Publicētās Miterāna mīlestības vēstules aizkustina franču sirdis 0
Francijas bijušais prezidents Fransuā Miterāns, kurš bija valsts galva no 1981. līdz 1995. gadam, bija pazīstams kā ļoti izmanīgs politiķis, kura privātā dzīve tika turēta ēnā. Vairāk nekā 20 gadus pēc savas nāves viņš atkal saviļņojis Francijas sabiedrību, šoreiz ar publicētajām vēstulēm, ko viņš savulaik rakstījis sava mūža lielajai mīlestībai Annai Pinžo.
Vakar iznākusī grāmata “Vēstules Annai”, kurā apkopotas vairāk nekā 1200 vēstules, ko viņš rakstījis no 1962. gada līdz savai nāvei 1996. gadā savai slepenajai draudzenei (un kopš 1974. gada viņu meitas mātei) Annai Pinžo. Vēstules atklāj prezidenta personības nezināmo daļu, ko sabiedrībā vienmēr atturīgais un savaldīgais Miterāns nekad neizpauda. Vēstulēs ir mīlestība, maigums un uzticība, kas izteikta franču valodā, kas sajūsminājusi pat literatūras kritiķus, atzīmē raidsabiedrība BBC.
Grāmatas iznākšana, kas sakrīt ar simto gadskārtu kopš Miterāna dzimšanas, uzjundījusi nostalģijas vilni par dižo cilvēku, kura fonā nobāl mūsdienu politikāņi.
Sociālistu partijas politiķim Miterānam bija 46 gadi, kad viņš satika 27 gadus jaunāko mākslas vēsturnieci Annu Pinžo. Viņa bija uzaugusi katoļticīgā ģimenē, un sākotnēji abus iepazīstināja viņas tēvs. Pirmā krājumā ievietotā vēstule ir rakstīta 1962. gada oktobrī, kad Miterāns sola Annai atsūtīt grāmatu par Sokratu. Pēc diviem gadiem kļūst skaidrs, ka viņi kļuvuši par mīlniekiem, jo formālo “jūs” aizstāj intīmais “tu”. Vēstules, kas apliecina abu mīlnieku dvēseļu un ķermeņu vienotību, izgaisina jebkādas šaubas, ka Anna Pinžo ir bijusi vissvarīgākā sieviete Fransuā Miterāna dzīvē.
Kopš 1944. gada Miterāns bija precējies ar Danielu Gūzu, viņiem ir divi dēli – Žans Kristofs un Žilbērs. Viņa ilgās politiskās karjeras laikā Daniela bija viņa oficiālā pavadone, lai gan viņai bija savi politiskie uzskati. Miterāna dzīvi bagātināja mīlestība pret Annu, kura studēja mākslas vēsturi un kļuva par speciālisti 19. gadsimta skulptūrā un kuratori Orsē muzejā Parīzē. Par spīti vecuma starpībai viņus vienoja interese par literatūru, vēsturi, mākslu un idejām, Miterānam jūtot Annā cilvēku, ar kuru viņš var sazināties gandrīz garīgā jomā. “Tuvu tev, vienots ar tevi, tevī – tas es esmu. Tas ir neticams paradokss: es pastāvu tieši tajā brīdī, kad izšķīstu tevī,” viņš raksta drīz pēc tam, kad abi kļuvuši mīlnieki 1964. gadā. Viņš sauc viņu par Nanonu, Nanūru un Animūru. Viņa sauc viņu par Sečino. Mīļvārdiņu un erotikas kokteilī ir arī politika un ikdienas notikumi, Miterānam stāstot par ceļu uz prezidentūru. Visvairāk vēstuļu ir līdz 1974. gadam, kad piedzimst viņu meita Mazarīna. Pēc tam trijotnei ir sava veida mājas dzīve, lai gan slepena, tāpēc ir mazāka vajadzība sarakstei. Dzīves nogalē, smagi slims ar vēzi, viņš raksta Annai: “Mana laime ir, domājot par tevi un mīlot tevi. Tu vienmēr esi devusi man vairāk. Tu esi bijusi mana iespēja dzīvē. Kā mana mīlestība var vēl aizvien nepieaugt?”
1965. gada 25. jūlijā viņš raksta: “Manas mīlestības spēks nāk no ilgajos mēnešos gūtās intelektuālās saprašanās, dalītas ziņkārības, izsmalcināta prieka, estētiskas saziņas, pievēršanās dzīves būtiskajām un vienkāršajām lietām, un tad kulminējot kā negaiss jūlijā.. pierādījums tai vienotībai, kur sajaucas dvēsele un ķermenis.”
Vēstule 1970. gada 16. jūlijā: “Es mīlu tavu ķermeni, prieku, kas caurstrāvo mani, kad skūpstu tevi, iegūšana, kas dedzina mani ar visām pasaules ugunīm, manu asiņu uzplūdi dziļi tavā sirdī, tava bauda, kas uzsprāgst no mūsu ķermeņu vulkāna.”
Francijas sabiedrības reakcija uz grāmatas izdošanu ir bijusi gandrīz pilnībā pozitīva.
“Kas to būtu domājis, ka kādu dienu Miterāns tā aizkustinās mūsu sirdis,” raksta biznesa avīze “Les Echos”. Miterāna atbalstītājiem viņa mīlestības vēstuļu grāmata ir ne tikai apliecinājums viņu varoņa literārajam talantam, bet arī kliedē karikatūrisko priekšstatu par viņu kā cinisku brunču mednieku. 73 gadus vecā Anna Pinžo piekrita vēstuļu publikācijai ar noteikumu, ka viņa nepiedalīsies grāmatas prezentācijā un nesniegs intervijas.
