Nevienlīdzības mazināšana un dzimstības veicināšana 15
Neskatoties uz to, ka 2014. gads ir pasludināts par nevienlīdzības mazināšanas gadu, pašreizējai koalīcijai šajā jomā nav īpaši veicies. Algām, kas pārsniedz 3800 eiro mēnesī, noteikti sociālās apdrošināšanas iemaksu griesti, kas nepamatoti samazina lielo algu saņēmēju obligātos maksājumus. Tajā pašā laikā pat tās pensijas, kas ir mazākas par valstī noteikto iztikas minimumu, tiek apliktas ar iedzīvotāju ienākumu nodokli. Bet strādājošo pensionāru darba samaksa tiek aplikta ar iedzīvotāju ienākumu nodokli “no pirmā eiro”, nepiemērojot neapliekamo minimumu. Deputātu kandidāti sola šos jautājumus risināt, bet garantijas, ka tas tiešām tiks darīts, nav.
Toties pašreizējās Saeimas deputāti lepojas ar ģimenes valsts pabalsta paaugstināšanu. No 2015. gada sākuma līdzšinējo 11 eiro vietā par bērnu turpmāk vecāki varēs saņemt lielāku maksu par katru nākamo bērnu (11 eiro par pirmo, 22 par otro, 33 eiro par trešo bērnu utt.). Tātad ģimene ar trīs bērniem saņems 66 eiro mēnesī. “Cerams, ka jaunie deputāti būs gana apņēmīgi, lai šo paaugstinājumu nosargātu,” teic Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča. Tomēr demogrāfs Ilmārs Mežs iebilst, ka tas ir tikai mazs solis pareizajā virzienā. Piemēram, Igaunijā analoģisks pabalsts jau šobrīd ir 70 eiro par bērnu, bet no nākamā gada tas tikšot paaugstināts līdz 100 eiro par bērnu. Arī Saeimas demogrāfijas lietu apakškomisijas vadītājs Imants Parādnieks uzskata, ka šis pabalsts būtu ne vien jānosargā, bet jāturpina paaugstināšana. Viņš pauda neizpratni, kādēļ tas atšķiras par katru nākamo bērnu. “Ja ģimenē ir trīs bērni, tad taisnīgāk būtu nevis 11 eiro par pirmo un 33 par trešo, bet gan vismaz 50 eiro par katru bērnu,” uzskata Parādnieks.
Sabiedrības un sociālo partneru spiediena dēļ iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojums par apgādībā esošām personām šogad palielināts līdz 165 eiro. NA uzskata, ka tas joprojām nav pietiekami un atvieglojums par apgādājamiem būtu jāpalielina līdz 235 eiro, pielīdzinot to pensiju neapliekamajam minimumam. Arī minimālais bērna kopšanas pabalsts (“māmiņu algas”), viņuprāt, būtu jāpalielina no 171 eiro līdz 235 eiro.
Bezdarbnieku jomā partijas nesola pabalstu palielināšanu. Gluži otrādi – vairākas no tām pauž bažas par to ļaunprātīgu izmantošanu, tādēļ plānots spēcīgāk to kontrolēt. Tāpat pastiprināta uzmanība tikšot pievērsta jauniešu bezdarbam un profesionālās izglītības saistībai ar darba tirgu. Latvijā jau noticis “duālās izglītības” pilotprojekts, kuras ietvaros jaunieši jau skolas laikā būtisku daļu mācību programmas apguva praksē pie uzņēmējiem.
Kas būs labklājības ministrs?
Kaut arī interesi par Labklājības ministriju izrādījušas vairākas partijas, pašreizējam ministram Uldim Augulim ir labas izredzes saglabāt savu amatu arī pēc vēlēšanām, ja vien negadīsies kādi būtiski politiski satricinājumi. NA labklājības ministra amatam izvirzījusi redzamāko ģimeņu politikas cīnītāju Imantu Parādnieku, bet avoti partijā atzīst, ka LM atrodas NA prioritāšu “otrajā grozā”. Valdības veidošanas sarunās, visticamāk, NA vēlēsies saglabāt trīs tai jau esošās ministrijas un, iespējams, iegūt teikšanu arī par izglītības vai aizsardzības jomu. NA redzējums sociālajos jautājumos kopumā sakrītot ar pašreizējā ministra Ulda Auguļa darbības virzieniem, tādēļ partija būtu ar mieru ļaut viņam turpināt darbu. Bet “Saskaņas centrs” LM vadībā vēlētos redzēt Saeimas deputātu Andreju Klementjevu, bet viņš šo amatu gatavs uzņemties tikai tad, ja arī finanšu ministrs būs “SC” pārstāvis.
“Uzskatu, ka par sociāli smagajām jomām – veselību un labklājību – jāatbild tai pašai partijai, kas kontrolē valsts naudas maku. Pretējā gadījumā gan Labklājības, gan Veselības ministrijas ierosinājumi bieži vien atduras pret to, ka tam vienkārši nedod naudu,” teica Klementjevs. Arī bijusī labklājības ministre Ilze Viņķele (“Vienotība”) neslēpa, ka būtu ar mieru atgriezties šajā amatā, bet viņas partija īpaši nekāro šo ministriju. “Šobrīd “Vienotība” ir uzņēmusies atbildību par veselības nozares problēmām, un būtu tikai pareizi arī nākamajā valdībā partijai savus spēkus veltīt tai,” paskaidroja Viņķele.
