Misija – kosmosa laikapstākļu izpēte 0
Kristīne Stepiņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Tā kā procesi, kas notiek kosmosā, piemēram, saules izraisītas ģeomagnētiskās vētras, ietekmē arī zemes iedzīvotājus, šā gada nogalē kosmosā tiks sūtīts jaunuzņēmuma “Mission Space” radītais laikapstākļu novērošanas detektors.
Tādējādi “Mission Space” kļūs par pirmo Latvijas privāto uzņēmumu, kas komerciāli ienāks kosmosa laikapstākļu mērīšanas nozarē. “Mission Space” līdzdibinātāji Ksenija Moskaļenko un Artjoms Akselrods ir ieguvuši izglītību uzņēmējdarbības vadībā un finansēs Sufolkas universitātē Bostonā, ASV. Līdz jaunuzņēmuma izveidošanai viņiem par kosmosu nav bijusi ne īpaša interese, nedz zināšanas. “Zinu, ka mans vectētiņš ir zinātņu doktors raķešu būvniecībā un kosmisko aparātu vadībā, bijis viens no aerodinamiskās caurules izstrādātājiem un joprojām pasniedz Baumaņa vārdā nosauktajā Maskavas valsts tehniskajā universitātē, taču ar viņu īpaši daudz nekontaktējos,” saka Ksenija, atzīstot, ka bērnībā viņu saistījis nevis kosmoss, bet gan sports, viņa ir nodarbojusies ar mākslas vingrošanu, bijusi pat ASV izlasē. Taču pēdējos gados, būdama “Mission Space” vadītāja, Ksenija sākusi padziļināti interesēties par kosmosu, lasīt populārzinātniso literatūru. Viss sācies 2020. gadā, kad Artjoms piezvanījis Ksenijai, lai pastāstītu par sava tēva Dmitrija Akselroda ideju, kurai varētu būt komerciāls potenciāls. Dmitrijs, kurš vairāk nekā 30 gadu ir strādājis Maskavas zinātniskajos institūtos un līdzdarbojies satelīttehnoloģiju izstrādē kosmosa laikapstākļu noteikšanai, šobrīd ir uzņēmuma tehniskais direktors. “Pateicoties viņa zināšanām, monitorēšanas iekārtas varēja padarīt desmit reižu mazākas un simts reižu lētākas, kosmosa laikapstākļu pētniecībai izmantojot nelielus nanosatelītus,” teic Ksenija. Kosmosa tehnoloģiju jaunuzņēmums tika nodibināts, piesaistot uzņēmēju Alekseju Pospehovu.
No Latvijas paveras Eiropa
Pirms sākt biznesa idejas attīstīšanu, uzņēmums izvērtēja vairākas valstis, kurās to varētu darīt. ASV būtu nepieciešami lieli resursi un kontakti, savukārt Krievijā kosmosa industriju kontrolē valsts korporācija “Roskosmos” un iesaistīties tajā privātiem uzņēmumiem ir praktiski neiespējami. “Tā kā Aleksejs ir viens no pirmajiem uzņēmējiem, kurš saņēmis Latvijas jaunuzņēmumu vīzu un kuram jau bija pieredze darbā ar Krievijas, Ukrainas un Baltkrievijas jaunuzņēmumiem, viņš zināja, ka Latvijā ir laba vide jaunuzņēmumu attīstībai, tāpēc nolēmām uzņēmumu dibināt Latvijā. Turklāt Latvija dalībvalsts statusā ir pievienojusies Eiropas Kosmosa aģentūrai (EKA), un mūsu uzņēmumam līdzīgu šeit nav, tāpēc ir lieliska iespēja izcelties,” izvēli skaidro Ksenija. “No Latvijas mums paveras Eiropa.”
