Ko paredz jaunā sabiedriskā transporta maršrutu tīkla reforma Rīgā? 52
Vilnis Ķirsis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Kā jau katru gadu mobilitātes nedēļas ietvaros, arī rīt, 22. septembrī, būs diena bez auto, kad ikviens aicināts sava privātā auto vietā pārvietoties videi draudzīgākā veidā. Rīga ir Latvijas galvaspilsēta – metropole, kurā ik dienu pārvietojas ne tikai rīdzinieki, bet arī pilsētas viesi. Kā samazināt automašīnu skaitu pilsētā, vienlaikus nemazinot cilvēku pārvietošanās brīvību un dzīves kvalitāti? Tas ir viens no pilsētu plānotāju lielākajiem transporta infrastruktūras izaicinājumiem. Mana atbilde tam ir ātrs, ērts un pieejams sabiedriskais transports.
Izmantoju sabiedrisko transportu Rīgā visu savu mūžu, bet maršrutu tīkls fundamentāli nav mainījies. Kā vairāki trolejbusu maršruti kursēja pirms desmitiem gadu, tā tie pa šiem pašiem maršrutiem kursē vēl šodien. Tomēr ir mainījies iedzīvotāju apdzīvojuma blīvums apkaimēs, pārvietošanās paradumi, darbavietu izvietojums. Tiek plānota sabiedriskā transporta maršrutu tīkla reforma, lai to savienotu ar dzelzceļu un pielāgotu mūsdienu vajadzībām.
Tas būs vairāku gadu rūpīgas plānošanas darbs, aktīvi komunicējot ar sabiedrību. Paradumus mainīt ir grūti, to redzam ikreiz, kad kāds autobuss tiek aizvietots ar trolejbusu vai kādā maršrutā izmainīta pieturvietas atrašanās vieta, tādēļ pārmaiņas jāveic pārdomāti.
Lai palielinātu sabiedriskā transporta kustības ātrumu, pakāpeniski tas tiek prioritizēts, izveidojot sabiedriskā transporta joslas, dodot tam priekšroku luksoforu signālplānā vai veicot manevrus u.tml. Sabiedriskā transporta prioritāte ieviesta kopumā jau vairāk nekā 13 vietās, piemēram, ceļā pavadītais laiks no Mežciema līdz centram samazinājies vidēji par astoņām minūtēm.
Izveidojot sabiedriskā transporta joslu nepareizās vietās, var rasties situācija, ka sabiedriskais transports stāv sastrēgumā kopā ar privāto transportu, netiekot līdz sev paredzētajai joslai, tādējādi sabiedriskā transporta kavējums var būt vēl lielāks nekā pirms joslas izveidošanas. Lai novērstu šādas situācijas, satiksmes plūsmu plānošanā jāievieš digitālā mikromodelēšana, kas veiksmīgi darbojas citviet pasaulē, lai izskaustu neveiksmīgus eksperimentus.
Uzsākts ceļš arī uz jaunas biļešu norēķinu sistēmas ieviešanu, kas tiek izvēlēta atklātā, starptautiskā konkursā. Lai pilnveidotu mantojumā saņemto e-talonu sistēmu, ieviesta QR koda biļete, kas ļauj ar mobilās lietotnes palīdzību norēķināties par braucienu, vienkārši iekāpjot transporta līdzeklī un noskenējot kodu.
Nākamais solis ir biļešu klāsta pārskatīšana, kuras rezultātā tiktu samazināta mēnešbiļetes cena un ieviesta stundas biļete. Mūsdienīga sabiedriskā transporta sistēma nav iedomājama bez vienotas biļešu sistēmas vilcieniem, starppilsētu autobusiem un pilsētas sabiedriskajam transportam. Ar Satiksmes ministriju un visām iesaistītajām pusēm uzsākts darbs pie šādas sistēmas izveides.
Arī šeit ir vairāki izaicinājumi, kas saistīti ar pārvadātāju tarifu, dotāciju un atlaižu salāgošanu un citi juridiski šķēršļi. Gribētos, lai darbs uz priekšu virzās straujāk un pēc iespējas ātrāk nonākam pie rezultāta.
Liela daļa automašīnu Rīgā ir no Pierīgas. Lai šie cilvēki izvēlētos sabiedrisko transportu, jāpiedāvā laika ziņā līdzvērtīga pārvietošanās alternatīva, nodrošinot ērtu pārsēšanos no vilciena sabiedriskajā transportā un otrādi. Sadarbībā ar Pierīgas pašvaldībām uzsākts darbs pie dzelzceļa un Rīgas sabiedriskā transporta integrēšanas.
Atšķirībā no daudzām pasaules pilsētām ar attīstītu sabiedriskā transporta sistēmu, šobrīd Rīgas sabiedriskais transports un pasažieru vilciens dzīvo viens no otra neatkarīgu dzīvi. Sākot ar 2023. gadu, kad sāks kursēt jaunie elektrovilcieni, maksimumstundās būs iespējams nodrošināt, ka vilciens kursēs ik pēc 15–20 minūtēm.
Iegūtais Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējums līdz 2026. gada vidum ļaus sakārtot sabiedriskā transporta infrastruktūru pie 15 dzelzceļa stacijām, sešās no tām izveidojot mobilitātes punktus – “Zemitāni”, “Bolderāja”, “Sarkandaugava”, “Dauderi”, “Ziemeļblāzma” un “Šķirotava”. Šajos punktos līdzās modernizētajai pasažieru infrastruktūrai ar jauno elektrovilcienu satiksmi paredzēta pilsētas sabiedriskā transporta sasaistes izveide, gājēju telpas sakārtošana ap stacijām, kā arī segtu velonovietņu, īslaicīgās apstāšanās autostāvvietu un koplietošanas autostāvvietu izbūve.
Sabiedriskā transporta attīstība ir pilna izaicinājumu. Tā ir joma, kas tieši vai netieši ietekmē ikvienu cilvēku pilsētā. Tieši tādēļ tam jākļūst par Rīgas transporta sistēmas mugurkaulu.
