Misija jāturpina 0
“Kanāda atbalsta Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misijas turpināšanu, taču gala lēmums par to tiks pieņemts NATO samitā Čikāgā,” otrdien pēc akreditācijas pie Valsts prezidenta Andra Bērziņa atzina jaunais Kanādas vēstnieks Latvijā Džons Morisons.
Viņš uzsvēra, ka Latvija un Kanāda ir partneri NATO, kā arī pauda apņēmību veicināt biežākas abu valstu augstāko amatpersonu vizītes. Jautāts par trimdas latviešu devumu Kanādai, vēstnieks atzina, ka viņi sabiedrībā ir aktīvi un devuši būtisku ieguldījumu vai visās dzīves jomās. Starp viņiem esot pazīstami akadēmiķi, rakstnieki, mūziķi un mākslinieki.
Dž. Morisons informēja, ka galvenokārt viņš vēlas sekmēt aktīvāku ekonomisko sadarbību, piemēram, Latvijas lidostas vai citu transporta infrastruktūras objektu būvniecībā varētu piedalīties šajā jomā pieredzējuši Kanādas uzņēmumi. Sarunā ar prezidentu vēstnieks pieminējis arī kādu Latvijas uzņēmumu, kas Rietumkanādā sniedzis konsultācijas par meža kaitēkļiem.
Vēstnieks cer izmantot Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas statusu 2014. gadā, lai popularizētu Kanādas kultūru Latvijā. Kā jau hokeja dzimtenes pārstāvis, vēstnieks pauda apņēmību sekmēt arī sadarbību sportā.
Dž. Morisons dzimis 1949. gadā. Ārlietu dienestā kopš 1985. gada. Strādājis privātajā sektorā enerģētikas jomā. Ieņēmis dažādus amatus Ārlietu ministrijā, vēstniecībās Malaizijā, Japānā un Krievijā. Kopš 2007. gada bijis vēstnieks Serbijā.
Būtiska Latvijas pieredze
Otrdien akreditācijas vēstuli prezidentam Andrim Bērziņam iesniedza arī jaunais Grieķijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Georgijs Hadzimihelaki (attēlā). Viņš uzsvēris, ka Grieķijai pašlaik ir ļoti nozīmīga Latvijas pieredze budžeta izdevumu samazināšanā. Sarunā Valsts prezidents atzīmējis, ka Latvijas interesēs ir pēc iespējas veiksmīgāks risinājums finanšu situācijai Grieķijā un eirozonā, jo Eiropas finanšu izaicinājumi un risinājumi būtiski ietekmēs arī Latvijas ekonomiku, ziņo Prezidenta preses dienests.
Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs vēstniekam atgādinājis Latvijas prioritātes Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžeta kontekstā – kohēzijas finansējuma apjoma saglabāšanu vismaz līdzšinējā apmērā, kā arī godīgus un taisnīgus tiešos maksājumus ES lauksaimniekiem.
Georgijs Hadzimihelaki dzimis 1951. gadā. Studējis jurisprudenci un politiku. Ārlietu dienestā kopš 1981. gada. Ieņēmis dažādus amatus Ārlietu ministrijā, vēstniecībās Kiprā, Austrālijā, ASV un Ēģiptē. Kopš 2007. gada bijis vēstnieks Gruzijā.
