Modē atgriežas senču pārbaudītas vērtības – kā veselībai un skaistumam var izmantot rīcineļļu, un kas tajā vērtīgs? 0
Vecmāmiņas rīcineļļu izmantoja gan sejas un matu kopšanai, gan vēdera izejas problēmu gadījumā. Taču labu laiku tā bija aizmirsta.
Eh, ko šodien ar kaut kādu eļļu ņemties, ja nopērkams tik daudz dažādu līdzekļu! Bet modē pamazām atgriežas vecas, pārbaudītas un, kas ļoti svarīgi, dabiskas lietas. Šie produkti maksā arī krietni lētāk un ir organismam draudzīgāki. Rīcineļļa starp tiem noteikti ierindojama.
Rīcinaugs (Ricinus communis) savvaļā aug Ziemeļāfrikā un Austrumāfrikā. Arheologi auga sēklas atraduši Ēģiptes faraonu kapenēs, bet valdniekiem, kā zināms, nekas nevērtīgs līdzi dots netika. Laika gaitā rīcinaugs caur Āziju aizceļojis uz Indiju, un ieraksti sanskritā vēsta, ka no auga iegūtā eļļa izmantota lampās, no tās izgatavotas zāles. Eiropā rīcinaugu no Indijas ieveda angļu kolonizatori, jo tas bija skaists. Vērtīgās auga īpašības eiropieši atklāja un novērtēja gan tikai 19. gadsimtā. Eļļa tika atzīta par labu mašīneļļu, to izmantoja ādas izstrādājumu ražošanā. Arī apavu kopšanā, lai tie nelaistu cauri mitrumu.
Mūsdienās rīcineļļu lieto parfimērijas un kosmētikas ražošanā, pašu vajadzībām dažādos nolūkos tā nopērkama aptiekās.
Kas rīcineļļā vērtīgs
No rīcinauga iegūtā eļļa ir bagāta ar E vitamīnu un dažādām minerālvielām, tās sastāvā ir taukskābju triglicerīdi, kam piemīt antibakteriālas un antiseptiskas īpašības. Savukārt eļļā esošajam oleīnskābes atvasinājumam rīcinoleīnskābei piemīt ādu mitrinošas un elastību uzturošas, atjaunojošas īpašības, tādējādi izlīdzinot grumbiņas. Vienlaikus tā ādu dara gaišāku.
Veselībai
Iekšķīgi rīcineļļu lieto kā drošu līdzekli vēdera izejas aizcietējumu gadījumā, jo tā nerada zarnu iekaisumu. Atšķirībā no caurejas līdzekļiem, kas veidoti uz sāls bāzes, rīcineļļa netraucē barības un citu vielu uzsūkšanos organismā – taukos šķīstošo vielu uzsūkšanos tā pat pastiprina. Līdzīgi citām eļļām, arī rīcineļļa lieliski iztukšo žultspūsli.
Ja ir menstruāciju sāpes, ieņem 1–1/2 tējkarotes rīcineļļas.
Aizcietējumu gadījumā pirms gulētiešanas ieņem 1–3 tējkarotes rīcineļļas un uzdzer ūdeni vai kādu tēju. Vēders viegli iziet pēc 8–12 stundām, parasti seko 2–3 defekācijas.
Saaukstēšanās un klepus gadījumā krūtis ieziež ar siltu rīcineļļu un silti apsedz. Eļļas iedarbību pastiprinās tai pievienotais terpentīns: 2 ēdamkarotes rīcineļļas samaisa ar ēdamkaroti terpentīna. Pirms lietošanas maisījumu uzsilda.
Ja ir kāju sāpes un nogurums pēc ilgas staigāšanas vai stāvēšanas, kāju labsajūta manāmi uzlabosies, ja tās ieziedīs ar rīcineļļu.
Pret hemoroīdiem anālo atveri katru vakaru pirms gulētiešanas ieziež ar rīcineļļu.
Lai veicinātu čūlu, brūču, apdegumu sadzīšanu, problemātisko vietu ieziež ar rīcineļļu. Tāpat rīkojas, lai ātrāk sadzītu jaundzimušā bērniņa nabiņa.
Ieplaisājušus papēžus vakaros pirms gulētiešanas bagātīgi ieziež ar rīcineļļu, aptin ar polietilēna maisiņu/plēvi un uzvelk vilnas zeķes. Atstāj uz nakti.
