MK nolemj celt azartspēļu nodokli un akcīzi autogāzei, ieviest ceļu nodevu (papildināts) 0
Ministru kabinets (MK) šodien atbalstīja virkni iniciatīvu nodokļu jomā, tostarp priekšlikumu nākamgad palielināt azartspēļu nodokli, paaugstināt akcīzes nodokli autogāzei un ieviest autoceļu lietošanas nodevu.
Nodeva – smagajiem auto
Autoceļu lietošanas nodevu paredzēts ieviest no nākamā gada 1.jūlija, un tā attieksies uz kravas auto. Proti, uz tām automašīnām un to sastāviem, kuru pilna masa ir lielāka par 3 500 kilogramiem un kuri paredzēti vai tiek izmantoti kravu autopārvadājumiem. Nodeva būs jāmaksā arī ārvalstu kravu pārvadātājiem, skaidro Satiksmes ministrijā (SM).
Tajā vienlaikus jāuzsver, ka nodeva neattieksies uz vieglajiem automobiļiem. Likuma pielikumā ir noteikti tie valsts galveno autoceļu posmi, par kuru lietošanu maksājama minētā nodeva. Ieņēmumi no nodevas tiek plānoti valsts budžetā, lai attiecīgi izdevumus varētu novirzīt autoceļu uzturēšanai, atjaunošanai un attīstībai.
Jau vēstīts, ka valsts autoceļu lietošanas nodeva jeb vinjete svārstīsies no astoņiem līdz 11 eiro (5,6 līdz 7,7 lati) dienā. Vinjeti administrēs Ceļu satiksmes drošības direkcija sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienestu un Latvijas autoceļu pārvaldītāju “Latvijas Valsts ceļi”. Bažas par vinjetes ieviešanu iepriekš pauda pārvadātāji, mežizstrādātāji un zemnieki, kuri norādīja, ka nodevas ieviešana paaugstinās izmaksas.
Azartspēļu nodoklis augs par 10%
Valdība atbalstīja no nākamā gada audzēt azartspēļu nodokli par 10%. Azartspēļu nodokļa likme pieaugs no 12 144 latiem līdz 13 358 latiem jeb 19 008 eiro ruletei un kāršu un kauliņu spēlei par katru galdu par kalendāro gadu. Plānots arī paaugstināt azartspēļu nodokļa likmi no 2208 latiem līdz 3456 eiro jeb 2428 latiem videospēles un mehāniskajiem automātiem par katru automātu, katru spēles vietu par kalendāro gadu.
Palielinot azartspēļu nodokļa likmi ruletei, kāršu un kauliņu spēlēm, videospēles un mehāniskajiem automātiem, varētu samazināties šo azartspēļu iekārtu daudzums kazino un spēļu zālēs. Līdz ar to saruks arī no azartspēļu atkarīgo personu skaits, lēš Finanšu ministrijā (FM). Tikmēr Latvijas Spēļu biznesa asociācijā lēš, ka lēmums celt azartspēļu nodokli, lai audzētu budžeta ieņēmumus par 1,7 miljoniem latu un mazinātu azartspēļu atkarības risku, vēlamo rezultātu nedos.
Autogāzei akcīze kāps par 20%
Akceptējot grozījumus likumā par akcīzes nodokli, valdība atbalstīja nodokļa likmes paaugstināšanu autogāzei. Grozījumi paredz paaugstināt akcīzes nodokli autogāzei no pašreizējiem 128 eiro jeb 90 latiem līdz 161 eiro jeb 113,15 latiem par 1000 kilogramiem (kg), lai mazinātu atšķirības akcīzes nodokļa slogā starp degvielas veidiem. Paredzamā ietekme uz valsts budžetu pēc akcīzes nodokļa palielināšanas 2014.gadā būs 2,8 miljoni latu, savukārt 2015. un 2016. gadā sasniegs trīs miljonu latu apmēru.
