Mobilās lietotnes izsekos vīrusu. Kā tas notiks? 0
Karantīnas laiku jaunievedumi, iespējams, paliks spēkā tieši tāpat kā mūsdienās par normu jau sen kļuvušās, pēc 2001. gada 11. septembra uzbrukumiem ieviestās drošības pārbaudes.
Papildus regulārai roku mazgāšanai, sejas maskām dažādu epidēmiju laikā un temperatūras mērīšanai lidostās par paliekošajām izmaiņām droši vien kļūs kontaktu izsekošanas lietotnes mobilajā telefonā.
Cilvēku kontaktēšanos uzmanīs tālruņi
Koronavīrusa epidēmijas laikā kontaktu izsekošanas lietotnes tiek uzskatītas par ļoti svarīgām izejas stratēģiju plānošanā. Eiropas Komisija ir vērsusies pie lielajiem Eiropas telekomunikāciju operatoriem ar lūgumu sniegt cilvēku pārvietošanās datus ES, pamatojot to ar koronavīrusa izplatības ierobežošanu, ziņo tiešsaistes laikraksts “Politico”. ES iekšējā tirgus komisārs Terijs Bretons esot sazinājies ar lielo operatoru izpilddirektoriem.
No 28. marta līdz 22. aprīlim slēgtā Dienvidsomijas Ūsimā reģiona (ap Helsinkiem) robežas pēc pirmās nedēļas tika uzraudzītas galvenokārt ar tehniskiem paņēmieniem. Šajā periodā Somijā lielākais telekomunikāciju uzņēmums “Telia” piegādāja mobilo tālruņu lietotāju vietas datus Valsts padomei, pamatojoties uz ārkārtas situācijas likumu.
Valsts padomes drošības nodaļas vadītājs Ahti Kurvinens intervijā Somijas nacionālajam ziņu dienestam YLE stāstīja, ka “Telia” piedāvājusi mobilo lietotni pēc tam, kad Helsinku-Vantā lidostā Somijā atgriezušās personas izraisījušas neiegrožotu koronavīrusa izplatību. Ar lietotnes palīdzību ir iespējams sekot cilvēku plūsmai visā valstī. Atsevišķas personas izsekotas netiekot, Kurvinens apgalvoja YLE. Šo pašu pakalpojumu “Telia” piedāvā arī citās valstīs.
Somijas satiksmes un komunikāciju ministrs Timo Haraka YLE atklāja, ka šobrīd Somijā tiek strādāts vienlaikus pie somu un starptautiskas lietotnes, un Somija ņem sev piemērotāko no starptautiski pieejamā, lai papildus ES datu aizsardzības likumiem ievērotu arī Somijas nacionālos datu aizsardzības likumus. “Citā valstī izstrādāta lietotne var nebūt automātiski piemērota Somijas likumiem. Mums jebkurā gadījumā ir jāizveido nacionāla lietotne uz tā risinājuma bāzes, kas tiek lietota citur,” teica ministrs.
Eiropas risinājumu meklējot
Eiropai piemērotu risinājumu atrašanai Šveicē ir sākts projekts “Pan-European Privacy Preserving Proximity Tracing (PEPP-PT)” jeb Viseiropas privātumu saglabājoša distances izsekošana, kura mērķis ir izveidot drošu, cilvēku tiesības uz privātumu aizsargājošu tehnoloģiju koronavīrusa izplatības izsekošanai.
Projektā šobrīd strādā vairāk nekā 130 pētnieku, lietotnes izstrādātāji un speciālisti no astoņām ES valstīm. Darba grupā ir Roberta Koha institūts Vācijā, Lozannas Tehniskā universitāte, Eiropas mākslīgā intelekta pētniecības laboratorija ELLIS un Dānijas tehniskā universitāte. PEPP-PT uzmanību koncentrē uz tādas sistēmas attīstīšanu, kas izmanto “Bluetooth” tehnoloģiju.
Piemērs ņemts no Singapūras, kur lietotne “TraceTogether” jau tiek izmantota digitālo kontaktu uzraudzībā. Šādas lietotnes darbības princips ir vienkāršs: atmiņā tiek saglabāti visi gadījumi, kad telefons ilgāku laiku atradies cita telefona tuvumā. Ja lietotājam vēlāk tiktu apstiprināta inficēšanās ar koronavīrusu, lietotne nosūtītu paziņojumu visām tām personām, kuras tikušas pakļautas infekcijas riskam, balstoties uz “Bluetooth” informāciju.
Saziņa cauri sienai skaitās?
Starp lielākajām problēmām ir “Bluetooth” signāls, ar kura palīdzību ir grūti definēt tuvus kontaktus, jo signāls sniedzas arī cauri sienām. Otrām kārtām, lietotne būtu brīvprātīga, kā to daudzkārt ir uzsvēris arī ministrs Haraka. Tas nozīmē, ka lietotni lejuplādētu tikai retais, kā tas ir redzams Singapūrā, kur “TraceTogether” izmanto tikai 12% iedzīvotāju. Iemeslu netrūkst. Daļa cilvēku baidās par personīgo datu drošību vai neuzticas amatpersonām, vēl citiem trūkst tehnisko iemaņu vai ir vienkārši slinkums.
