Mīts vai patiesība? Noskaidrots vecums, kad bērni sāk apšaubīt Ziemassvētku vecīša eksistenci 41
Dāvanas, kas slepus atstātas zem eglītes, zvans pie durvīm ar pie tām palikušu dāvanu maisu un vēl daudzi citi pierādījumi tam, ka Ziemassvētku vecītis ir un ik gadu dodas savā vispasaules ceļojumā pie bērniem.
Tomēr kādā brīdī bērni sāk apšaubīt Ziemassvētku vecīša eksistenci un nereti vecāki šo brīdi gaida ar bažām. Portāls “The Guardian” ziņo, ka psihologi ir noskaidrojuši vidējo vecumu, kad bērni sāk apšaubīt Ziemassvētku vecīša esamību.
Lai gan lielākā daļa pieaugušo zina, ka Ziemassvētku vecītis neeksistē, daudzi bērni joprojām tic – pat, ja doma par to, ka viena persona vienas nakts laikā apmeklē miljardiem bērnu mājas, šķiet neiespējama.
Teksasas universitātes psiholoģe Kendisa Milsa skaidro, “Bērni parasti sāk atšķirt fantāziju no realitātes jau pirmsskolas vecumā, tomēr viņu ticība vienīgā maģiskā Ziemassvētku vecīša pastāvēšanai bieži vien turpinās arī vidējā bērnībā.”
Milsa stāsta, ka šajā jautājumā vecāki ir pretrunās. No vienas puses vecāki cenšas mācīt bērnus būt kritiski domājošiem un nemaldināt citus. No otras puses vecāki stāsta bērniem par Ziemassvētku vecīti, kas ik vienam bērnam Ziemassvētku naktī nogādā dāvanu.
Katrs pieaugušais kādā brīdī ir uzzinājis, ka Ziemassvētku vecītis ir tikai mīts, tomēr 10% atzīst, ka šī patiesība uz kādu laiku ir mazinājusi bērna uzticēšanos vecākiem.
Lai labāk izprastu šo pāreju no ticības uz neticību un bērnu pieredzi, psiholoģe Kendisa Milsa intervēja 48 bērnus, kuri bija pārstājuši ticēt Ziemassvētku vecītim, vecumā no 6-15 gadiem, bērnu vecākus un vēl 383 pieaugušos.
Pētījumā konstatēts, ka lielākajai daļai bērnu šaubas par Ziemassvētku vecīša eksistenci iezagās aptuveni 8 gadu vecumā. Tomēr bija arī bērni, kas jau 4 gadu vecumā saprata patiesību un bija bērni, kas šim Ziemassvētku brīnumam ticēja līdz pat 16 gadu vecumam.
Psiholoģe min, ka, iespējams, bērnam jau ir bijusi skepse par to, kā tad īsti Ziemassvētku vecītis vienā naktī var paviesoties tik daudzās mājās visā pasaulē un vēl to izdarīt slepus? Tie bērni ātrāk apzinājušies, ka šis svētku brīnums ir mīts.
Bērniem kam, atklāsme, ka Ziemassvētku vecītis nav īsts, nāca vēlākā vecumā, lielākoties vecāki bija ļoti atbalstījuši Ziemassvētku vecīša eksistenci, piemēram, veidojot video ar viņu savā viesistabā vai atstājot spīdumu pēdas uz grīdas.
Pētījumā piedalījās arī bērni, kas atzina, ka jutās atviegloti uzzinot šo patiesību, “Viņi jutās tā, it kā būtu atrisinājuši kādu mīklu,” skaidro Kendisa Milsa.
Daži no pieaugušajiem, atzina, ka viņi jutušies ļoti nodoti no vecāku puses, jo viņi bija mācījuši bērniem nemelot, bet paši to darīja.
Runājot par to kā atbildēt uz bērna jautājumiem par Ziemassvētku vecīti psiholoģe Kendisa Milsa iesaka ieklausīties bērna jautājumā. Ja mazais vēlas uzzināt, kā Ziemassvētku vecītis iekļūst šaurā skurstenī vai nokļūst mājās, kurās tādu nav, iespējams, viņš nav gatavi atteikties no šīs ticības.
Ja bērns uzdod tiešu jautājumu vai Ziemassvētku vecītis ir īsts, vecāki var atbildēt ar pret jautājumu: Kā tu domā? Un tad pavērot kā bērns par to spriež. Dažreiz var rasties zināma spriedze, jo vecāki nereti vēlas uzturēt ilgāk šo Ziemassvētku ilūziju.
Tomēr, lai arī kādi būtu viedokļi, lielākā daļa pētījuma dalībnieku apgalvoja, ka turpinās Ziemassvētku vecīša tradīciju ar saviem bērniem vai jau to dara.
