Mizgrauži, biotopi un ainavas. Par meža konferencē aktualizētām problēmām 0
Mazliet neierasti – ar muzikālu priekšnesumu – aizvadītā gada 28. novembrī sākās ikgadējā Zemkopības ministrijas un Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) organizētā Meža nozares konference, kas notika Ogres tehnikumā un kā ierasts pulcēja kuplu apmeklētāju skaitu.
Uztrauc situācija nozarē
Konferenci atklāja zemkopības ministrs Kaspars Gerhards, kurš kā nozares aktualitāti akcentēja situāciju, ka pašvaldības pārdod sev piederošos meža īpašumus, kurus pārsvarā nopērk ārzemju kompānijas. “Pozitīvi, ka notiek kustība nekustamā īpašuma tirgū, ka kāds kaut ko pārdod, tostarp arī pašvaldības.
Problēma – kāpēc šos mežus nepērk Latvijas uzņēmumi un mežu īpašnieki. Vai tas ir resursu, zināšanu, pārliecības un ticības trūkums, ka iegūtais mežs nākotnē nedos pietiekami daudz ienākumu?
Tāpēc jādomā par meža nozares stiprināšanu, un viens no veidiem ir Eiropas struktūrfondu resursi, kuri būs pieejami arī nākamajā periodā. Svarīgi ir attīstīt arī kooperāciju, jo 130 000 meža īpašnieku ir liels skaits, bet, tikai kopā strādājot, var sasniegt izcilus rezultātus. Esmu pārliecināts, ka mēs varam izdarīt visu vajadzīgo, lai Latvijas meža nozarē strādājošie būtu labklājīgi, sekmīgi un ar savu personisko ieguldījumu dotu daudz vairāk nozarei nākotnē,” secināja ministrs.
Mizgrauža uzvaras gājiens
Konferences turpinājumā par aktuālo nozarē stāstīja Zemkopības ministrijas (ZM) Meža departamenta direktora vietnieks Normunds Strūve, kurš kā svarīgākās aktualitātes uzsvēra klimata un enerģētikas politiku: “Svarīgi kļūt efektīvākiem un lietderīgāk izmantot resursus, un nākotnē skatīties ne tikai uz koksni kā atjaunojamo enerģijas resursu, bet arī uz citiem avotiem, piemēram, vēja izmantošanu, mežā izbūvējot vēja parkus.”
ZM pārstāvis savā prezentācijā arī minēja meža nozares izstrādāto stratēģiju, kuras galvenie mērķi vērsti uz reālu rīcību – līdz 2030. gadam dubultot pievienoto vērtību uz darba vietu nozarē un palielināt nozares produkcijas vērtību, attīstot koksnes dziļāku pārstrādi. Savukārt līdz 2050. gadam par 25% jāpalielina Latvijas mežu ražība.
Kā vienu no pašreiz aktuālajām ārvalstu problēmām ZM pārstāvis minēja egļu astoņzobu mizgrauža savairošanos Eiropā: “Meža kaitēklis ir kļuvis par ievērojamu problēmu – agrāk Čehijā, Slovākijā, Francijā un citās Eiropas valstīs ar spaiņiem lasīja sēnes, bet tagad to vietā lasa mizgraužus. Eiropā jau lielas platības cietušas no šā egļu kaitēkļa. Latvijā situācija nav tik dramatiska – šogad visvairāk tie savairojušies Lubānā un Gaujas Nacionālā parka teritorijā Cēsu un Amatas novadā. Tomēr ir jābūt gataviem aktīvai rīcībai, lai šie nelielie apjomi nepārvērstos katastrofā.”
Mežu aizsardzības situācijas risināšanai ir izstrādāts un nodots apspriešanai ieinteresētajām pusēm rīcības plāns egļu audžu aizsardzībai pret egļu astoņzobu mizgrauzi.
Noslēgumā izskanēja ieteikumi egļu mežaudžu aizsardzībai, ir aizliegtas darbības mežaudzēs no 1. aprīļa līdz 1. septembrim – nav ieteicams cirst egļu audzes, kas vecākas par 50 gadiem, to var darīt tikai īpašos gadījumos, kā arī nedrīkst cirst skuju kokus tuvāk par 100 metriem no pieaugušām egļu audzēm, ja vien tajās neizvieto feromonu slazdus.
