Misānes lieta: Saeimas deputāti uzdod atbildīgajām iestādēm veikt darbu koordinēšanu 0
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija un Saeimas Juridiskā komisija šodien kopsēdē atbildīgajām iestādēm uzdeva veikt darbu koordinēšanu Kristīnes Misānes lietas risināšanai, komisijas sēdes noslēgumā norādīja Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš (KPV LV).
Plānots, ka šī jautājuma risināšanā turpinās sadarboties Tieslietu ministrija, Ārlietu ministrija, Ģenerālprokuratūra, Valsts prezidenta kanceleja, Latvijas pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību organizācijās Kristīne Līce un, iespējams, citas iesaistītās iestādes. Tostarp paredzēts, ka tās sniegs atbalstu arī Misānes ģimenes pārstāvjiem, kuri iesaistījušies šīs lietas risināšanā.
Daļa no šīm iestādēm pie šī jautājuma koordinēšanas strādāja jau pērn.
Kā ziņots, Saeimas atbildīgo komisiju kopsēdē atsevišķi klātesošie norādīja, ka Misānes lietas kontekstā svarīga ir saziņa ar DĀR, reizē gan turpinot uzrunāt arī Dāniju. Komisiju sanāksmē cita starpā tika akcentēts, ka Dānijas tiesa jau ir pieņēmusi lēmumu par Misānes izdošanu DĀR.
Deputāts Andrejs Judins (JV) norādīja, ka attiecībā uz Dāniju, kur jau ir tiesas pieņemts lēmums par Misānes izdošanu DĀR, juridiski nevar rast risinājumu, bet ar Dānijas pārstāvjiem ir jāturpina strādāt politiski. Politiķis norādīja, ka ir jāgatavojas sliktākajam, ka Misāne varētu tikt izdota DĀR un tādā gadījumā jāturpina gan juridiskā, gan politiskā līmenī strādāt ar šīs valsts pārstāvjiem.
Arī citi klātesošie norādīja uz Latvijas ierobežotajām iespējām vai to, ka Latvijai nav iespēju ietekmēt Dānijas tiesas lēmumu šajā jautājumā.
Pastāstot par līdzšinējo gaitu šī jautājuma risināšanā, Ārlietu ministrijas (ĀM) parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica (V) norādīja, ka ĀM ir nodrošinājusi konsulāro palīdzību Misānes lietā. Tādējādi ir atrisinātas konkrētas problēmas, piemēram, Misānei nodrošinātas videosarunas ar bērniem. ĀM arī ir aicinājusi Dāniju neizdot Misāni DĀR, kā arī lūgusi Dānijai iesniegt papildmateriālus, kas varētu ļaut Latvijai pārņemt šīs lietas izskatīšanu. Tomēr no Dānijas atbildes ne vienmēr tiek ātri saņemtas, atzina ĀM parlamentārā sekretāre.
Kalniņa-Lukaševica, kā arī deputātes Inese Lībiņa-Egnere (JV) un Vita Anda Tērauda (AP) līdzīgi akcentēja, ka šo situāciju vislielākās cerības ir atrisināt, uzsverot Misānes cilvēktiesības.
Lībiņa-Egnere norādīja, ka ir nepieciešams sistemātiski paraudzīties uz to, kā aizsargāt Latvijas valsts piederīgos šādās situācijās un ka nepieciešams izstrādāt attiecīgas procedūras. Deputāte Jūlija Stepaņenko pauda, ka šodienas kopsēdes mērķis ir, uzaicinot “gaišākos prātus”, rast, piemēram, kādu kreatīvu risinājumu Misānes aizsardzībai.
Misānes māsa klātesošos informēja, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir trīs reizes atteikusi pieņemt izskatīšanai Misānes lietu. Latvijas pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību organizācijās Kristīne Līce rosināja šajā jautājumā vērsties ANO Cilvēktiesību komitejā, un Misānes māsa pastāstīja, ka pie tā jau tiek strādāts.
Tieslietu ministrijas (TM) pārstāve skaidroja, ka TM nav atbildīgā iestāde šajā jautājumā, bet 2019.gadā martā rīkoja koordinācijas sanāksmes risinājumu rašanai. Tāpat notika sadarbošanās arī ar Dānijas Tieslietu ministriju un tika strādāts pie jautājuma, vai lēmuma pieņemšanu par Misānes izdošanu DĀR var atlikt, kamēr Latvijas puses saņem papildu nepieciešamos materiālus.
