Draudi – zemi, bet jābūt gataviem 3
AM mierina, ka pašreizējais militāro draudu līmenis Latvijā ir zems. Mobilizācijas mācības vairāk esot saistītas nevis ar kādu jaunu apdraudējumu, bet gan vēlmi sakārtot sistēmu un piemērot to reālajai dzīvei.
Trūkumus rezerves karavīru apzināšanā atklāja jau 2012. gada maijā veiktā apziņošana. Toreiz NBS Atlases un rezerves personāla uzskaites centrs 500 rezerves karavīriem dažādos Latvijas reģionos nosūtīja apziņošanas vēstules, lūdzot triju darba dienu laikā vienkārši apstiprināt saņemšanu. Kopumā to izdarīja 55% rezerves karavīru un arī ne visi atbildēja noteiktajā laikā. Tas varētu būt saistāms ar to, ka liela daļa rezerves karavīru devušies ilgstošā darbā uz ārzemēm.
Lietuvā grib atjaunot obligāto dienestu
Kamēr Latvija mēģina savest kārtībā rezervistu sistēmu, Lietuva gatavojas atjaunot obligāto militāro dienestu. Tā vakar lēma kaimiņvalsts prezidentes Daļas Grībauskaites sasauktā Valsts aizsardzības padome, ziņo LETA. Obligāto karadienestu plānots atjaunot uz pieciem gadiem. Ja Seims šo ieceri atbalstīs, pirmais iesaukums varētu notikt jau septembrī.
Pēc prezidentes teiktā, jaukta armija ir arī Somijai, Igaunijai, Norvēģijai un Dānijai, savukārt Lietuvai šis lēmums ļautu pusotra gada laikā pilnībā komplektēt savus bruņotos spēkus. Bruņoto spēku pavēlnieks ģenerālmajors Jons Vītauts Žuks žurnālistiem pastāstījis, ka reālais bataljonu komplektēšanas līmenis šobrīd ir zems, tikai divos bataljonos tas pārsniedz 50%, un tas rada draudus valsts drošībai. Viņš norādījis, ka iesauktie karavīri deviņus mēnešus tiktu gatavoti bataljonos. Šogad kopumā obligātajā dienestā tiktu iesaukti aptuveni 3000 vīru, bet piecu gadu laikā iecerēts sagatavot aptuveni 16 000 karavīru, kas kļūtu arī par bruņoto spēku rezervi.