Piesaista naudu Luksemburgā
“Mission Space” ir piedalījies sešās dažādās akselerācijas programmās. Savulaik bijis pirmais no Baltijas reģiona valstīm, kas uzņemts Francijas kosmosa aģentūras programmā “Space Founders Europe”, piedalījies “Seraphim Space Camp”, “Creative Destruction Lab” un “Buildit” akseleratorā, uzvarējis “Mind&Market Delloitte Luxemburg Spacetech” konkursā, kā arī iesaistījies Singapūras kosmosa un tehnoloģiju programmā. “Mission Space” darbojas gan Latvijā, gan Luksemburgā, kur uzņēmumam ir pārstāvniecība. Latvijā tiek veikta operatīvā darbība, taču Luksemburgā notiek produkta izpēte un attīstība, jo “Mission Space” ir iekļauts Luksemburgas Ekonomikas ministrijas programmā “Fit 4 Start”, kas paredzēta novatoriskiem, uz tehnoloģijām un datiem balstītiem jaunuzņēmumiem, kuri darbojas informācijas un komunikāciju tehnoloģiju, kā arī kosmosa jomā. “Tā ir ekskluzīva akselerācijas programma, kuras dalībnieki var saņemt grantus 150 tūkstošu eiro apjomā. No 250 pieteikumiem, programmā uzņēma tikai piecus – “Mission Space” bija starp tiem. Pēdējā pusgada laikā piedalījāmies ļoti intensīvā programmā. Lai saņemtu grantu, bija jāatver Luksemburgā filiāle,” stāsta Ksenija. Šis nebūt nav pirmais finansējums, kuru “Mission Space” ir piesaistījis. Luksemburgas biznesa eņģeļi uzņēmumā ir investējuši 250 tūkstošus eiro. Starta kapitālu – 10 tūkstošus eiro ir ieguldījis uzņēmējs A. Pospehovs. Tas ir izmantots pirmo kosmosa laikapstākļu mērīšanas detektoru prototipu izgatavošanai.
Palīdzēs Maskam
“Smagu kosmosa laikapstākļu ietekmē globālā ekonomika varētu zaudēt no 2,4 līdz 3,4 triljoniem ASV dolāru, liecina dažādi pētījumi. “Mission Space” radītā tehnoloģija ietver dažādus sensorus un mākslīgā intelekta un mašīnmācīšanās algoritmus, kas analizē kosmosa laikapstākļus. To kombinācija ļaus savlaicīgi novērot elektrotīklu enerģijas padeves pārtraukumu riskus, samazināt zaudējumus lidojumu maršrutu izmaiņu gadījumos, veicināt radiācijas izturīgu materiālu izstrādi satelītiem un samazināt sociālo un ekonomisko ietekmi pēc magnētiskām vētrām,” stāsta Ksenija, skaidrojot, ka kosmosa laikapstākļus nosaka saules aktivitāte, kas rada radiāciju. “Uz zemes to izjūt kā ģeomagnētiskās vērtas. Mūsu komanda ir radījusi mazus, plaukstas izmēra detektorus, kurus uzstāda uz nanosatelītiem un palaiž zemes orbītā – 600 kilometru attālumā no zemes. Ar šiem detektoriem iespējams izmērīt radiāciju kosmosā, kā arī citus parametrus, kas nosaka kosmiskos laikapstākļus. Šobrīd ar šādiem mērījumiem nodarbojas dažādu valstu kosmosa aģentūras, piemēram, EKA, NASA, izmantojot līdz pat 300 kilogramiem lielas iekārtas, kas tiek piestiprinātas satelītiem, kuri tiek sūtīti tuvu saulei,” stāsta Ksenija. Viņa atzīst, ka “Mission Space” detektora bezmaksas mārketings bijusi Īlona Maska kosmosa tehnoloģiju uzņēmuma “Space X” šā gada februāra sākumā uz Zemes orbītu nosūtīto Zemes mākslīgo pavadoņu sadegšana, nesasniedzot galamērķi. Toreiz ģeomagnētiskās vētras dēļ no ASV kosmodroma Floridas štatā palaistajiem 49 pavadoņiem, sadeguši 40. “Kosmosa laikapstākļu nepārzināšana un Zemes mākslīgo pavadoņu sadegšana Ī. Maskam radīja vairāk nekā 100 miljonus dolāru lielus zaudējumus. Ja “Space X” izmantotu “Mission Space” detektoru datu analīzi, nekas tāds nebūtu noticis,” ir pārliecināta jaunā uzņēmēja.
