Mistisks objekts jūras dzelmē: cenšoties atrisināt tā noslēpumu, izvirzītas visneticamākās teorijas. Kas ir Baltijas jūras anomālija? 0
Jau gandrīz 15 gadus zinātnieki cenšas atrisināt noslēpumu, kas slēpjas Baltijas jūras dzelmē. Izvirzītas pat vispārdrošākās teorijas, raksta “IFLScience”.
Neparasts atradums
2011. gadā pētnieku komanda Ocean X Team ar sonāra palīdzību jūras dibenā Botnijas līcī atklāja noslēpumainu apļveida veidojumu. Neparasto objektu atrada aptuveni 90 metru dziļumā, tā diametrs ir ap 60 m. Tam blakus bija redzamas dziļa 300 m gara vaga, kas atgādināja bremzēšanas ceļu.
Daži pētnieki pieļāva, ka šādu pēdu varētu būt atstājusi avārijas nosēšanās.
Kopš tā laika ir radušās dažādas teorijas par šī noslēpumainā objekta izcelsmi, tostarp versijas par asteroīdiem, vulkāniskajiem materiāliem, Aukstā kara laika zemūdeņu bāzēm, kā arī neidentificētiem lidojošiem objektiem.
Ar laiku lielākā daļa no šīm teorijām tika apgāztas, taču laiku pa laikam parādījās atkal jaunas. Piemēram, daži pieļāva, ka objekts varētu būt neatpazīts kosmosa kuģis, kas atstājis nosēšanās pēdu Baltijas jūras dibenā.
Vēlāk zinātnieki atgriezās šajā vietā, lai rūpīgāk izpētītu anomāliju, taču sastapās ar dīvainiem traucējumiem, kas ietekmēja visu elektrisko ierīču, tostarp satelīta telefona, darbību.
Tiklīdz komanda attālinājās no objekta par 200 metriem, ierīču darbība atjaunojās.
Šis fenomens tikai vēl vairāk palielināja intrigu.
Ko paraugi atklāj par objekta izcelsmi?
Lai gan zinātnieki sliecās uzskatīt, ka Baltijas jūras anomālija ir dabisks veidojums, Ocean X Team izpilddirektors Deniss Asbergs ir pārliecināts, ka viņa komandai izdevies atklāt kaut ko patiesi unikālu: “Esmu simtprocentīgi pārliecināts, ka esam atraduši kaut ko ļoti, ļoti, ļoti unikālu.”
Lai noskaidrotu objekta izcelsmi, zinātnieki no tā paņēma iežu paraugus un nodeva analīzei Stokholmas Universitātes ģeologam Volkeram Bruhertam.
Analīzē tika identificēti granīti, gneisi un smilšakmeņi – ieži, kas raksturīgi ledāju veidotiem baseiniem, tostarp Baltijas jūrai.
Vienīgais Baltijas jūrai neierastais materiāls bija vulkāniskās izcelsmes bazalta akmens, kas, visticamāk, jūrā nonācis ledāja kustības rezultātā pirms vairākiem tūkstošiem gadu.
“Tā kā visu Baltijas jūras ziemeļu reģionu ir būtiski ietekmējusi ledāju kušana, gan šis veidojums, gan iežu paraugi, visticamāk, ir radušies ledāju darbības un pēcleduslaikmeta procesu rezultātā. Domājams, ka šos iežus šeit ir atnesis ledājs, ” 2012. gadā žurnālam “Live Science” sacīja Bruherts.