Pēc ministra Harakas teiktā, lai kontaktu izsekošanas lietotnei būtu jēga, tai Somijā būtu nepieciešami trīs miljoni lietotāju. Šāds mērķis ir visai ambiciozs, ja ņem vērā, ka ārkārtas palīdzības lietotne “112” ir lejuplādēta tikai 1,6 miljonos mobilo ierīču. Itālijā, kas no koronavīrusa cieš smagi, personu vietas datu uzraudzība jau notiek. Teleoperators “Vodafone” palīdz Lombardijas amatpersonām, izmantojot mobilos datus, sekot tam, kā cilvēki ievēro karantīnu. Vēl arvien 40% lombardiešu laukā uzturas pārāk daudz. Līdzīgas metodes tiek lietotas arī Vācijā, kur lielākais teleoperators sniedz savu klientu vietas datus veselības aprūpes iestādēm.
Ļaut vai neļaut atrast inficēto?
Vistālāk digitālās uzraudzības jomā Eiropā ir gājusi Slovākija: valsts parlaments ir apstiprinājis likuma priekšlikumu, kas sniegs veselības aizsardzības iestādēm piekļuvi personīgo tālruņu vietas datiem, lai nepieļautu koronavīrusa izplatību. Slovākijas tieslietu ministre Marija Kolikova piekrīt, ka parastos apstākļos šādas tiesības būtu pārliekas, bet epidēmijas laikā cilvēku tiesības uz privāto datu aizsardzību neesot neierobežotas.
PEPP-PT sistēma jau ir gatava. Tas tomēr nenozīmē, ka eiropieši jau var lietotni lejuplādēt savos telefonos, jo sistēma vispirms ir jāpiemēro katras valsts likumu prasībām. Somijā pie šā uzdevuma ir ķērušies programmēšanas uzņēmumi “Reaktor” un “Futurice”, kuri šim darbam izmanto Singapūras modeli un finansiālo atbalstu saņem no “Business Finlandia”.
Somijas Satiksmes un komunikāciju ministrija ziņu dienestam YLE apstiprina, ka Somijas likumi nepieļauj personas vietas datu izmantošanu infekciozas slimības izplatības ierobežošanā. Tātad, ja Somija sekotu Slovākijas modelim, vispirms vajadzētu mainīt likumus.
Jāpierod pie privātuma zaudēšanas
Jau agrāk Krievija, Izraēla un Ķīna ir paziņojušas par iedzīvotāju mobilo telefonu atrašanās vietas datu izmantošanu. Bažas rada privāto datu aizsardzība un līdz šim slēptās pilsoņu novērošanas metodes. Briselē bāzētā ES domnīcas “Bruegel” direktora vietniece Marija Demercis uzskata, ka jau šobrīd pierodam pie tā, ka nākotnē arī eiropieši būs spiesti atteikties no zināmas privātuma pakāpes, lai atvieglotu vīrusu un slimību izplatības novērošanu.
Eiropas Komisija vēlas pati izlemt, kā izmantot simtiem miljonu lietotāju tālruņu vietas datus. Daudzu valstu teleoperatori jau piegādā šos datus anonīmi savu valstu institūcijām, kas būtu arī ES komisijai vēlamais modelis, raksta “Politico”. Privāto datu aizsardzība daudzās Eiropas valstīs jūtami ierobežo mērķus, kuriem amatpersonas drīkst izmantot metadatus jeb atpazīšanas datus. Koronavīrusa apkarošanā anonīmi lietotāju dati netiek uzskatīti par tik efektīviem kā personīgie, jo tad nav iespējams nosūtīt personīgas ziņas.
Efektīvi izmantota informācija spēj glābt dzīvības. Daudzu likumdevēju attieksme ir kļuvusi pieļāvīgāka. Ja reiz informācija tiek vākta personalizētām reklāmām, kādēļ to nevarētu lietot pandēmijas apkarošanai? Cilvēku veselības informācija ir vispersonīgākā no visiem informācijas veidiem. Izstrādājot lietotnes, jo īpaši steigā, kas izmanto šo sensitīvo informāciju, pastāv risks, ka tai varētu piekļūt arī neatļauti.
Vēl pirms pāris mēnešiem nebūtu bijis iespējams iztēloties lietotni, kas sekotu, ar ko somi satiekas. Karantīnas situācijā daudz kas ir mainījies, jo šāda lietotne tiek piedāvāta kā viens no līdzekļiem, ar kuru palīdzību atgriezties darba vietās, restorānos un skolās. Somijas koronalietotne, visticamāk, tiks izstrādāta īsā laika periodā, izmantojot atvērto datu pamatnes no Eiropas un Āzijas.
Somijas valdība trešdien apstiprināja, ka izejas stratēģijā tiks izmantota mobilo kontaktu izsekošanas lietotne. Premjerministre Marina preses konferencē uzsvēra, ka lietotnes izmantošanas brīvprātīgums un privāto datu aizsardzība ir svarīgi priekšnoteikumi. Jau ir sākta nepieciešamo likumdošanas izmaiņu izstrāde.
