VIEDOKĻI 15
Ilmārs Mežs, demogrāfs:
“Pēdējo divu gadu jaundzimušo pieaugums ir apliecinājums, ka latvieši novērtē demogrāfijas politikas uzlabojumus, kas ieviesti, pateicoties dažādiem ultimātiem. Šo pieaugumu nevarētu “norakstīt” tikai uz to, ka šobrīd ir vairāk jauno vecāku reproduktīvajā vecumā. Tikpat liels māmiņu skaits bija arī pirms četriem gadiem, kad bija dzimstības kritums. Tātad neliels palīdzības pieaugums palīdz izšķirties radīt bērniņu. Dzimstības veicināšanai nevajadzētu aprobežoties tikai ar pabalstiem. Iespējami arī citi atbalsta mehānismu – neapliekamā minimuma pacelšana par apgādībā esošiem bērniem, nodrošinātās brīvpusdienas līdz 9. klasei, mājokļa politika, bezmaksas pulciņi.
Vērtējot partiju piedāvājumu nākamajam darba cēlienam, nav nekāda pārsteiguma, ka ģimenēm vislabvēlīgākais piedāvājums atrodams Nacionālās apvienības programmā, bet citām lielajām partijām neko ievērības cienīgu neatrodu. Iespējams te pie vainas ir politiska greizsirdība. Tieši “Vienotība” visvairāk pretojās demogrāfijas ultimātam, vēlāk nācās piekāpties, bet aizvainojums palicis. Tāpat lielā daļā partiju dominē liberālais uzskats, ka katrs pats atbildīgs par savu ģimeni un tās nav pelnījušas īpašu valsts labvēlību. Pašreizējos apstākļos tas, manuprāt, ir tuvredzīgi. Īpašs atbalsts ģimenēm ir tautas izdzīvošanas jautājums!”
Taiga Rācene, “Rīgas pensionāru savienības” valdes priekšsēdētāja:
“Partijas var solīt visādus indeksācijas pieaugumus, bet mēs, pensionāri, saprotam, ka bez savas ražošanas tam nav reāla seguma. Valstij nedrīkst piederēt bankas un uzņēmumi, valsts nedrīkst atbalstīt savu cilvēku privātos uzņēmumus. Savas bankas mums nav, bet caur ārzemju bankām uzpildām citu valstu pensiju fondus. Bet mūsu politiķi sēž uz tukšas naudas kastes un smaidīgi sola mums indeksēt pensijas un ko tik vēl ne. Būtu labāk domājuši par to, lai aizbraukušie cilvēki varētu atgriezties un strādāt šeit. Ja viņi varētu strādāt un maksāt algas Latvijā, tad pensijas varētu palielināt pat par trešdaļu.
Nu labi, pašreizējā Saeima veica indeksāciju, bet tas ir koks ar diviem galiem. No vienas puses – pensionāri saņēma vidēji septiņus latus klāt pie pensijas, bet no otras puses – komunālo maksājumu tarifu pieaugums to uzreiz “apēd”. Tādēļ no jaunās valdības un Saeimas mēs vairāk gaidām nevis tukšus solījumus par pensiju palielināšanu, bet gan tarifu samazināšanu un samazinātu PVN likmi pārtikai un pirmās nepieciešamības produktiem. Tāpat beidzot vajadzētu izbeigt no pensijām iekasēt ienākuma nodokli. Nu labi, ja tas nav galīgi iespējams, tad jānosaka tik liels neapliekamais minimums, lai šis nodoklis attiektos tikai uz lielo pensiju saņēmējiem. Šajā priekšvēlēšanu laikā vienīgā partija, kas izrādījusi interesi par mūsu pensionāru organizāciju, ir ZZS.”
Egils Baldzēns, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vietnieks:
“Nodarbinātības politika ir galvenais mehānisms, kā panākt, lai cilvēki atgrieztos Latvijā. Taču nepietiek vienkārši radīt darba vietas. Pats galvenais un grūtākais – lai būtu arī konkurētspējīga darba samaksa. Šeit pastāv vairāki varianti. Mums pieņemamākais, ko piedāvā arī premjeres partija, būtu minimālās algas palielināšana par 40 eiro gadā. Tas trāpīs vairākos virzienos. Pirmkārt, izkustinās algu skalu, liekot paaugstināt samaksu arī kvalificētākiem strādniekiem. Vajadzētu arī palielināt neapliekamo minimumu un atvieglojumus par apgādībā esošu personu. Tas kopā mazinātu ēnu ekonomiku un nevienlīdzību.
Bezdarba samazināšanai jaunajai Saeimai noteikti būs jāturpina “duālās izglītības” programma ar prakses vietām pie darba devēja. Tāpat vajadzētu arī atjaunot inženierzinātņu studentus pietiekamā skaitā, lai nodrošinātu vietējo ražošanu ar tehniski domājošiem cilvēkiem. Vienlaikus mazinot pārprodukciju humanitārajās zinātnēs. Paldies Dievam, pēc mūsu un
Eiropas Komisijas iebildumiem valdība sākusi apzināties nepieciešamību celt finansējumu zinātnei un inovācijām.
