“Apvērsums ir suverēnas valsts iekšlieta!” Rietumi nosoda militāro huntu Mjanmā, bet Krievija turpina ieroču piegādes 9
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Kopš militārā hunta februāra sākumā sagrāba varu Mjanmā, tās armija un policija, apspiežot protestus, nogalinājuši simtiem cilvēku, tajā skaitā bērnus.
Vakar drošības spēki apšaudīja sēru gājienu, kurā cilvēki pavadīja pēdējā gaitā nogalinātos protestētājus.
Mjanmas bruņoto spēku komandieris ģenerālis Mins Auns Hlaings vienojies ar Krieviju par ieroču piegādēm un paziņojis, ka “armija aizstāvēs iedzīvotājus un demokrātiju”.
Rietumi nosoda militāro huntu
ASV prezidents Džo Baidens, Eiropas Savienības augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikā Žuzeps Borels un citi līderi nosodījuši Mjanmas drošības spēku vardarbību.
“Mēs turpināsim izmantot ES mehānismus, tajā skaitā sankcijas, pret šīs vardarbības veicējiem,” teica Borels.
“Profesionāla armija seko starptautiskiem uzvedības standartiem,” norādīts ASV, Britānijas, Japānas un deviņu citu valstu aizsardzības ministru kopīgajā paziņojumā, uzsverot, ka armijai ir jāaizsargā tauta, kurai tā kalpo, nevis jākaitē tai.
Saskaņā ar informāciju, ko apkopojusi Mjanmas Politieslodzīto palīdzības asociācija, kopš apvērsuma Mjanmā nogalināti vismaz 459 cilvēki.
Neskatoties uz briesmām, Jangonā un vairākās citās pilsētās turpinās protesti pret militāro huntu.
ANO īpašais pārstāvis Mjanmā Toms Endrūss aicinājis pasaules valstis diplomātiski un ekonomiski izolēt huntu un liegt tai ieroču iepirkumus, jo vārdisks nosodījums un bažu paušana nav ietekmējusi huntu, kuras armija veic masu slepkavības, atzīmē aģentūra “Reuters”.
Līdz šim vairāku rietumvalstu paustā kritika un sankciju ieviešana nav apturējusi huntas vardarbību. Vairākiem tūkstošiem cilvēku nācās bēgt uz kaimiņos esošo Taizemi, kad Mjanmas režīma aviācija bombardēja rajonus, ko kontrolē Karenu nacionālās savienības (KNU) militārais spārns.
Aktivizējušās sadursmes starp režīma armiju un kaujiniekiem no vairāk nekā diviem desmitiem etnisko grupējumu, kas kontrolē atsevišķas teritorijas valstī.
Krievija padziļina sakarus ar huntu
“Krievija un Mjanma padziļina sakarus militārajā jomā, ieturot stratēģisko līniju uz abu valstu attiecību intensificēšanu,” paziņojis Krievijas aizsardzības ministra vietnieks Aleksandrs Fomins, piektdien tiekoties ar Mjanmas bruņoto spēku komandieri ģenerāli Minu Aunu Hlaingu.
“Krievija uzskata Mjanmu par uzticamu sabiedroto un stratēģisku partneri Dienvidaustrumu Āzijā un plašākā Āzijas un Klusā okeāna reģionā,” piebilda Krievijas aizsardzības ministra vietnieks.
Fomina vizīte sekoja Krievijas aizsardzības ministra Sergeja Šoigu apmeklējumam un sarunām ar Mjanmas bruņoto spēku komandieri ģenerāli Hlaingu nedēļu pirms militārā apvērsuma Mjanmā.
Līdz ar Ķīnu Krievija ir vairākkārt aizstāvējusi Mjanmu pret kritiku ANO par tās vēršanos pret rohindžu minoritāti. Krievija un Ķīna bloķēja ANO Drošības padomes balsojumu, kas nosodīja militāro apvērsumu Mjanmā.
Krievija turpina atbalstīt Mjanmas huntu, paziņojot, ka “apvērsums ir suverēnas valsts iekšlieta”.
Rohindžu cilvēktiesību koalīcijas līdzpriekšsēdētājs Najs San Lvins novērtējis Krievijas amatpersonu vizītes Mjanmā kā Maskavas atbalstu huntai, kas pastrādājusi noziegumus pret cilvēcību.
Krievija ir gadu desmitiem piegādājusi bruņojumu Mjanmai. Šā gada janvārī mēnesi pirms militārā apvērsuma Krievija piekrita piegādāt Mjanmai pretgaisa aizsardzības sistēmas “Pantsir-S1”, izlūkošanas dronus “Orlan-10E” un radaru iekārtas.
Krievijas piegādātie militārie transportlīdzekļi tika izmantoti huntas veiktajā militārajā apvērsumā februārī. Ģenerālis Hlaings pēdējos desmit gados esot sešas reizes apmeklējis Krieviju.
Pēdējos desmit gados Mjanma iepirkusi Krievijas bruņojumu par 807 miljoniem dolāru, liecina Stokholmas Starptautiskā miera pētījumu institūta dati.
“Divu Krievijas Aizsardzības ministrijas vadītāju nesenās vizītes Mjanmā liecina, ka Krievija vēlas sadarboties ar militāro huntu,” intervijā izdevumam “The Moscow Times” paziņojis Krievijas Zinātņu akadēmijas Austrumu pētniecības institūta profesors Dmitrijs Mosjakovs.
“Krievija sūta spēcīgu signālu, ka abu valstu attiecības nav mainījušās un var turpināt “biznesu kā parasti”,” viņš teica.
“Pieaugot Mjanmas iekšējiem un ārējiem apdraudējumiem, tās militārā vadība uzskata, ka ieroču iepirkšana no Krievijas ir nepieciešamāka nekā jebkad agrāk,” sacīja Mosjakovs.
Hunta grib gan Krievijas, gan Ķīnas ieročus
Daži analītiķi atzīmē, ka Ķīna, kas vēsturiski bijusi Mjanmas galvenā sabiedrotā reģionā, nesen kritiski izteikusies par tur izveidojušos situāciju, secinot, ka “vardarbība pavisam nav tas, ko Ķīna gribētu redzēt”.
Ķīnas vēstnieks Mjanmā Čens Hai paudis bažas par krīzi kaimiņvalstī un noliedzis baumas par Ķīnas saistību ar apvērsumu. Viņš apgalvoja, ka Pekina uzturējusi draudzīgas attiecības kā ar Mjanmas armiju, tā arī ar tās bijušo civilo valdību un negribētu redzēt situācijas saasināšanos.
huntaĶīnas valsts mediji sākotnēji nekritizēja militāro apvērsumu, vērtējot to kā “valdības pārkārtošanu”. Analītiķi uzskata, ka Mjanmas hunta gribētu iepirkt bruņojumu gan no Krievijas, gan Ķīnas, lai līdzsvarotu abu valstu ietekmi.