Meža inventarizācijas nozīmīgums
Valsts meža dienesta Meža resursu pārvaldības departamenta direktore Solvita Mūrniece, prezentējot aktuālos meža inventarizācijas datus un mikroliegumu veidošanu meža zemēs, aicināja meža īpašniekus sakārtot meža inventarizācijas datus, jo pēdējo desmit gadu laikā, samazinoties apdzīvotībai lauku apvidos, zūd informācija par dabas infrastruktūras objektiem – stigām, ūdens ņemšanas vietām, brauktuvēm. “Tāpēc VMD meža valsts reģistrā pagājušogad sāka veidot atsevišķu karšu slāni ar meža infrastruktūras objektiem,” meža inventarizācijas nozīmīgumu uzsvēra Solvita Mūrniece.
Kāpēc vajadzīga meža inventarizācija, un kur izmanto tās datus?
“Saimnieciskās darbības plānošanai un veikšanai, ES un valsts atbalsta pasākumu mežsaimniecībā plānošanai, meža apsaimniekošanas un dabas aizsardzības plānu izstrādei, ugunsdrošības profilaktisko plānu izstrādei, kompensāciju par mežsaimnieciskajiem ierobežojumiem noteikšanai, nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanai, nodokļu atvieglojumu noteikšanai un mežaudzes vērtības noteikšanai,” skaidroja lektore.
Attiecībā uz mikroliegumu veidošanu meža zemēs direktore demonstrēja attēlu ar mikroliegumu izveides skaita un platības dinamiku – 2019. gadā ir izveidoti 160 mikroliegumi 1294 ha platībā, kas ir divreiz vairāk nekā gadu iepriekš, no tiem 74% jeb 962 ha izveidoti mazajam ērglim. Pašreiz izveidoto mikroliegumu kopējā platība ir 46 422 ha, no tiem 90% ir valsts mežos, 8% privātajos un juridisko īpašnieku mežos un tikai 2% pašvaldību valdījumos. Visvairāk ar mikroliegumiem sargā putnus – 84% – un tikai 16% citas sugas.
Noslēgumā direktore atzina, ka mikrolieguma pieteikuma izvērtēšanas un lēmuma pieņemšanas process ir sarežģīts, jo jākonsolidē vairāku ieinteresēto pušu – sabiedrības, vides un ekonomisko aspektu – intereses.
Mežsaimniekus aicina mācīties
LLKC Meža konsultāciju pakalpojumu centra direktors Raimonds Bērmanis klātesošajiem prezentēja nelielu atskatu uz veiktajām aktivitātēm Lauku attīstības programmas 2014–2020 apakšpasākumā Atbalsts saimniecību un mežu apmeklējumam: “2019. gadā bijām vizītēs uz daudzām meža saimniecībām Latvijā, kur piedalījās vairāk nekā 400 meža nozares pārstāvju. Organizējām arī trīs pieredzes apmaiņas braucienus uz ārzemēm – Vācijā iepazinām sabiedrībai sociāli nozīmīgu mežu apsaimniekošanu un labiekārtošanu, Slovākijā – meža apsaimniekošanas metodes aizsargājamās dabas teritorijās, Itālijā – meža reproduktīvā materiāla ieguvi un ražošanu. Arī nākamgad šādas iespējas tiks piedāvātas.”
Otrā apakšprogrammā par profesionālās izglītības un prasmju apguves pasākumiem realizētas 25 mācību programmas, kuras apmeklējuši gandrīz 500 mežinieki, apgūstot zināšanas par plantāciju mežiem, meža bioloģiskās daudzveidības aizsardzību un saglabāšanu mežizstrādes laikā, vidi saudzējošu meža apsaimniekošanu un citas mežsaimniecības zināšanas.
Apmācības turpināsies līdz 2022. gadam, un šogad jau ieplānotas tēmas, kas saistītas gan ar meža atjaunošanu, gan medību saimniecību, gan mežizstrādes jautājumiem u. c.
Biotopu inventarizācija
Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektora vietniece dabas aizsardzības jomā Gunta Gabrāne klātesošos informēja par situāciju biotopu inventarizācijā. Latvija tāpat kā citas ES valstis gatavo ziņojumu Eiropas Komisijai (EK) par biotopu un sugu aizsardzības stāvokli mūsu valstī 2013.–2018. gadā.
