Mirušajiem suņiem un tiem, kas šobrīd slimi, likuma grozījumi vairs nelīdzēs 4
Maija beigās Latvijas Reģionu apvienība valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars Saeimas prezidijā iesniedza Veterinārmedicīnas likuma grozījumu projektu, kas paredz veikt izmaiņas 11.panta, 3.daļā. Jaunajā redakcijā Valsts Zinātniskajam institūtam (ZI) “Bior” uzdos veikt sabiedrības vai dzīvnieku veselības risku izvērtēšanu, saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem. Tos arī vēl ir jāsagatavo, jo līdz šim konkrētas riska novērtēšanas procedūras nav bijis.
Tā kā saslimšana apstiprināta jau vairāk nekā 200 mirušiem un slimiem suņiem, bet riska novērtēšana nav veikta, tika ierosināti minētie grozījumi. Jau ziņots, kā viens no iespējamajiem barības vada dilatācijas cēloņiem minēta uzņēmuma “Tukuma Straume” ražotā sausā suņu barība “DOGO”.
Latvijas Veterinārārstu biedrības pārstāve Lita Konopore uzsvēra, lai arī grozījumi akceptēti teju vienbalsīgi, slimajiem un mirušiem suņiem tie vairs nelīdzēs. Pie tam, no ierosinājuma līdz izstrādātiem Ministru kabineta noteikumiem paies vēl aptuveni gads.
Šobrīd nav ārējā regulējuma, kas noteiktu apstākļus un situācijas, kad valsts ZI būtu jāvērtē riski, kam jāziņo un jāsniedz atskaites. Nav saprotams arī tas, kurš var ierosināt riska pētījuma sākšanu, sacīja L. Konopore. Savukārt, “Bior” direktors Aivars Bērziņš uzsver, ka ne institūts, ne arī citas riska novērtēšanas institūcijas pasaulē vienpersoniski nelemj par riska izpētes sākšanu. To parasti uzdod kompetenta institūcija vai likumdevējs. Atkarībā no riska ietekmes iespējamās sfēras Latvijā tas būtu Pārtikas un veterinārais dienests, Valsts Augu aizsardzības dienests, Veselības inspekcija un citas institūcijas, katra savā jomā. Pagaidām “Bior” vadība nav vērtējusi risku sakarā ar suņiem nāvējošās slimības megaesophagus/polineiropātijas izplatību Latvijā.
Savukārt Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) ģenerāldirektors Māris Balodis pastāstīja, ka uzņēmumā pārbaudīts gan suņu barības ražošanas process un izejvielas, gan graudaugu apstrādes līnijas un tas arī ir uzskatāmas par sava veida riska novērtēšanu.
PVD kompetencē ir valsts noteikto dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzība. PVD neuzrauga iekšķīgās slimības un slimības, ko valsts nav noteikusi. To uzraudzība un apkarošana ir veterinārārstu un īpašnieku sadarbības jautājums, sacīja PVD vadītājs. Savukārt uz jautājumu, vai uz aizdomu pamata par barību kā saslimšanas cēloni, var izņemt to no pārdošanas, M.Balodis atbildēja, ka dzīvnieku pārtikas ražotni var apturēt tikai tad, ja ir konstatēti normatīvo aktu pārkāpumi. Līdz šim nav atklāts nekas tāds, ko varētu izmantot tālākiem riska vadības pasākumiem, barības atsaukšanai vai pat uzņēmuma darbības apturēšanai.
Diemžēl ar aizdomām un suņu īpašnieku aptauju datiem nepietiek. PVD nevar riskēt ar iespējamiem tiesvedības darbiem, kas tiks segti no nodokļu maksātāju naudas.
Aizdomas par kaut kādu indīgu vai kaitīgu vielu klātbūtni barībā radušās, balstoties uz suņu saimnieku sniegtajiem atzinumiem, ka saslimušie suņi baroti ar “DOGO”. Arī Valsts robežsardzes pieredze ar šo barību nav bijusi pozitīva. Suņu saslimšana pēc ēdināšanas ar to, pēc tam strauja atlabšana pēc pārtikas zīmola nomaiņas nav pietiekams iemesls, lai ierosinātu barības tirdzniecības apturēšanu.
“LA.lv” jau rakstīja, ka šobrīd Latvijas Veterinārārstu biedrības pētnieku grupa ar profesori Ilzi Matīsi – Van Houtanu vadībā pēta saslimšanas cēloņus. Neatkarīgais pētījums tiek veikts par ziedotāju naudu. Mirušo suņu audu paraugi nosūtīti analīzēm uz ASV zinātniskām laboratorijām un arī Latvijā turpinās darbs pie suņu polineriopātijas/megaesophagus cēloņu izpētes.
