomu par daļēji apgūtu izglītību, pēc kāda laika būs iespējams atgriezties mācībās un tās turpināt, nevajadzēs vēlreiz mācīties to, kas jau apgūts. Tāpat ir gadījumi, kad absolventi nespēj nokārtot kvalifikācijas eksāmenu, tad viņi varētu iegūt apliecinājumu par zemāku kvalifikāciju vai pat daļēju kvalifikāciju. Arī šādi dokumenti var noderēt darba tirgū.
Par koledžām kļūt nevajadzētu
Vai ar laiku vismaz daļa profesionālās izglītības iestāžu varētu paaugstināt savu statusu, kļūstot par koledžām un īstenojot arī pirmā līmeņa augstākās izglītības programmas? R. Gintaute-Marihina atzīst, ka tādas ambīcijas vismaz daļai tehnikumu varētu būt, taču IZM šādas idejas neatbalsta.
Cita lieta, ka tehnikumi varētu vairāk iesaistīties mūžizglītības procesos un apmācīt pieaugušos, jau diplomētos speciālistus, palīdzot viņiem celt savu kvalifikāciju. “Taču ne tehnikumi, ne profesionālās vidusskolas nevar iedot to zināšanu bāzi, kas nepieciešama augstākajā izglītībā,” tā R. Gintaute-Marihina.
Jaunais vispārējās izglītības saturs tiek ieviests arī profesionālās izglītības iestādēs. Tāpat tiek uzlabots tas, kā audzēkņi apgūst nākamajai profesijai nepieciešamās prasmes. Profesionālās izglītības satura veidošanā arvien vairāk tiek iesaistīti darba devēji, kam vajadzētu nodrošināt to, lai iegūtās zināšanas un prasmes vairāk atbilstu darba tirgus vajadzībām.