Gatavojas pirmajam startam
Sākotnēji “Mission Space” apsvēra iespēju būvēt savus satelītus, tajos integrēt kosmosa laikapstākļu mērīšanas detektorus un sūtīt tos Zemes orbītā. “Šobrīd satelītu palaišanas izmaksas ir samazinājušās. Pirms kāda laika viena kilograma palaišana kosmosā izmaksāja no 500 līdz 700 tūkstošiem dolāru, bet šobrīd trīs kilogramu smagu satelītu var palaist par 150 tūkstošiem dolāru. Taču mēs nolēmām to nedarīt, bet fokusēties uz kosmosa laikapstākļu mērīšanas detektoriem, kas ir mūsu uzņēmuma biznesa pamatā. Tāpēc izmantosim mūsu Bulgārijas partneru “EnduroSat” piedāvāto vietu uz viņu satelīta. Šā gada decembrī kosmosā tiks sūtīti pirmie trīs dažādi “Mission Space” detektori,” informē Ksenija. Detektora izgatavošanas izmaksas nebūt nav mazas. Materiāli maksā 20–30 tūkstošus dolāru, tiem jāpierēķina piecu cilvēku lielas komandas darbs pusgada garumā.
Sieviešu īpatsvars pieaug
Kosmosa nozares izaicinājumi nav tikai tehnoloģiski – visā pasaulē nozarei ir jauns uzdevums, proti, mainīt priekšstatu par kosmosa industriju kā tikai vīriešu pasauli. Izstādes “EXPO 2020 Dubai” laikā “Space Week 2021” nedēļas ietvaros īpašā sievietēm veltītā paviljonā notika sesija “Misija vienlīdzība: vienādu iespēju paplašināšana kosmosa ekonomikā”, kurā nozari uzrunāja arī Ksenija. Gatavojoties šim pasākumam, viņa konstatējusi, ka Latvija uz pārējo pasaules valstu fona izceļas ar to, ka tehnoloģiskus jaunuzņēmumus dibina un vada tieši sievietes, viņu īpatsvars ir salīdzinoši daudz lielāks arī zinātnē un pētniecībā.
“Mission Space” biznesa modelis balstās nevis detektoru pārdošanā, bet gan to iegūto datu tirdzniecībā. Tā kā ir ļoti daudzas nozares, piemēram, enerģētikas, aviācijas, telekomunikācijas, kuras ir ieinteresētas savlaicīgi uzzināt kosmosa laikapstākļu prognozi, pieprasījums pēc šādas informācijas būs liels un globāls, lēš jaunuzņēmēja. Šobrīd interesi jau izradījuši gan ASV, gan Eiropas valstu, gan Austrālijas uzņēmumi. Jautāta par “Mission Space” nākotnes ambīcijām, Ksenija nebūt nav pieticīga. “Būsim pasaulē vadošā kompānija kosmisko laikapstākļu mērīšanā komercsektorā. Pēc pieciem gadiem mērīsim tos arī uz Mēness. Līdz šim to gan vēl neviens nav darījis, bet mums jau ir idejas, kā to īstenot,” viņa saka.
PĀRKĀPUMA BŪTĪBA
Sēkla
Inovatīva ideja un laba komanda. Starta kapitāls – 10 tūkst. eiro.
Dīgsts
Dalība sešās akselerācijas programmās, granti un Luksemburgas biznesa eņģeļu finansējums.
Augļi
Trīs laikapstākļu mērīšanas detektoru sūtīšana kosmosā šā gada decembrī uz “EnduroSat” satelīta.
