Mīts vai patiesība: vienmēr būšu apaļīgs, jo man ir lēna vielmaiņa 0
Tie, kuriem ir problēmas ar lieko svaru, nereti visā vaino gēnus, sak, paskaties uz manu mammu, esmu un būšu tikpat apaļīga, lai ko darītu un kādu diētu ievērotu! Tomēr lēnāka vielmaiņa nekā citiem nebūt nenozīmē nolemtību, ka jākļūst par mūžīgo resnīti. Rutks.lv izpētīja, vai varam ietekmēt iedzimto vielmaiņas ātrumu.
Jāsāk ar to, kas tad īsti ir vielmaiņas ātrums? Tas ir kaloriju daudzums, ko patērējam dzīvības procesu nodrošināšanai vienā laika vienībā. Tā kā esam tik atšķirīgi, patiešām atšķiras arī mūsu vielmaiņas ātrums. Lielāks vielmaiņas ātrums nozīmē, ka šiem procesiem tiek patērēts vairāk kaloriju. Tāds parasti raksturīgs cilvēkiem, kurus mēdz saukt par “caurbirām” – apetīte kā zilonim, bet augums ir un paliek teju kā sērkociņš.
Cilvēks ar ātrāku vielmaiņu tiešām var atļauties ēst vairāk nekā kāds ar gausāku vielmaiņu un vienalga palikt slaids. Citiem nav tik ļoti paveicies un ap vēderu sāk veidoties riepiņa, tikko palaiž grožus mazliet vaļīgāk, ļaujoties dažādiem gastronomiskiem vilinājumiem.
Tomēr iedzimta lēnāka vielmaiņa un līdz ar to slieksme uz aptaukošanos nebūt nenozīmē, ka būt resnītim ir nolemtība. Ir ļoti daudz veidu, kā likt vielmaiņai strādāt veicīgāk. Pirmais un galvenais – fiziskās aktivitātes! Vielmaiņas ātrums miera stāvoklī, kad organismam nepieciešama enerģija tikai dzīvības procesu uzturēšanai, jebkuram cilvēkam ir lēnāks, nekā kustoties. Un jo aktīvāk kusties, jo ātrāka ir vielmaiņa, citiem vārdiem, jo čaklāk organisms svilina kalorijas.
Ievērojami paātrināt savu vielmaiņu var, tiekot pie kaut mazliet lielākas muskuļu masas, un te lieti noderēs spēka treniņi, proti, svara cilāšana – tās var būt gan hanteles, gan trenažieri, gan vingrojumi, kur jāceļ pašam savs svars (piemēram, vecā, labā pumpēšanās un pievilkšanās).
Jautāsi, ko gan līdzēs muskuļi? Lieta tāda, ka katrs kilograms muskuļu dedzina 12 kilokalorijas dienā, tev esot miera stāvoklī, kamēr katrs kilograms tauku šūnu – vien četras kilokalorijas. Esot aktīvam, protams, starpība kļūst vēl lielāka. Tātad – jo stingrāks tavs ķermenis, jo ātrāka vielmaiņa. Tiekot pie lielākas muskuļu masas, ķermenis vairāk kaloriju patērēs pat miega laikā.
Tiem, kuriem daba devusi mazliet gausāku vielmaiņu, arī rūpīgāk jāpiedomā pie savas ēdienkartes. Jo liekā svara rašanās formula ir vienkārša: ja uzņem vairāk kaloriju, nekā patērē, liekās nogulsnējas tauciņos.
Samazināt uzņemto kaloriju skaitu, tajā pašā laikā nesamazinot porcijas lielumu, vari, palielinot šķiedrvielām bagātīgu produktu, proti, dārzeņu, augļu un pilngraudu produktu, īpatsvaru ēdienkartē. Tas, ka tie nesniedz sāta sajūtu, ir kārtējais mīts. Par to vairāk lasi šeit.
Secinājums – mūsu spēkos ir uzlabot vielmaiņas ātrumu, līdz ar to tā vainošana savās problēmās ar lieko svaru ir vien atrunāšanās. Tas diemžēl ir cilvēkam dabā – atrast kādu vainīgo, lai nebūtu aktīvi jāķeras “vērsim pie ragiem”, proti, jākļūst kustīgākam un jāsāk piedomāt pie tā, ko liec uz šķīvja. Ikviens var tikt pie slaida auguma. Dažiem vien ir mazliet vairāk jāpacenšas.
Visbiežāk pie teju visu ģimenes pārstāvju apaļīguma ir vainojami nevis mantotie gēni, bet no paaudzes paaudzē mantotie paradumi – mazkustīgs dzīvesveids, neveselīgs uzturs utt.
Vēl viens klupšanas akmens ir vecums. Pēc 25 gadu vecuma pilnīgi visiem vielmaiņa pakāpeniski kļūst aizvien gausāka, līdz ar to ir jāsāk vairāk piedomāt pie tā, ko ēdam un cik daudz kustamies. Dažs spītīgi turpina ēst visu, kas gadās pa rokai, sak, man vienmēr bijusi laba vielmaiņa!
Arī pēc grūtniecības hormonālo pārmaiņu ietekmē sievietēm mēdz mainīties vielmaiņas ātrums.
Raksta tapšanā izmantota informācija no portāliem Health.com un WebMd.com
