Mīts vai patiesība: apēsti nepareizajā laikā, veselīgi produkti kļūst kaitīgi 0
Kritiski pieiet rakstītajam
Raksta autore: Aija Lietiņa, Rutks.lv
Sociālajos tīklos vēja ātrumā izplatījusies informācija, ka veselīgi produkti var veicināt pieņemšanos svarā vai pat nopietni kaitēt organismam, ja tos apēd nepareizā diennakts laikā. Rakstā, kas publicēts portālā Scoopwhoop.com, apgalvots, ka, piemēram, banāna vai biezpiena apēšana vakarā var veicināt saaukstēšanos, ābola notiesāšana pirms gulētiešanas var izraisīt kuņģa skābes līmeņa paaugstināšanos un diskomfortu naktsmiera laikā, savukārt piena glāze no rīta būs pārāk liela slodze gremošanas sistēmai. Rutks.lv lūdza šos nezināmas izcelsmes ieteikumus komentēt uztura speciālistei Jeļenai Pavlovai.
Sociālajos tīklos popularitāti iemantojušā rakstā aplūkoti 11 par veselīgiem uzskatīti produkti, bet katram no tiem minēts labākais un sliktākais diennakts laiks, kad to uzņemt. Lielākai daļai gan kā nevēlamais diennakts laiks minēts vakars, kas nav nekas pārsteidzošs, jo īsi pirms gulētiešanas uztura speciālisti neiesaka ēst neko. Tomēr ir arī izņēmumi, piemēram, piens un pākšaugi, kurus Scoopwhoop.com nerekomendē lietot uzturā no rīta.
“Еs ieteiktu nepieturēties šīm rekomendācijām, lai nesarežģītu sev dzīvi. Tradicionālajā uzturzinātnē, kas ir balstīta pētījumos un cilvēka organisma fizioloģiskajos procesos, nav rekomendāciju ēst noteiktus produktus noteiktā diennakts laikā,” saka Jeļena Pavlova.
“Mūsu gremošanas sistēma satur fermentus uzturvielu šķelšanai, kas ar dažādiem produktiem nonāk mūsu organismā neatkarīgi no tā, vai produkts tika apēsts no rīta, pusdienās vai vakariņās.”
Uztura speciāliste stāsta, ka tradicionālajā uzturzinātnē būtiskākie ieteikumi ir ēst regulāri, nelielām porcijām, bez steigas, lietot uzturā dažādus produktus, neēst vēlu vakarā (vakariņas ne vēlāk kā trīs stundas pirms gulētiešanas), nelietot produktus, kas izraisa diskomfortu, piemēram, vēdera pūšanos. Aspēkojot rakstā norādīto, uztura speciāliste uzsver, ka nav svarīgi, kurā diennakts laikā tiks ēsti āboli vai žāvēti augļi. Tie tik un tā radīs nepatīkamu sajūtu.
“Neredzu loģiku šiem ieteikumiem, piemēram, neiesaka ēst banānus vēlu vakarā (nevienu produktu nav ieteicams ēst vēlu vakarā!), jo satur daudz magnija, toties iesaka ēst vakarā pākšaugus, lai gan pākšaugi ir produkts, kas satur magniju ne mazāk kā banāni,” tā Pavlova.
“Vēl viens piemērs. Tekstā teikts, ka nav ieteicams vakarā ēst ābolus, jo tie satur pektīnu (šķiedrvielu), kas radīs slodzi gremošanas sistēmai naktī, toties iesaka ēst naktī valriekstus. Salīdzinājumam – vienā vidēja izmēra ābolā būs aptuveni četri grami šķiedrvielu, bet saujā valriekstu (40 gramos) būs 3,6 grami šķiedrvielu. Valrieksti satur arī taukus, kas padara šo produktu grūtāk jeb ilgāk sagremojamu nekā ābolu.
Iesaku labāk piedomāt pie tā, kas tiek likts šķīvī visas dienas garumā un kādos daudzumos, ievērojot ne ilgāk kā četru stundu intervālu starp ēdienreizēm. Tad tiks nodrošināta gremošanas sistēmas veselība un laba pašsajūta.”
Ja ir interese, tālāk var iepazīties ar raksta saturu latviešu valodā.
Soctīklos populārie, bet aplamie ieteikumi
Piedāvājam ielūkoties soctīklos popularitāti iemantojušā raksta saturā. Kā jau minēts, tradicionālajai uzturzinātnei šie ieteikumi neatbilst, tādēļ kā vērā ņemamus padomus tos uztvert nevajadzētu.
