Mistiskais lidonis dārzā – sikspārnis! 0
“Oktobra beigās dienas laikā pie akas ieraudzījām sikspārni. Izskatījās kā iemidzis, jo, pieejot tuvāk un aplūkojot, dzīvnieks sākumā nereaģēja, bet pēc brīža gaisā izmeta loku un atlidoja atpakaļ. Vai sikspārnis bija sagatavojies ziemošanai? Ir arī dzirdēts, ka tie mēdz slimot ar trakumsērgu”. Anita
LLU Veterinārmedicīnas fakultātes asociētais profesors, sikspārņu pētnieks Gunārs Pētersons atgādina, ka akas ir šo dzīvnieku iespējamās ziemošanas vietas. Parasti tie paslēpjas kādā spraugā, nevis guļ uz zemes vai pie kāda vertikāla objekta. Lidojumā sikspārņi īsti neuztraucas par cilvēka klātbūtni, kaut gan mūs kā kustīgu objektu pazīst. Ja dzīvnieks tika iztraucēts atpūtas vietā, dīvaini šķiet, ka tas atgriezās turpat atpakaļ. Jāņem gan vērā samērā zemā gaisa temperatūra. Šādos apstākļos sikspārņi pazemina savu ķermeņa temperatūru un var būt visai gurdeni.
Sikspārņiem ir novērots specifisks vīruss, un Eiropā pašlaik zināmi četri vīrusa tipi. Domājams, ka slimība izplatās galvenokārt sikspārņu populācijās, bet cilvēki vai citi zīdītāji inficējas ļoti retos gadījumos. Eiropā vēsturiski fiksēti tikai pieci cilvēku nāves gadījumi; divi pēdējie upu-ri bija neuzmanīgi sikspārņu pētnieki. Baltijā sikspārņu trakumsērga līdz šim netika pētīta, bet Latvijā patlaban šāds pētījums ir uzsākts. Somijā pirms pāris gadiem konstatēts viens ar trakumsērgu slims sikspārnis. Jebkurā gadījumā cilvēku inficēšanās varbūtība ir ļoti zema, jo sikspārņiem ir noslēgts dzīvesveids un slimie indivīdi atšķirībā no klasiskās trakumsērgas skartiem zīdītājiem nav agresīvi.
Tomēr, ja pamanīts sikspārnis, kura uzvedība šķiet dīvaina, labāk šo dzīvnieku neaiztikt. Ja lidonis būtu atrasts telpā, piemēram, dzīvoklī, to vajadzētu ņemt rokās, tikai uzvelkot biezākus cimdus vai izmantojot kādu audekla gabalu.
Ja sikspārnis vēlāk tiktu atrasts beigts, dzīvnieku vajadzētu nogādāt institūtā ”BIOR” un pārbaudīt, vai tas nav saslimis ar trakumsērgu.
