Mobilizācijas nebūs? Putins spiests atkāpties soli atpakaļ, Ukrainas analītiķis skaidro, kas notiek Krievijā 1
Krievijas triecieni pa Ukrainas energosistēmu nav tieša atbilde uz iespējamo Ukrainas gaisa telpas slēgšanu Krievijas lidmašīnām, uzskata Ukrainas analītiķis Vadims Denisenko. Viņš norāda, ka Krievija ir uzbrukusi un turpinās uzbrukt Ukrainas enerģētikas objektiem neatkarīgi no šādiem paziņojumiem.
Vienlaikus Denisenko pievērš uzmanību tam, ka 2026. gadā tā dēvētās sarkanās līnijas ir kļuvušas plašākas, galvenokārt tāpēc, ka pieaudzis trieciena līdzekļu skaits, īpaši bezpilota sistēmu jomā.
Pēc viņa vērtējuma, Krievijas galveno lidostu vismaz daļēja slēgšana ir iespējama. Tas, viņaprāt, nozīmētu, ka karš zināmā mērā nonāktu arī Maskavā un Sanktpēterburgā.
Gaisa satiksme Krievijai ir viens no būtiskākajiem loģistikas līdzekļiem, tāpēc lidostu darbības ierobežošana kļūtu par nopietnu triecienu gan ekonomiskajai, gan morāli psiholoģiskajai situācijai.
Īpašu uzmanību Denisenko pievērš Krievijas prezidenta Vladimira Putina izteikumiem par iespējamo mobilizāciju. Putins personīgi paziņojis, ka mobilizācijas nebūs, šādas runas nodēvējot par “suņu murgiem”.
Denisenko uzskata, ka līdz šim Putins no tik kategoriskiem paziņojumiem esot atturējies. Tāpēc analītiķis šo retorikas maiņu vērtē kā signālu, ka informatīvā kampaņa pret mobilizāciju sāk nest augļus un Putins ir spiests atkāpties soli atpakaļ.
Vienlaikus viņš pieļauj, ka šāds solis varētu novest pie pastiprinātām represijām Krievijā.
Arī citos materiālos šobrīd izskan vērtējumi, ka Krievijas varasiestādes cenšas mazināt sabiedrības bažas par jaunu mobilizāciju, kamēr jautājums par cilvēkresursu trūkumu Krievijas armijā saglabājas aktuāls.
Vai iespējamas miera sarunas?
Runājot par miera sarunu iespējām, Denisenko secina, ka pašlaik tam nav nepieciešamo priekšnoteikumu.
Viņš izceļ divas būtiskas tendences. Pirmkārt, ASV prezidents Donalds Tramps mēģinot izspēlēt kārtējo miera spēli ar Putinu. Šajā kontekstā Denisenko piemin ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes vadītāja Džona Retklifa vizīti, kā arī iespējamo FIB vadītāja tikšanos ar Krievijas Federālā drošības dienesta vadību.
Tāpat analītiķis norāda uz ASV finanšu ministra Skota Besenta teikto G20 samitā Krievijas finanšu ministram Antonam Siluanovam – vienošanās nebūs, kamēr turpinās karš.
Otra tendence, pēc Denisenko domām, saistīta ar Ķīnu. Viņš uzskata, ka Pekina gaida brīdi, kad ASV iniciatīva cietīs neveiksmi, lai pēc tam saņemtu ielūgumu dialogam.
Analītiķis pievērš uzmanību arī Indijas premjerministra Narendras Modi miera paziņojumiem. Viņaprāt, Indija pagaidām atrodas malā, taču varētu iesaistīties, ja rastos izdevīgs brīdis.
Denisenko pieļauj, ka teorētisks ielūgums Ķīnai iesaistīties dialogā varētu izskanēt Trampa un Ķīnas prezidenta Sji Dzjiņpina tikšanās laikā septembra beigās.
Mērenākajā scenārijā šāds ielūgums varētu parādīties līdz 2027. gada pavasara beigām, savukārt negatīvākajā scenārijā – ne agrāk kā pēc gada.
Vienlaikus analītiķis uzsver, ka šobrīd nav pamata runāt par drīzu miera sarunu sākšanos.