Atbildot uz Kaimiņa jautājumu par publiski izskanējušo pieņēmumu šajā jautājumā aicināt iesaistīties Dānijas tieslietu ministru, lai tiktu atlikta Misānes izdošana DĀR, TM pārstāve skaidroja, ka lēmumu par izdošanu ir pieņēmusi Dānijas tiesa, tāpēc Dānijas tieslietu ministram nepastāv iespēja iesaistīties šī lēmuma atlikšanā.
Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Juta Strīķe (JKP) vaicāja Ģenerālprokuratūras pārstāvei, kāpēc netika prasīta informācija par saistībā ar Misāni sākto lietu par dokumentu viltošana un krāpšanu.
Politiķe to vaicāja saistībā ar iespēju uz šo pārmetumu pamata lūgt Misānes izdošanu tiesāšanai Latvijā. Komisijas diskusiju gaitā uz brīdi atšķīrās Ģenerālprokuratūras sniegtais skaidrojums par situācijas risināšanas gaitu pērn no ĀM pārstāvju un Misānes māsas skaidrojuma. Tomēr pēc sīkākas jautājumu izrunāšanas tika atrasts dažādo atstāstu skaidrojums.
Misānes māsa uzsvēra, ka vairākkārtīgi lūdza Ģenerālprokuratūru izskatīt visas apsūdzības, kas izvirzītas pret Misāni, tajā skaitā arī minētās aizdomās par krāpniecību un dokumentu viltošanu. Atbildot uz jautājumu, kāda ir procedūra Misānes situācijai līdzīgos gadījumos, Ģenerālprokuratūras pārstāve norādīja, ka procedūras neesot, un piebilda, ka pašlaik aktuāli esot divi līdzīgi gadījumi. Tāpat tiesībsargājošajā iestādē vērš uzmanību, ka Eiropas Savienība nav izpildījusi mājasdarbu par kriminālsodu regulējuma attiecīgo normu harmonizāciju.
Judins norādīja, ka situācija ir komplicētāka, un vērsa uzmanību, ka, ja Ģenerālprokuratūra būtu panākusi Misānes izdošanu tiesāšanai Latvijā, tad Misāne būtu šeit jāapcietina.
Tādā gadījumā, iespējams, būtu sasaukta arī šāda komisiju kopsēde, bet ar citu pārmetumu – kāpēc Misāne ir apcietināta, skaidroja deputāts. Viņš norādīja, ka prokuratūra neredzēja pamatu piemērot represīvu metodi – Misānes apcietināšanu -, kas būtu jāveic, ja viņa tiktu izdota tiesāšanai Latvijā.
Misānes māsa pastāstīja, ka jau kādu laiku cīnās, lai no Interpola saraksta tiktu izņemti Misānes abi nepilngadīgie bērni. Valsts policija esot atzinusi, ka viņu iekļaušana šajā sarakstā ir notikusi nelikumīgi. Viņa norādīja, ka šī mēneša beigās ir gaidāma sanāksme, kurā tikšot skatīts jautājums par abu bērnu izņemšanu no šī saraksta.
Misānes māsa arī akcentēja, ka Ģenerālprokuratūrai vēl ir iespēja rīkoties, lai glābtu Misāni.
Viņa komisijas sēdē arī kritiski izteicās par daļu no Dānijas pārstāvjiem, norādot uz vairākām lietām, kas nāk par sliktu Misānes situācijas risināšanai. Misānes radiniece arī pieļāva, ka, ja māsa tiks izdota DĀR, Latvija no šīs valsts var savu pilsoni arī nekad neatgūt. Viņa akcentēja, ka tādā gadījumā tieslietu ministram Jānim Bordānam (JKP) būtu jādodas vizītē uz DĀR.
Deputāte Dagmāra Beitnere-Le Galla (JKP) akcentēja, ka izjūt lielu kaunu, ka Latvija necīnās par saviem cilvēkiem ārvalstīs un ka “juridiskie džungļi ir svarīgāki par cilvēku”. Viņa uzsvēra, ka Misānes situācija ir Latvijas goda jautājums un ka Ģenerālprokuratūras tēls tiktu uzspodrināts, ja iestāde atzītu, ka neizdarīja visu līdz galam.
Ģenerālprokuratūras pārstāve piebilda, ka Dānijas puse ir atteikusies tikties ar Latvijas ģenerālprokuroru Ēriku Kalnmeieru.