Vispārējais ziņojums satur informāciju par ES nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju Natura 2000 teritoriju skaitu, platību, dabas aizsardzības plāniem, to ieviešanu, ietekmi uz Natura 2000 teritorijām izvērtējumos piemērotajiem kompensējošiem pasākumiem u. tml.
“Mums ir jāinformē, kā sugas un dzīvotnes jūtas Latvijā, mūsu pašu radīts stāvokļa vērtējums, izvērtējot dažādus faktorus. Aizsardzības stāvokļa vērtēšanai EK ir apstiprinājusi kvalitatīvās vērtēšanas sistēmu, kas paredz četru pakāpju vērtējumus – labvēlīgs, nelabvēlīgs, slikts, nezināms,” skaidroja lektore.
Sagatavotais ziņojums liecina, ka nelieli uzlabojumi ir vērojami, taču tie joprojām nav pietiekami. “Visvairāk apdraudēti ir dabiskie zālāji, negatīvas tendences vērojamas arī atsevišķos mežu biotopos, bet uzlabojumi sasniegti virsāju dzīvotņu grupā.
Pašreiz no vērtētajām sugām 44% aizsardzības stāvoklis novērtēts kā labvēlīgs (pieaugums par 13% salīdzinājumā ar iepriekšējo ziņojumu 2013. gadā), 33% sugu – kā nepietiekams, savukārt tikai 14% sugu – kā slikts un 9% – nezināms,” vērtēja Gunta Gabrāne.
Salīdzinot situāciju ar kaimiņvalstīm boreālajā reģionā, lektore atzina, ka kopaina un problēmas ir līdzīgas.
Ainavu ekoloģiskā plānošana
AS Latvijas valsts meži mežsaimniecības plānošanas vadītājs Aigars Dudelis iepazīstināja klātesošos ar ainavu ekoloģijas plānošanas pieeju dabas vērtīgo teritoriju un sugu saglabāšanai, kas uzņēmumā jau tiek realizēta vairākus gadus.
“Ainavu ekoloģiskā plānošana ir instruments integrētai meža apsaimniekošanas plānošanai, kas saskaņo ekoloģiskos mērķus ar citiem meža izmantošanas mērķiem. Ainavu ekoloģiskā plānošana kļūst arvien aktuālāka un uzskatāma par neiztrūkstošu priekšnosacījumu mūsdienu meža apsaimniekošanas plānošanai un meža izmantošanai,” stāsta Aigars Dudelis.
Ainavu ekoloģiskā plānošana ir vērsta uz dzīvotspējīgu sugu populāciju saglabāšanu ilgtermiņa perspektīvā, kas ir daudz sarežģītāks uzdevums nekā sugu un biotopu aizsardzība īstermiņā. Tai jānodrošina bioloģiskās daudzveidības saglabāšana, kultūrvēsturiskās ainavas un tās elementu aizsardzība, ainavu estētiskās kvalitātes kā nozīmīga teritorijas attīstības resursa saglabāšana, vienlaikus sekmējot teritorijas ilgtspējīgu attīstību.
Izstrādātais vides plānošanas risinājums (sistēma) nodrošina dabas aizsardzības teritoriju funkcionalitāti – ekoloģiskajai sasaistei atlasot bioloģiski un telpiski vērtīgākās mežaudzes, mērķapjoma sasniegšanu un apjoma izlīdzināšanu starp reģioniem, kā arī dabas aizsardzību teritoriju virzību uz referencei atbilstošu sadalījumu starp meža ekoloģiskajām grupām.
Kā nākamos soļus ainavu ekoloģiskās plānošanas paplašināšanā Aigars Dudelis minēja ainavu ekoloģisko teritoriju aktualizāciju atbilstoši aktuālajiem dabas skaitīšanas un LVM dabas vērtību apzināšanas datiem, sadarbību ar citiem meža īpašniekiem vienotu ainavu ekoloģisko teritoriju izveidei, kā arī koncentrētu dabas vērtību teritoriju optimizēšanu un sociālo faktoru integrēšanu plānošanā.
Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops
