Mirusi Čehijas titulētākā olimpiete, pēc “Prāgas pavasara” represētā Časlavska 0
Otrdienas vakarā 74 gadu vecumā mirusi leģendārā čehu vingrotāja Vera Časlavska, kura savas karjeras laikā kļuva par septiņkārtēju olimpisko čempioni.
Časlavska mūžībā aizgāja pēc neveiksmīgas cīņas ar vēzi.
Pārstāvot Čehoslovākiju, Časlavska 1964.gada olimpiskajās spēlēs Tokijā tika pie trīs zelta godalgām, uzvarot individuālajā daudzcīņā, atbalsta lēcienā un vingrojumā uz baļķa, savukārt pēc četriem gadiem Mehiko viņa aizstāvēja savus titulus daudzcīņā un atbalsta lēcienā, klāt pievienojot arī uzvaras līdztekās un brīvajās kustībās.
Tāpat Časlavska izcīnīja četras olimpiskās sudraba medaļas, no kurām pirmo ieguva 1960.gada olimpiskajās spēlēs Romā komandu daudzcīņā. Viņa arī četras reizes kļuva par pasaules čempioni un ieguva 11 Eiropas čempiones titulus.
Vingrotājas karjeru Časlavska beidza pēc 1968.gada olimpiskajām spēlēm, jo kritiski izteicās par PSRS armijas invāziju Čehoslovākijā jeb tā dēvēto “Prāgas pavasari”. Časlavskai tika aizliegts piedalīties sacensībās ārzemēs.
Arī turpmākā dzīve Časlavsku netaupīja. Viņa 1968.gadā apprecējās ar olimpisko vicečempionu 1500 metru skrējienā Jozefu Odložīlu. Abu ģimenē piedzima dēls un meita, taču laulība izjuka 1987.gadā. Pamatīgu triecienu Čāslavska piedzīvoja 1993.gadā, kad viņas dēls Martins strīda laikā nogalināja savu tēvu.
Pēc komunistiskā režīma sabrukuma Časlavska dzimtenē atguva iepriekšējo popularitāti. Viņu par savu padomdevēju sporta lietās uzaicināja tā brīža Čehijas prezidents Vāclavs Havels, savukārt 1995.gadā viņa kļuva par Čehijas Olimpiskās komitejas prezidenti.
Časlavska ir iekļauta Starptautiskajā vingrošanas slavas zālē.
