Arnis Salnājs: Modernais pret arhaisko. Līdz 30.decembrim jāizvēlas depozīta sistēmas ieviesējs Latvijā 1
Līdz 30. decembrim Valsts vides dienestam jāizvēlas, kurš no diviem konkurentiem – “Nulles depozīts” vai “Depozīta iepakojuma operators” Latvijā ieviesīs dzērienu depozīta sistēmu, kurai būtu jāuzlabo dzērienu iepakojuma savākšana un pārstrāde.
Šajā cīņā saduras moderna pieeja ar novecojušu.
SIA “Nulles depozīts” valdes priekšsēdētāju Arnis Salnājs uzsver, ka “Nulles depozīta” priekšrocības šajā konkurencē ir tehnoloģijās un paplašinājuma iespējās.
“Pašreizējās depozīta operatoriem izvirzītās prasības taras savākšanā prasības aptver nepilnīgu iepakojuma spektru – bezalkoholisko dzērienu pudeles, vājo alkoholisko (līdz 6% alkohola) dzērienu stikla pudeles, skārda bundžas, PET pudeles.
No kopumā 500 miljoni vienību dažādu dzērienu un šķidrumu iepakojumu, kas Latvijā veidojas gadā, pašreiz izvirzītās prasības depozīta operatoram aptver tikai daļu no apjoma. Šo faktu apzināšanās pati par sevi liek uzdot jautājumu – vai viss apstāsies pie pašreiz definētā savācamā iepakojuma spektra?”
“Nulles depozīts” uzskata, ka vides prasības tuvākā gadsimta laikā tikai pastiprināsies un pieaugs arī prasības dažāda iepakojuma savākšanā.
Tieši šajā, uz nākotni orientētajā aspektā meklējama pirmā “Nulles depozīta” piedāvājuma kvalitatīvā atšķirība no konkurentu piedāvājuma – mūsu piedāvātā sistēma ir viegli paplašināma, tai viegli pievienojami moduļi, kas ļaus savākt citus iepakojuma veidus – pārējās stikla pudeles, piena pudeles, šampūnu pudeles, laminētā kartona tetrapakas, nolietotās baterijas utt.
Otra būtiskākā atšķirība, uzsver “Nulles depozīta vadītājs” ir piedāvātais tehnoloģiskais risinājums – moderns, uz autorizāciju balstīts, kas lielā mērā izslēdz krāpniecības riskus.
“Konkurentu piedāvātā sistēma paredz, ka nododot iepakojumu tiks drukāti papīra čeki. Ar šo čeku tad būtu jāiet uz veikalu, jāuzrāda pie kases un tad par to varētu saņemt kaut kādus labumus.
Ir acīmredzami, ka šāda, nepārspīlējot, pagājušā gadsimta sistēma nav ērta – naudas makā būs jāglabā čeki, ja tos glabā nepiemērotā veidā, uz čeka rakstītais var nodzist, ja naudas maka nav pie rokas, čeks tiks iebāzts kabatā un saburzīsies.
Ja vidējais Latvijas iedzīvotājs reizi nedēļā nodos kādu taru, tad runa ir par 80-100 miljoniem čeku gadā jeb apmēram 10 000km gara lenta.
Mēs piedāvājam, mūsuprāt, daudz labāku alternatīvu – vienkāršu autorizācijas procesu, līdzīgi kā šobrīd lielveikalos lieto bezkontakta kartes – tikai pietuvini un sekundes laikā esi autorizējies, turklāt to var izdarīt ar praktiski jebkuru karti – bankas karti, ID karti, jebkuru lojalitātes karti un telefonu.
Pēc tam depozīta maksājumi un bonusa punkti tiek pārskaitīti uz klienta norādīto vietu – lojalitātes karti vai bankas karti.
Visbeidzot pēdējā kvalitatīvā atšķirība ir mūsu piedāvātā iespēja pieslēgties sistēmai, sekot procesam un datiem jebkurā brīdī, nevis paļauties uz atskaitēm reizi vairākos mēnešos,” saka Salnājs.
Salnājs uzsver arī “Nulles depozīta” piedāvātās ērtības iedzīvotājiem, tādas kā arī deformētu pudeļu un bundžu pieņemšanu.
“Pēdējos 15 vai 20 gadus visiem Latvijā mācīts, ka iepakojums jāsaplacina, lai būtu kompaktāks un aizņemtu mazāk vietas. Neredzam nevienu iemeslu, kādēļ šī pieeja būtu jāmaina, tas arī būtu ļoti neērti. Nu, iedomājieties paši, cik neapmierināti būs cilvēki, kas samaksājuši papildus 10 centus par pudeli, ja nespēs to nodot un saņemt naudu atpakaļ tāpēc, ka pudele būs nedaudz deformējusies.
Mūsu piedāvātā sistēma ar kameru, programmatūras un datorredzes palīdzību spēs atpazīt arī deformētus svītrkodus un restaurēt tos, tādēļ iedzīvotāji arī turpmāk varēs saplacināt pudeles un bundžas,” uzsver A. Salnājs.
Dzērienu depozīta sistēmai būtu jāsāk darboties 2022. gada 1. janvārī. Iedzīvotāji tiks motivēti nodot pudeles un skārda bundžas ar to, ka dzērienu cenai tiks pievienoti 10 eirocenti, kurus varēs saņemt atpakaļ, nododot dzēriena iepakojumu pieņemšanas vietās un automātos.
