Mišela Kasteņē ceļojuma piezīmes 0
Galerijā “Māksla XO” līdz 7. jūlijam skatāma franču mākslinieka Mišela Kastaņē izstāde “Asfodeles”, kas tapusi pēc autora ceļojuma uz Sicīliju 2014. gada ziemā. Darbi ir kā ceļojuma piezīmes gleznu, video, fotogrāfiju un iespaidu pierakstu formā. Šī ir mākslinieka ceturtā izstāde Rīgā.
Apmeties ganu būdiņā augstu Itālijas kalnos, M. Kasteņē gleznoja un fiksēja savas izjūtas. Laiks bieži vien bija skarbs pret viņu, un iedvesma radās ne katru dienu. Viss mainījās, kad autors atklāja sev asfodeli, šo grieķu un romiešu mitoloģijā slavināto augu un ziedu. Arī Viktora Igo un Pola Verlēna dzejā tam ierādīta īpaša vieta.
Mākslinieks iespaidojoties no amerikāņu gleznotājas Agneses Martinas, kura vairākus gadu desmitus pavadīja tuksnesī pašas uzceltā kleķa būdā un gleznoja ģeometriskas kompozīcijas. Mišels Kasteņē redz sapni, kurā kāds viņam teic, ka jādodas uz Sicīliju un tur jāiekārto darbnīca. Viņš tiešām tur pamestā vietā nopērk pussagruvušu māju ar cauru jumtu, iztēlojas, ka tās ir seno grieķu dievību zemes, klausās šīs amerikāņu mākslinieces atziņas un meklē savu tēmu mākslā.
“Šie darbi man bija kā dienasgrāmatas. Es katru dienu vilku līnijas un centos atklāt ko jaunu. Un tā es pavadīju trīs mēnešus, velkot dažāda biezuma un krāsu līnijas. Pēdējās piecpadsmit dienās, kad dārzā uzplauka ziedi, nolēmu gleznot arī tos,” stāsta M. Kasteņē.
Glezna ar asfodelēm aizņem visu galerijas sienu. Tā ir mākslinieka Sicīlijas mītnes garumā. Par šīs gleznas tapšanu mākslinieks teic: “Es noliku audeklu pie sienas un katru dienu gaidīju, kas uz tā parādīsies. Mājai nebija jumta, tādēļ audekls kļuva arvien netīrāks, jo tam uzlija lietus un tika klāt arī mazliet sniega. Tā glezna ieguva aprises un kontūras. Pēdējās 15 dienās dārzā uzplauka asfodeles, un es sapratu, ka tās grib no manis atvadīties, jo es posos mājās. Audekls bija kļuvis pavisam netīrs, jo namā, kurā gleznoju, nebija ne jumta, ne durvju, ne logu. Arī ūdens un elektrības ne. Sicīlijā trīs mēnešus biju dzīvojis kā vientuļnieks.” Pārējās izstādes gleznas ir tapušas mākslinieka darbnīcā Parīzē.
M. Kasteņē ir pārliecināts, ka vientuļnieka dzīve pussabrukušā mājā māksliniekam esot svētīga un tai esot daudz priekšrocību. Tā piespiežot palikt vienatnē ar sevi un savām domām, un esot iespēja pietuvoties būtībai.
Šie ziedi vārdā asfodeles grieķiem simbolizēja elli. Agrīnajā sengrieķu filozofijā runāja par divu veidu filozofiem – tiem, kuriem vajadzēja civilizāciju, kas tos pabarotu, un tiem, kas varēja pārtikt no asfodeļu ziediem. Franču mākslinieks M. Kasteņē piederot pie otrajiem.
M. Kastaņē izstādē “Asfodeles” līdzās gleznām un fotogrāfijām ir arī videovēstījums. Vēl M. Kasteņē izstādi pavada Agneses Gailes-Irbes eseja “Kalni un ziedi”.