Opozīcijas deputāti Linda Liepiņa, Māris Kučinskis (ZZS) un Stepaņenko rosināja, ka atbildīgo iestāžu pārstāvju darba grupa tiek veidota Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) vadībā. Kučinskis piebilda, ka tas nepieciešams arī tāpēc, ka pastāv domstarpības starp tieslietu ministru Jāni Bordānu (JKP) un ģenerālprokuroru.
Kā aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā, komisija pati vienojās aicināt atbildīgās institūcijas izveidot darba grupu un līdz 28.janvārim rast risinājumu, lai Latvijas pilsone Misāne netiktu izdota kriminālvajāšanai DĀR par tajā iespējami izdarītiem pārkāpumiem.
Kā ziņots, Saeimas atbildīgo komisiju kopsēdē atsevišķi klātesošie norādīja, ka Kristīnes Misānes lietas kontekstā svarīga ir saziņa ar Dienvidāfrikas Republiku (DĀR), reizē gan turpinot uzrunāt arī Dāniju.
Komisiju sanāksmē cita starpā tika akcentēts, ka Dānijas tiesa jau ir pieņēmusi lēmumu par Misānes izdošanu DĀR.
Kā ziņots, Valsts prezidentam Egilam Levitam šodien paredzēta tikšanās ar Dienvidāfrikas Republikas (DĀR) pārstāvjiem, lai izskaidrotu Latvijas nostāju saistībā ar Misānes lietu, komisiju kopsēdē pavēstīja Levita padomniece Irēna Kucina.
Prezidents patlaban atrodas Davosā, kur piedalās Pasaules ekonomikas forumā.
Vienlaikus Ārlietu ministrijas (ĀM) parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica (V) informēja, ka ceturtdien, 23.janvārī, Dānijas parlamenta spīkers pieņems Latvijas vēstnieci un šajā sarunā diplomāte vērsīs uzmanību uz Saeimas pieņemto lēmumu lūgt Dāniju neizdot Misāni DĀR, kur viņa apsūdzēta par bērna nolaupīšanu.
Pēc Juridiskās komisijas priekšsēdētājas Jutas Strīķes (JKP) vaicājuma Ģenerālprokuratūras pārstāve pieļāva, ka saistībā ar izveidojušos situāciju varētu tikt ierosināts kriminālprocess. Nav īsti zināms, vai kriminālprocesa ierosināšana palīdzētu panākt Misānes izdošanu uz Latviju. Komisijas sēdē vairāki tās dalībnieki izteica viedokli, ka drīzāk situācija būs jārisina ar DĀR, jo ietekmēt Dānijas pieņemto lēmumu juridiski varētu nebūt iespējams.
No dažiem deputātiem izskanēja viedoklis, ka Ģenerālprokuratūrai bija jārīkojas cilvēciski, reizē atsevišķi parlamentārieši arī pauda, ka tiesībsargājošā iestāde ir rīkojusies likumīgi.
Taču, kā norādīja deputāts Aldis Gobzems, prokuratūras pārstāvji varēja lūgt politisko atbalstu, lai aizsargātu Latvijas pilsones intereses.
Saeima pagājušajā nedēļā lēmusi lūgt Dānijas atbildīgajām iestādēm neizdot Latvijas pilsoni Misāni DĀR. Savukārt Tieslietu ministrija solījusi turpināt sadarbību ar DĀR iestādēm, lai nodrošinātu Misānes atgriešanu Latvijā.
Misānes pārstāvji aģentūrai LETA iepriekš norādīja, ka sieviete 2011.gadā iepazinusies ar DĀR pilsoni un pēc četriem gadiem abiem piedzimusi meita. Taču starp abiem vecākiem sākušies konflikti, kas sākotnēji bijuši finansiāli motivēti. Pēc tam vīrietis vienpusēji nolēmis pārtraukt attiecības un esot sācis vardarbīgi izturēties gan pret Misāni, gan pret abiem ģimenes nepilngadīgajiem bērniem.
Rūpējoties par savu un savu bērnu drošību un dzīvību, 2018.gada maijā Kristīne nolēmusi meklēt patvērumu Latvijā, norādījuši radinieki. 2018.gada decembrī Misāne devusies darba braucienā caur Kopenhāgenu uz Mozambiku, taču šķērsojot robežu, viņa aizturēta, jo bijusi Interpola meklēšanā. DĀR bija norādījusi, ka Misāne tiek meklēta par bērna nolaupīšanu.
Pie Dānijas vēstniecības ir norisinājies pikets pret Misānes izdošanu DĀR, kur viņai draud 15 gadus ilgs cietumsods.