Latvijas Gāzes asociācijas vadītājs Valdis Bergs valdības sēdē sacīja, ka plānotais autogāzes akcīzes nodokļa palielinājums 20% apmērā ir pārāk liels, kas var radīt negatīvu efektu. Turpretīm Ekonomikas ministrijā uzskata, ka patērētāji lielu ietekmi no šāda akcīzes nodokļa palielinājuma nejutīs, vēsta BNS.
FM iepriekšējās aplēses liecina, ka, palielinot akcīzes nodokli autogāzei, tās gala cena pieaugs par ne vairāk kā 1,54 santīmiem par litru. Proti, ja šobrīd aptuvenā autogāzes cena Latvijā ir 40 santīmi par litru, tad pēc nodokļa palielināšanas tā sasniegs ne vairāk kā 41,5 santīmus par litru. Tādējādi Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas paustais viedoklis par autogāzes cenas kāpumu līdz 70 santīmiem ir maldīgs, iepriekš norādīja FM.
Pastkastes atslogos no reklāmām
Atbalstīta arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) virzītā ideja ar dabas resursu nodokli aplikt neadresētus drukātos reklāmas sūtījumus, kā nolūks ir veicināt preču vai pakalpojumu popularitāti vai pieprasījumu pēc tiem.
Ar nodokli apliks uzlīmes, ja tās nav daļa no iepakojuma sastāva, skrejlapas, bukleti un brošūras, kas satur jebkāda veida reklāmu, ielūgumu kartītes un pasākumu reklāmas plakāti. Tādējādi iedzīvotāju pastkastītes atbrīvos no šādām mēstulēm, skaidro par grozījumiem atbildīgā ministrija.
Līdzīgi kā videi kaitīgo preču un iepakojuma gadījumā dabas resursu nodokli maksās persona, kura pirmā valsts teritorijā izplatīs reklāmas izdevumus un materiālus. Nodokļa likme būs 91 santīmi par kilogramu papīra. Nodokli nepiemēros Latvijā iespiestajai un tālāk ārpus valsts izplatītajai reklāmai. Līdz ar to nevar runāt par nozares eksporta iespēju ietekmēšanu, norāda VARAM.
Vēl valdībā atbalstīta dabas resursu nodokļa likmes paaugstināšana par zemes dzīļu resursu – ģipšakmens, kvarca smilts un kūdras – ieguvi un izmantošanu. Arī par sadzīves atkritumiem likmi piedāvāts paaugstināt 20% apmērā, bet par videi kaitīgām precēm – 10% apjomā. Līdzīgā apmērā plānots paaugstināt nodokļa likmi par pirotehnikas ierīcēm. Vēl iecerēts celt likmi par PM10 daļiņu jeb smagos metālus nesaturošiem putekļiem un CO2 emisijām gaisā.
IIN likme nākamgad nemainīsies
Savukārt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likme nākamgad nemainīsies un paliks 24% apmērā. 2015.gadā likmi plānots samazināt līdz 23% un 2016.gada – līdz 22%.
Vienlaikus valdība ar grozījumiem likumā par IIN akceptēja, ka ar nodokli apliek daļu aizdevumu. Tā mērķis ir novērst situācijas, kad saimnieciskās darbības veicējs izmaksā atalgojumu fiziskām personām, izmantojot aizdevuma formu.
Vēl paredzēts noteikt, ka iedzīvotājiem, kuriem ir piešķirta valsts vecuma pensija, ieviesīs samazināto patentmaksu – 12 lati gadā. Šo maksātāju ieņēmumi gadā nedrīkstēs pārsniegt 3000 eiro (2108 latus).
Tāpat likumprojekts cita starpā paredz ar IIN aplikt ienākums no zaru pārdošanas, kas paredzēti šķeldošanai un iegūti ārpus meža zemes, attīrot īpašumā esošās lauksaimniecības zemes no krūmiem vai mežā, izstrādājot cirsmu.
Gala lēmums par izmaiņām nodokļos vēl jāpieņem Saeimai.
