Modeles lomā sirds vainagartērijas. Ko var noskaidrot koronarogrāfijā 0
Koronarogrāfijā sirds lielo asinsvadu pildīšanos ar kontrastvielu filmē un izvērtē, lai atklātu to sašaurinājumu.
Koronarogrāfijas izmeklējumu, kad caur dūrienu rokas vai cirkšņa artērijā ar katetru nokļūst līdz sirds asinsvadiem, lai pēc tam ievadītu kontrastvielu, ārsti uzskata par zelta standartu sirds asinsvadu slimību diagnostikā, piemēram, lai atklātu sirds lielo asinsvadu sašaurinājumu, stāsta Latvijas Kardioloģijas centra Ambulatorās un diagnostiskās nodaļas vadītāja Iveta Mintāle.
Vispirms – citi izmeklējumi
Uzklausot pacienta sūdzības par kaut kādiem sirds darbības traucējumiem, dakteris uzreiz nesūtīs uz šo radioloģisko un invazīvo izmeklējumu (uzreiz koronarogrāfiju veic vienīgi akūtā situācijā – miokarda infarkta gadījumā!). Vispirms vajadzēs izdarīt kardiogrammu, pēc tam, rodoties aizdomām par sirds asinsvadu bojājumu, slodzes testu veloergometriju pie kardiologa vai fiziologa, kuri tad arī noteiks koronarogrāfijas nepieciešamību. Nereti gadās, ka pilnīgai skaidrībai vēl jāizdara miokarda perfūzijas scintigrāfija vai stresa ehokardiogrāfija.
Kaut gan uz koronarogrāfiju nosūta kardiologs, nosūtījumu raksta ģimenes ārsts, un abu šo dakteru pienākums pastāstīt, kā sagatavoties un kā notiek izmeklējums. Pirms tam jābūt veiktām konkrētām asins un urīna analīzēm, īpašu uzmanību pievēršot nieru rādītājiem, jo izmeklējumā tiek izmantota kontrastviela. Ja būs sliktas nieru analīzes, iespējams, to nedrīkstēs veikt vai arī būs jāievada mazāks kontrastvielas daudzums. Var gadīties, ka kādas no līdz šim lietotajām zālēm pirms izmeklējuma būs jāpārtrauc dzert.
No rīta pārbaude, pēcpusdienā – mājās
Uz koronarogrāfiju jāierodas no rīta tukšā dūšā, ārsts arī noskaidros, vai nav bijušas alerģiskas reakcijas uz kontrastvielu. Izmeklējums notiek vietējā narkozē un ilgst apmēram pusstundu, caur pacientam piestiprinātiem elektrodiem kontrolējot viņa sirdsdarbību, asinsspiedienu un citus parametrus. Asinsvadu pildīšanos ar kontrastvielu filmē un izvērtē – sašaurinājums jeb tā sauktā stenoze izskatās kā pildījuma defekts.
Koronarogrāfija nav sāpīga. Vienīgi, ja vainagartērijas ir jau stipri sašaurinātas, var rasties sāpes krūtīs (stenokardijas lēkme) vai pat pēkšņi sirds ritma traucējumi, taču tad mediķi sniegs nepieciešamo palīdzību. Retumis gadās, ka pēc artērijas punktēšanas rodas zilumi vai iekaisums, taču daktere Mintāle iedrošina: ja pacients precīzi izpilda ārsta norādījumus, no šādiem sarežģījumiem izdodas izvairīties.
Pēc katetra izņemšanas punktētajai vietai uzliek speciālu slēdzējierīci un pacientam dažas stundas jāatpūšas. Artērija slēdzas apmēram pēc 4 – 5 stundām, un parasti pēcpusdienā, kad saņemti turpmākie norādījumi par slimības ārstēšanu, var doties mājās. Kamēr artērija nav pilnībā sadzijusi, jāvairās no smagumu celšanas un lielas fiziskas slodzes. Atklājot koronarogrāfijā izteiktu vainagartēriju sašaurinājumu, ārsti var lemt par asinsvadu paplašināšanu.
Uzziņa
Koronarogrāfiju izdara dienas stacionārā. Ja gadās nokļūt stacionārā akūtā kārtā, parasti vispirms ar angioplastijas metodi atjauno asinsriti asinsvados vai pēc tam plānveidā veic sirds asinsvadu operāciju.
Koronarogrāfija ir kontrindikācija grūtniecēm, slimniekiem ar izteiktu nieru mazspēju vai kādām citām smagām slimībām, taču, ja jāglābj pacienta dzīvība, iespējamais risks vienmēr tiek salīdzināts ar ieguvumu.
Valsts apmaksāts koronarogrāfijas izmeklējums dienas stacionārā pieejams P. Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionārā “Gaiļezers”, Rīgas 1. slimnīcā, Liepājas reģionālajā slimnīcā, Daugavpils reģionālajā slimnīcā. Rindā jāgaida vidēji trīs mēnešus: citviet tikai pāris nedēļu, bet citur pat piecus mēnešus. Pacienta līdzmaksājums ir 9,96 eiro.
