Mīti par uztura bagātinātājiem 0
Vai cilvēks var saglabāt nevainojamu veselību daudzus gadus, ja cītīgi lieto aptieku vitamīnus un uztura bagātinātājus?
Konsultēja klīnikas “Premium Medical” interniste Dace Cibule un uztura speciāliste Inga Pūce.
Diemžēl nodrošināt veselīgu uzturu mūsdienās kļūst arvien grūtāk – par visu, kas nav izaudzis pašu dārziņā vai kūtī, nevar būt simtprocentīgas pārliecības, ka produktā nav veselībai kaitīgu vielu. Tomēr realitāte ir biedējoša – izrādās, ka arī par Latvijā audzētajiem dārzeņiem ne vienmēr varam būt droši. Ražotājs un tirgotājs reizēm dzenas pēc peļņas, patērētājs saņem to, kas izskatās labi, bet ne tik labi atspoguļojas sastāva analīžu rezultātos.
Tad meklējam citu glābiņu. Taču plašajā uztura bagātinātāju, antioksidantu, probiotiķu un līdzīgu produktu klāstā, ko piedāvā aptiekas un tiešie izplatītāji, var tikai apjukt, jo visus uz savas ādas pārbaudīt nav ne spēka, ne laika, ne arī naudas! Tad kļūst nozīmīgi draugu un paziņu ieteikumi.
Speciālisti mudina šo produktu izvēlē būt piesardzīgiem, jo to sastāvs atšķirībā no medikamentiem netiek stingri kontrolēts un reglamentēts, tādēļ tie var būt arī kaitīgi. Atsevišķi produkti, kā apgalvots Oksfordas medicīnas rokasgrāmatā, satur pat tik kaitīgu vielu kā arsēns. Turklāt bez ārsta uzraudzības un ieteikumiem uztura bagātinātājus nekādā gadījumā nevajadzētu lietot cilvēkiem ar aknu un nieru darbības traucējumiem un vielmaiņas problēmām.
Lietojot uztura bagātinātājus pēc savas izvēles, ieteicams sekot līdzi veselības stāvoklim, vismaz veicot analīzes, lai saprastu iedarbību, jo var gadīties, ka izvēlētais preparāts nemaz nepalīdz vai tā ietekmē kāds rādītājs pārsniedz pieļaujamo normu.
Pretēji daudzu ražotāju un izplatītāju teiktajam nopietni pētījumi par šo produktu iedarbību uz cilvēka organismu nenotiek un it bieži tos piedāvā, vispār neizvērtējot veselības stāvokli.
Lietojot uztura bagātinātājus pēc savas izvēles, ieteicams sekot līdzi veselības stāvoklim, vismaz veicot analīzes, lai saprastu iedarbību, jo var gadīties, ka izvēlētais preparāts nemaz nepalīdz vai tā ietekmē kāds rādītājs pārsniedz pieļaujamo normu.
Pats svarīgākais ir organismā uzturēt viegli sārmainu vidi, nevis to pārskābināt, citādi ir grūtāk pretoties sliktajām baktērijām un vīrusiem. Ja skāba vide organismā saglabājas ilgstoši, pamazām samazinās imunitāte. Lai to stiprinātu, daudzi ķeras pie uztura bagātinātājiem. Bet ar pārtikas piedevām var tikai lāpīt caurumus, tādēļ pareizāka un vienkāršāka pieeja ir jaunu uztura lietošanas ieradumu veidošana.
Lai palīdzētu organismam atveseļoties, uztura sadalījumam vajadzētu būt šādam: 50 – 80 procenti sārmainu vidi veidojošo produktu (daudzi zaļumi, svaigs biezpiens, citroni, griķi, savvaļas rīsi, kāposti, brokoļi, burkāni, ķirbji, spināti, ķiploki, diedzēti graudi, tumšās vīnogas, zāļu tējas bez cukura u.c.) un 20 procenti – skābai videi (gaļa, zivis, siers, makaroni, kafija, visi konservi un marinētie produkti, maize, īpaši baltmaize, milti un to produkti, pasterizēts piens, pupas, cukurs, sāls, sviests, melnā tēja, dārza zemenes, dzērvenes u.c.)
Protams, reizēm uztura bagātinātāji ir lielisks atbalsts veselības problēmu novēršanai, tomēr par to lietošanu jākonsultējas ar ārstu un jāpārliecinās par sastāvdaļu nekaitīgumu.
