Timura Subhankulova foto

Šķērsiela paliek tukšāka 0

– Kas savulaik pamudināja pievērsties “Šķērsielai”, mazai ieliņai Pārdaugavā? Varbūt ietekmēja zemteksts tās nosaukumā?

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Personības TESTS. Kādu iespaidu tu par sevi radi? Šis attēls palīdzēs tev to noskaidrot
“Baidens nolēmis skaisti aiziet no dzīves, paņemot sev līdzi ievērojamu daļu cilvēces.” Medvedevs biedē ar Trešo pasaules karu
TV24
“Laikam par to nevaru stāstīt, bet…” Rajevs atklāj iepriekš nedzirdētu informāciju par Rinkēviča un Trampa telefonsarunu
Lasīt citas ziņas

I. Seleckis:
– Tur bērnībā dzīvoja scenārists Tālivaldis Margēvičs. Viņam šī ieliņa kaut cik bija pazīstama, bija cilvēki, kurus viņš ieteica filmēt, pārējie pienāca klāt. Šajā filmā risinājās visdramatiskākie notikumi. Jauni cilvēki sadūrās ar milzīgu neiecietību. Daigai, Jāņa Veseļa mazmeitai, bija jāpamet mājas ar mazu bērniņu uz rokām.

Starp citu, toreiz filma Daigai palīdzēja – vietējā vara saprata, ka īsti kaut kas kārtībā nav.

CITI ŠOBRĪD LASA

– Kas jūs pašu visvairāk pārsteidza, uzņemot trešo filmu “Kapitālisms Šķērsielā”?

– Situācija, ka mūsu neatkarīgā valstī cilvēks spiests pamest savu zemi, jo nevar dabūt darbu, un ja var, tad tādu, ka nesanāk dzīvokļa īrei. Taisni neticami, ka tik ilgi nespēj sakārtot valsti, lai cilvēki varētu dzīvot un strādāt savā zemē. Un Šķērsiela paliek tukšāka…

Lielākais pārsteigums bija filmas varonis Viktors. Scenārists Tālivaldis Margēvičs priecājās, ka atrasts “īsts bomzis”, bet dīvaini likās, ka šis vīrs ar GPS purvā meklē dzērvenītes. Bet pašā pēdējā filmēšanas dienā Viktors parādīja apliecību, ka viņš ir PSRS Valsts prēmijas laureāts, nodarbojies ar kosmisko kuģu sakariem… Zinājuši šo faktu iepriekš, varbūt citādi izvērstos saruna. Bomzis, kas ar džī-pī-es purvā meklē dzērvenītes, ir ļoti interesanta parādība.

– “Lielā Kristapa” festivālā “Kapitālisms Šķērsielā” pretendē uz balvu pilnmetrāžas dokumentālo filmu konkurencē ar “Escaping Riga” (Dāvis Sīmanis), “Māra” (Krista Burāne), “Tapieris” (Ilona Brūvere) un “Uz spēles Latvija” (Pēteris Krilovs)” – ar lentēm, kur izmantota gan animācija, gan aktierkino elementi.

– Kino valodas dažādošana ir laba un interesanta, vienīgi neesmu pārliecināts, vai šīs starpžanru filmas var likt vienā plauktā ar klasisku dokumentālo kino. Kinoteorētiķiem būtu jāizdomā, kā to visu kvalificēt. Jaunās tehnoloģijas ļauj samontēt, kā, piemēram, Hitlers ar Staļinu ēd kopā pusdienas. Un jūs nevarēsiet izšķirt, dzīves īstenība tā vai fantāzija. Bet dokuments tomēr ir un paliek dokuments.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.