Mobilais ganāmpulks palīdzēs atjaunot dabiskās Latvijas pļavas 4
Ganību sezonu šonedēļ Valkas pagastā saimniecībā “Marsi” atklāja Latvijas Dabas fonda (LDF) mobilais ganāmpulks – Galoveju šķirnes gotiņas un Romanovas aitas ar jēriem. Viņu uzdevums šovasar būs “apsaimniekot” parkveida pļavas aizsargājamo ainavu apvidū “Ziemeļgauja”.
Latvijas Dabas fonda mobilais ganāmpulks ceļos pa Latviju, lai ar noganīšanu palīdzētu atjaunot dabiskās pļavas. Tajā šobrīd ir aptuveni 60 Galoveju šķirnes liellopi un ap 200 Romanovas šķirnes aitu. To pastāvīgā mītnesvieta ir Līgatnes pagastā, bet, sākoties ganīšanas sezonai, ganāmpulks tiek sadalīts atsevišķās vienībās. Nākamnedēļ mobilā ganāmpulka lopi ceļos arī uz Lielupes palienes pļavām Jelgavā un pļavām Gaujas Nacionālajā parkā.
Atgriežamies pie pārbaudītām vērtībām – govju ganīšanas
Mobilais ganāmpulks ir viena no LDF projekta “GrassLIFE” ietvaros īstenotajām aktivitātēm. Dabisko pļavu atjaunošana notiks 14 “Natura 2000” teritorijās, kurās ir Eiropas Savienības nozīmes zālāju biotopi, proti, tādi zālāji, kas ir reti un aizsargājami visur Eiropā. Noganīšana ir viena no metodēm, kā apsaimniekot dabiskās pļavas grūti pieejamās vietās.
Galoveju šķirne izvēlēta tāpēc, ka tā ir ekstensīva, proti, var iztikt bez proteīniem bagātām zālēm. Nav mazsvarīgi arī tas, ka šīs šķirnes liellopi ir augumā nelieli un bez ragiem. Ragainas govis viena otru varētu savainot pārvadāšanas laikā. Arī Romanovas aitu lielākā priekšrocība ir to salīdzinoši nelielais augums un vienkāršākais raksturs salīdzinājumā ar Latvijas tumšgalvēm.
Parasti dzīvnieki pēc gara ceļa cenšas nokļūt tālāk no piekabes, bet mobilā brigāde Ziemeļgaujas parkveida pļavu iepazīšanu sāka ar to degustāciju. Govju bars buļļa Prinča vadībā apstaigāja teritoriju, tām cieši sekoja aitas, līdz pēc vairākām stundām tās no karstās saules paslēpās koku pudura ēnā. To šajās pļavās ir tik daudz, ka katrai govij būtu savs.
Tādas parka pļavas ir unikālas!
Kopš “Marsu” saimnieki vairs netur gotiņas, pļavas ik gadu tiek smalcinātas. Taču šim dabisko zālāju apsaimniekošanas veidam ir vairāki trūkumi. Pirmkārt, smagā tehnika četras reizes sezonā noblietē augsni. Otrkārt, smalcinot zāli, augsnē ir pārāk daudz organisko vielu, tādos apstākļos atsevišķas augu sugas sāk dominēt pār pārējām un līdz ar to mazinās bioloģiskā daudzveidība. Treškārt, smalcinot nav iespējams nodrošināt visu augu sēklu nogatavošanos un izsēšanos. Ceturtkārt, ar pļaušanas un vālošanas tehniku iet bojā vardes, kukaiņi, arī kāds neveikls zaķis, putns.
Ziemeļgaujas parkveida pļavas dabas skaitīšanā apzināts, ka vienā kvadrātmetrā ir vismaz 50 dažādi augi – ne tikai raspodiņi un silapurenes, bet arī īsti retumi. Piemēram, Latvijas savvaļas orhideja – vīru dzegužpuķe, teic biologs Viesturs Lārmanis.
Projektā plānots uzturēt 1320 ha Eiropas Savienības nozīmes zālājus, proti, tādus, kādi ir retums visā Eiropā. Sadarbībā ar zemnieku saimniecībām plānots izstrādāt noganīšanas modeļus atjaunoto zālāju teritorijās. Pārbaudīt dažādus dabisko zālāju atjaunošanas variantus, piemēram, veikt piesēšanu, pārstādīt velēnu u. c. Ilgtermiņa ilgtspējīga noganīšana tiks nodrošināta 600 hektāros “sarežģīto”, proti, grūti pieejamo vai apsaimniekojamo zālāju.
Veidos demonstrāciju saimniecību
Pirmo reizi Latvijā tiks izveidota arī zālāju demonstrācijas saimniecība, kurā ikviens varēs apmeklēt un iepazīsties klātienē ar iespējām bioloģiskās daudzveidības uzturēšanā. “Taču arī tagad projekta saimniecībās, kur uzturas mobilie ganāmpulki, ikviens var braukt un runāt ar saimniekiem, kā viss notiek,” piebilst Inga Račin-ska, projekta vadītāja.
Tiks arī meklēti modeļi, kā dabisko zālāju apsaimniekošanu padarīt rentablu, iespējams, pļavu īpašnieki varētu nodarboties ar biškopību, lopkopību u. c. Parastās pļavas govis var apēst apmēram 50 dažādas zālītes, bet šajās 200 līdz 300. Ir jābūt atšķirībai gaļas kvalitātē, pārliecināti projekta iniciatori.
Dabisko pļavu apganīšanas projekts
Projekta “GrassLIFE” ietvaros
Notiks 14 “Natura 2000” teritorijās
60 Galoveju šķirnes liellopi un ap 200 Romanovas šķirnes aitu
Ganīs 1320 ha ES nozīmes zālāju
Ilgs līdz 2023. gadam.
Kopējais finansējums – 4,3 milj. eiro
Projektu finansē ES LIFE programma
