Misija – savervēt pensionāru un mazturīgo balsis. Ko sola katra partija? 15
Pensionāri ir skaitliski lielākā un visaktīvākā vēlētāju daļa. Tādēļ viņu balsis partijas parasti cenšas iegūt ar visdāsnākajiem solījumiem, bet ar to izpildi līdz šim gājis kā pa viļņiem.
“Lai radikāli uzlabotu situāciju pensionāriem, nepieciešama būtiska ekonomikas attīstība. Ja gandrīz trešdaļa darbaspēka no Latvijas ir aizbraukusi, tad viņi ir aizgājuši no mūsu pensiju sistēmas. Ja viņiem būtu iespēja strādāt un normāli saņemt šeit, tad mūsu pensijas varētu būt par trešdaļu lielākas. Taču ir vesela rinda jautājumu, ko varētu atrisināt jau pašreizējā situācijā,” teic Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) vadītājs Andris Siliņš. Šos jautājumus LPF dome apkopojusi vēstulē Valsts prezidentam Andrim Bērziņam un citiem politiķiem. Tajā pensionāri sūdzas gan par nevienlīdzību pensiju aprēķināšanā, pensiju aplikšanu ar ienākuma nodokli, pārtrauktajām iemaksām par stāžu līdz 1996. gadam, aicina indeksāciju saistīt ar darba stāžu un izvirza citas prasības. Pagaidām gan nekādas atbildes neesot saņemtas. Tādēļ LPF vadītājs Siliņš pats pošas uz Saeimu Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) sarakstā.
Kad beigs diskriminēt “krīzes pensionārus”?
Viens no galvenajiem darbiem pensiju jomā, ko pašreizējai Saeimai tā arī nav izdevies atrisināt, ir nepilnības ikgadējā apdrošināšanas iemaksu algas indeksa (tautā saukts vienkārši par pensijas kapitāla indeksu) aprēķināšanas kārtību. Šāds indekss tika izveidots deviņdesmito gadu beigās kā mehānisms pensijas kapitāla aktualizēšanai un samērošanai ar tautsaimniecības stāvokli. Proti, Labklājības ministrija pēc savas metodikas, ņemot vērā sociālo iemaksu veicēju skaitu un iemaksu apmēru, ik gadu aprēķina šādu indeksu un piemēro to katras pensijas apmēram. Izaugsmes gados, kad bija daudz strādājošo un lielas sociālās iemaksas, šis indeks ik gadu pieauga un nevienam par to sūdzību nebija. Taču krīzes laikā (no 2009. līdz 2011. gadam) tas strauji saruka un atstāja negatīvu ietekmi uz tajā gadā aprēķinātajām pensijām. Tādēļ cilvēki, kuri pensionējās laika posmā no 2009. līdz 2011. gadam, saņem līdz pat 20% mazākas pensijas nekā viņu vienaudži, kuri ar līdzīgu darba stāžu un sociālajam iemaksām paguva pensionēties vēl pirms krīzes. Ar koeficientiem, kas mazāki par 1 jau aprēķinātas pensijas vairāk kā 86 tūkstošiem pensionāru. Uz notiekošo netaisnību uzmanību vērsis arī Tiesībsarga birojs. Saeimas sociālo un darba lietu komisija jau maijā uzdeva Labklājības ministrijai novērst šo trūkumu, bet lieta īpaši nav pavirzījusies uz priekšu un risinājums būs jāmeklē nākamajai valdībai. Tikmēr vairāki pensionāri jau esot vērsušies ar prasībām Satversmes tiesā.
“Risinājums mums jau šobrīd ir sagatavots virzīšanai uz Ministru kabinetu. Tas paredz, ka indekss nekādā gadījumā nevar būt zemāks par 1. Turklāt arī ar strauju ekonomikas izaugsmi mēs ierobežosim šo indeksu, uzliekot griestus,” stāsta pašreizējais labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS). Tomēr šo piedāvājumu viņš vēl nenesīšot uz valdību, jo vēl esot jātiek skaidrībā ar to, kā pārrēķināt netaisnīgos koeficientus. “Nebūtu pareizi to virzīt pirms vēlēšanām, jo tad sāks bļaut, ka tas ir populisms, un labu lietu gluži vienkārši noraks,” skaidro ministrs.
Indeksācija turpināsies
Pašreizējā Saeima 2013. gadā atsāka pensiju indeksāciju, kas uz krīzes laiku bija apturēta. Turklāt šogad indeksācijā bez patēriņa cenu pieauguma (inflācijas) tiek ņemti vērā arī 25% no algu pieauguma. ZZS kopā ar “SC” septembra vidū iesniedza Saeimā priekšlikumu, kas paredz no 2015. gada, indeksējot pensijas, ņemt vērā 50% no algu pieauguma (pašreizējo 25% vietā). Šādas izmaiņas nākamgad prasītu papildus 6,2 miljonus eiro (bet 2016. un 2017. gadā jau attiecīgi 27 un 38 miljonus eiro). Likumprojekta autori piedāvā šos līdzekļus ņemt no sociālā budžeta, kur izveidojies 340 miljonu uzkrājums.
ZZS savā programmā piedāvā pensiju indeksācijā ņemt vērā arī nostrādāto gadu stāžu. Bet NA piedāvā papildus inflācijai un algu koeficientam pensiju indeksācijā ņemt vērā arī bērnu skaitu, piemērojot lielāku indeksāciju pensionāriem, kuri ir uzaudzinājuši vairākus bērnus. Tāpat nacionāļi uzskata, ka katram nostrādātajam gadam jāatstāj ietekme uz minimālās pensijas apmēru. Interesanti, ka vairākums partiju savās 4000 zīmju programmās pensionāru jautājumiem vispār nav pievērsušas uzmanību.
