Mirusi vista, kas Putinam dēja zelta olas: Krievijas diktators saņēmis lielu triecienu jaunā gada pirmajā dienā 0
Sēras Putina ģimenē: mirusi diktatora vista, kas dēja zelta olas. Ja kāds 2022. gada 1. janvārī Krievijas tirānam Vladimiram Putinam būtu teicis, ka pēc trīs gadiem Krievijas gāzes eksports uz Eiropas Savienību pilnībā apstāsies un milzīgā naudas plūsma atpakaļ uz Krieviju izsīks, viņš, iespējams, pat nebūtu uzsācis plaša mēroga karu, pieļauj žurnālists Ivans Jakovina.
“”Gazprom” faktiski ir viņa personīgais uzņēmums – viņa nauda, viņa bagātība. Tās zaudējumi un reāls bankrota risks Putinam nav abstrakta “Krievijas sakāve”, bet ģimenes bagātība, kas viņam ir nozagta personīgi. Lielā mērā iebrukums Ukrainā tika uzsākts, lai iegūtu kontroli pār Ukrainas gāzes transporta sistēmu un turpmāk nemaksātu “Naftogaz” par gāzes tranzītu. Taču viss nogāja greizi,” žurnālists raksta savā “Facebook” kontā.
“Šī notikuma nozīme ir daudz lielāka, nekā šķiet pirmajā mirklī. Šodien nomira viņa mīļākā vista, kas dēja viņa zelta olas,” žurnālists raksta.
Viņš gan uzsver, ka, protams, Putins nepaliks nabags – viņam joprojām ir viņa personīgā naftas kompānija “Surgutņeftjega” un citi resursi: “Taču “Gazprom” bija galvenais un vissvarīgākais šajā sarakstā.”
Jau vēstīts, ka Ukraina 1. janvārī apturējusi Krievijas gāzes tranzītu.
Krievijas gāze tika piegādāta Eiropai pa gāzesvadiem caur Ukrainu kopš 1991.gada. Pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022.gadā Kijiva nolēma, ka līgumu par gāzes tranzītu nepagarinās. Krievijas enerģētikas grupa “Gazprom” paziņoja, ka gāzes eksports uz Eiropu caur Ukrainu apturēts no plkst.8 (plkst.7 pēc Latvijas laika).
“Mēs esam pārtraukuši Krievijas gāzes tranzītu, tas ir vēsturisks notikums. Krievija zaudē tirgu, tā cietīs finansiālus zaudējumus. Eiropa jau ir nolēmusi atteikties no Krievijas gāzes. Un “Repower EU” iniciatīva paredz tieši to, ko Ukraina šodien ir izdarījusi,” uzsvēra Ukrainas enerģētikas ministrs Hermans Haluščenko.
Ukrainas lēmums apturēt Krievijas gāzes tranzītu visvairāk ietekmēs Slovākiju, bet EK norādīja, ka, pateicoties rūpīgai plānošanai un alternatīvām piegādēm, šī lēmuma ietekme uz ES kopumā būs ierobežota.
Kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022.gadā ES ir ievērojami samazinājusi gāzes importu no Krievijas. Saskaņā ar ES datiem 2023.gadā Krievijas gāze veidoja mazāk nekā 10% no ES gāzes importa apjoma. 2021.gadā šis rādītājs bija 40%. Tomēr vairākas ES dalībvalstis, tai skaitā Slovākija un Austrija, turpināja importēt ievērojamus gāzes apjomus no Krievijas.