Mobilitātes pabalsts – iespēja nopelnīt un iestāties darbā 0
Latgalē aktīvi izmanto iespēju saņemt transporta un mājokļa īres kompensāciju.
Patlaban atbalstīti 90 bezdarbnieku pieteikumi reģionālās mobilitātes atbalsta pasākumam “Darbs Latvijā”. Kopumā Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) filiālēs saņemti 109 pieteikumi.
Vissekmīgāk veicies NVA Rēzeknes filiālē. Tās vadītāja Ināra Šindarjova atzīst, ka vietā, kur ir visaugstākais bezdarba līmenis valstī, par šādu skaitli var priecāties: “Mēs gan šo pasākumu arī ļoti reklamējām. Runājām pašvaldībās, ar bezdarbniekiem, uzņēmējiem. Jāteic, cilvēki paši, līdzko izziņoja šo atbalsta programmu, nāca uz filiāli pie mūsu darbiniekiem un interesējās par iespējām strādāt. Patlaban viņu darba vietas ir Rēzeknes gaļas kombinātā, vairāki strādā par autovadītājiem. Cilvēki ir apmierināti.”
Pārsvarā darbu atradušie pieprasījuši finansiālu atbalstu transporta izdevumu segšanai ceļā no dzīvesvietas uz darbavietu un atpakaļ, tomēr naudu var izmantot arī īres dzīvokļa apmaksai.
Pasākuma dalībnieki strādā gan vienkāršākās profesijās, gan tādās, kas prasa īpašu izglītību un pieredzi, piemēram, tehniskais direktors, metālmateriālu metinātājs, farmaceita asistents, galvenais grāmatvedis un gids.
NVA Ludzas filiālē mobilitātes pabalsts piešķirts 12 personām. Inese Konovalova ir viena no veiksmīgajām: “Bez darba biju divus gadus. Kad aģentūrā piedāvāja šo iespēju, pieņēmu. Patlaban jau divus mēnešus strādāju Mežvidu pagastā kokapstrādes uzņēmumā par šķirotāju.”
Ineses jaunā darba vieta no Ludzas atrodas 27,5 kilometru attālumā. Turp viņa brauc ar personisko mašīnu, un pabalsts nodrošina iespēju nopirkt degvielu. Programmā “Darbs Latvijā” Inesei šajā uzņēmumā vēl ir iespēja strādāt divus mēnešus, jo pabalstu piešķir četriem mēnešiem: “Tik ilgi nav sekmējies ar darba atrašanu, tāpēc šobrīd jūtos labi. Varbūt varēšu palikt strādāt arī pēc noteiktā termiņa, ja būs brīva kāda vieta. Negribas mājās sēdēt.”
Bijusī NVA direktore Baiba Paševica gan savulaik par mobilitātes pabalstiem izteikusies diezgan skeptiski:
“Tāds pabalsts neko nedos. Ir jādomā par jaunu darba vietu radīšanu. Ar šādu bezdarbnieku atbalstu mēs tikai sekmēsim to, ka cilvēkiem, kuri dzīvo teritorijās, kurās ir liels bezdarbs, tiks atņemtas jau tā ļoti maz pieejamās brīvās darba vietas.”
Šādu viedokli par absurdu nosauc Ināra Šindarjova: “Nevienam nekas netiek atņemts. Iedots gan. Tiem cilvēkiem, kam laukos darba vietu nav, pabalsts dod iespēju atsperties. Daudziem taču nav personiskajā budžetā naudas ne ceļa izdevumiem, ne dzīvokļa īrēšanai, turklāt pārbaudes laikā alga ir mazāka. Ar šo valsts atbalstu pilnīgi pietiek, lai varētu uzsākt kaut kur strādāt, pelnīt, nostiprināties un iekļauties kolektīvā jau pastāvīgā darbā.”
Vēl Rēzeknes filiāles vadītāja ierosina Latvijas valdībai padomāt par kādu īpašu stimulu ne tikai darba ņēmējiem, bet arī devējiem: “Daudzi ar firmas transportu brauc pēc strādniekiem un vakarā viņus aizved mājās, taču atlīdzību neprasa. Ja šādu mobilitātes vai kā citādi nosauktu pabalstu maksātu uzņēmējiem, tad darbiniekiem vispār nebūtu problēmu nokļūt uz darbu un mājām.”
Mobilitātes pabalstu piešķir 280 latu apmērā uz četriem mēnešiem. Pirmajā saņem 100 latus, pārējos trīs – pa 60 latiem. Pavisam piešķirts 90 tūkstošu latu liels finansējums, kas ļauj atbalstīt vismaz 350 bezdarbniekus.
No augusta pabalstus iecerēts padarīt pieejamākus. Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste Zane Brīvmane: “Bezdarbnieki, kas vēlēsies iesaistīties algoto pagaidu sabiedrisko darbu veikšanā vai reģionālās mobilitātes veicināšanas pasākumā “Darbs Latvijā”, varēs šajos pasākumos iesaistīties agrāk, iepriekš neatrodoties bezdarbnieka statusā vismaz sešus mēnešus. To paredz Labklājības ministrijas izstrādātie grozījumi Ministru kabineta 2011. gada 25. janvāra noteikumos nr. 75 “Noteikumi par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību un pasākumu īstenotāju izvēles principiem”, kurus otrdien, 30. jūlijā, apstiprināja valdība.
Patlaban algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos var iesaistīties bezdarbnieki, kas reģistrējušies NVA un vismaz sešus mēnešus atradušies bezdarbnieka statusā, tomēr nesaņem bezdarbnieka pabalstu. Līdz ar aktuālajiem grozījumiem algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos varēs iesaistīties arī tie bezdarbnieki, kas bezdarbnieka statusā ir reģistrēti mazāk par sešiem mēnešiem, bet vismaz pēdējos 12 mēnešus nav strādājuši.
Atviegloti iesaistes nosacījumi paredzēti arī cilvēkiem, kas atraduši darbu attālāk no savas pastāvīgās dzīvesvietas un vēlas pretendēt uz finansiālu atbalstu reģionālās mobilitātes veicināšanas pasākuma “Darbs Latvijā” ietvaros. Labojumi paredz, ka cilvēks var pretendēt uz reģionālās mobilitātes pasākuma ietvaros paredzēto finansiālo atbalstu, ja viņš ir reģistrēts bezdarbnieka statusā mazāk nekā divus mēnešus. Tas būs iespējams gadījumos, kad darba tiesiskās attiecības izbeigtas saistībā ar darbinieku skaita samazināšanu vai līdzīgu iemeslu dēļ, un tas var būtiski ietekmēt nodarbinātības situāciju attiecīgajā administratīvajā teritorijā. Atbilstību pasākumā izvirzītajiem iesaistes kritērijiem izvērtēs NVA. LM uzsver, ka tādējādi būs nodrošināts savlaicīgāks atbalsts bezdarbniekiem, kas no savas iepriekšējās darbavietas atbrīvoti darbinieku skaita samazināšanas dēļ.”
Šā gada nogalē iecerēts vēlreiz izvērtēt šā atbalsta instrumenta lietderību un vērtēt tā iespējamos uzlabojumus.