Rīcineļļu izmanto zobu protēžu tīrīšanai, lai novērsu protēžu stomatīta (infekcija, kas izraisa iekaisumu, kairinājumu un apsārtumu mutē) attīstības risku.
Ja ir kārpas, tās katru dienu vismaz uz minūti ieziež ar rīcineļļu. Kārpas izzudīs aptuveni pēc mēneša.
Svarīgi! Rīcineļļu nedrīkst lietot, ja ir individuāla nepanesība, kā arī grūtniecības laikā.
Skaistumam
Ja ir sausa sejas āda ar tendenci zvīņoties, to ieziež ar rīcineļļu. Āda kļūs tvirtāka, izlīdzināsies sīkās krunciņas, un seja izskatīsies jaunāka.
Sejas ādas ikdienas kopšanai traukā ielej 1–2 tējkarotes rīcineļļas un trauku divas minūtes patur karstā ūdens peldē. Vates tamponu piesūcina ar silto eļļu, notīra seju un ļauj eļļai vēl dažas minūtes iedarboties. Tad seju noskalo ar siltu vārītu ūdeni vai notīra ar ūdenī/tējā izmērcētu vates tamponu.
Dziļai sejas ādas attīrīšanai rīcineļļu samaisa ar citu augu eļļu, piemēram, olīveļļu vai jojobas eļļu. Sausai ādai rīcineļļa maisījumā veido 10%, taukainai – 30%. Maisījumu iemasē sejas ādā, īpaši rūpīgi to dara problemātiskajās zonās. Šāds maisījums lieliski noņem arī kosmētiku. Kad eļļa iesūkusies, seju apklāj ar karstā ūdenī izmērcētu dvieli un notur, kamēr tas atdzisis. Procedūru atkārto 1–2 reizes. Tādējādi atveras poras un āda attīrās. Pēc procedūras āda var būt nedaudz apsārtusi, tāpēc to notīra ar micelāro ūdeni vai ieziež ar ikdienā lietoto sejas krēmu. Procedūru veic vienu reizi nedēļā vakaros.
Ja ap acīm ir zosu kājiņas, tējkaroti uzkarsē uz uguns, ielej tajā rīcineļļu un brīdi patur, līdz tā uzsilst. Ar silto eļļu ieziež ādu ap acīm, iepliķējot to ar pirkstu galiem. Procedūru veic reizi nedēļā.
Pret dziļākām sejas ādas grumbiņām rīcineļļu samaisa ar smiltsērkšķu eļļu proporcijā 1 : 1. Pirms lietošanas maisījumu mazliet uzsilda. Procedūru veic katru dienu.
Pret vasaras raibumiem, sejas ādas balināšanai, kā arī lai atbrīvotos no vecuma plankumiem uz rokām un citviet, problemātisko vietu reizi dienā ieziež ar rīcineļļu.
Lai uzacis augtu labāk, tās regulāri iesmērē ar rīcineļļu.
Lai mīkstinātu roku, kāju ādu, pirms gulētiešanas tās nomazgā siltā ūdenī, ieziež ar rīcineļļu un uz nakti uzvelk kokvilnas cimdiņus/zeķītes. Regulāri rīkojoties, sejas, kāju āda vienmēr būs samtaina.
Lai skropstas augtu biezākas un garākas, tās katru dienu iesmērē ar tīru, rīcineļļā samitrinātu skropstu tušas birstīti.
Pret matu izkrišanu rīcineļļu samaisa ar spirtu proporcijā 1 : 1 un iemasē matu saknēs. Patur 1–2 stundas, tad matus izmazgā ar šampūnu un izskalo ar tīru citrona sulu vai galda etiķi.
Matu stiprināšanai 2 ēdamkarotes rīcineļļas samaisa ar 2 ēdamkarotēm svaigi spiestas sīpolu sulas, iemasē galvas ādā, uzliek polietilēna lakatiņu un aptin ar dvieli. Notur 30–40 minūtes, tad rūpīgi izmazgā ar šampūnu.
Matu stiprināšanai un blaugznu ārstēšanai 3 tējkarotes rīcineļļas samaisa ar 1 tējkaroti medus. Maisījumu ieziež matu saknēs, pārklāj ar polietilēna lakatiņu un aptin ar dvieli. Notur stundu, tad matus rūpīgi izskalo.
Taukainiem matiem var pagatavot masku, rīcineļļai pievienojot kliņģerīšu tinktūru proporcijā 1 : 10. Maisījumu 2–3 reizes nedēļā ieziež galvas ādā.
