Uzbekistāna apstiprina prezidenta Karimova nāvi 0
Papildināta.
Uzbekistānas valdība apstiprinājusi prezidenta Islāma Karimova nāvi, sešas dienas pēc nogādāšanas slimnīcā ar insultu, vēsta raidsabiedrība BBC. Karimovs Uzbekistānā pie varas bija 27 gadus.
Iepriekš piektdienas pēcpusdienā Turcijas premjerministrs Binali Jildirims paziņoja, ka Karimovs ir miris, taču oficiāla apstiprinājuma no uzbeku amatpersonām tam nebija. “Uzbekistānas prezidents Islāms Karimovs ir miris. Lai viņš dus Allāha mierā,” valdības sēdē paziņoja Jildirims. “Mēs kā Turcijas Republika dalāmies sērās ar uzbeku tautu.”
Vēl pirms tam avoti diplomātiskajās aprindās aģentūrai “Reuters” vēstīja, ka 78 gadu vecumā pēc pārciesta insulta miris Karimovs. “Jā, viņš ir miris,” sacīja viens no avotiem.
Uzbekistānas valdība piektdienas rītā izplatīja paziņojumu, ka Karimova veselības stāvoklis pēc insulta, kuru viņš piedzīvoja pagājušajā nedēļā, ir “krasi pasliktinājies” un šobrīd autoritārais līderis atrodas kritiskā stāvoklī.
“Dārgie līdzpilsoņi, ar ļoti smagu sirdi mums ir jāziņo, ka prezidenta stāvoklis krasi pasliktinājies, un saskaņā ar ārstu teikto tas vērtējams kā kritisks,” teikts valdības tīmekļa vietnē publicētajā paziņojumā.
Tikmēr avoti Kazahstānas valdībā aģentūrai “Reuters” piektdien pavēstījuši, ka prezidents Nursultans Nazarbajevs gatavojas sestdien doties uz Uzbekistānu, saīsinot savu vizīti Ķīnā.
Pēkšņā Nazarbajeva plānu grozīšana varētu liecināt, ka Kazahstānas valdība gatavojas tūlītējam paziņojumam par Karimova nāvi.
Viens no “Reuters” avotiem diplomātu aprindās izteicās, ka oficiālais paziņojums par Karimova nāvi gaidāms vēlāk piektdien.
Karimovs nav iecēlis sev mantinieku, un eksperti norāda, ka viņa pēcteci, domājams, aiz slēgtām durvīm izraudzīsies neliela grupa augstāko amatpersonu un viņa ģimenes locekļu.
Taču pastāv bažas, ka, viņiem nespējot rast kompromisu, situācija valstī var destabilizēties un tā var kļūt par islāmistu mērķi.
Zināmas norādes par iespējamo pēcteci tiek gaidītas no paziņojuma par Karimova nāvi, un izteikti pieņēmumi, ka tas būs cilvēks, kurš tiks iecelts par bēru komisijas vadītāju.
Kā iespējamie Karimova pēcteči tiek minēti premjerministrs Šavkats Mirzijojevs, pirmais vicepremjers Rustams Azimovs un Nacionālā drošības dienesta vadītājs Rustams Inojatovs.
Karimovs dzimis 1938.gadā Samarkandā, beidzis tagadējo Taškentas Valsts tehnisko universitāti inženiera-mehāniķa specialitātē un tagadējo Taškentas Valsts ekonomijas universitāti ekonomista specialitātē. Karimovs bijis Taškentas aviorūpnīcas vadošais inženieris-konstruktors.
1966.gadā Karimovs sāka karjeru padomju valsts un kompartijas struktūrās. Viņš bijis Uzbekistānas PSR finanšu ministrs, Valsts plāna komitejas priekšsēdētājs un kompartijas Kaškadarjas apgabala komitejas pirmais sekretārs. 1989.gadā Karimovs kļuva par Uzbekistānas Komunistiskās partijas pirmo sekretāru. 1990.gadā Uzbekistānas PSR Augstākā padome viņu ievēlēja jaunizveidotajā Uzbekistānas prezidenta amatā. Pēc Uzbekistānas neatkarības pasludināšanas 1991.gada decembrī Karimovs ievēlēts par prezidentu vispārējās vēlēšanās.
Savas varas gados Karimovs Uzbekistānā izveidoja autoritāru režīmu. Politiskie spēki, kas ir opozīcijā šim režīmam, netiek reģistrēti un līdz ar to nav pārstāvēti parlamentā, un režīma kritika netiek pieļauta arī plašsaziņas līdzekļos. Rietumvalstis neatzīst Uzbekistānā notikušās vēlēšanas par brīvām un godīgām, un Rietumi regulāri kritizē Uzbekistānu par cilvēktiesību pārkāpumiem. Pazīstamākais represiju gadījums bija 2005.gada maijā Andižanā, kur tika nogalināti vairāki simti protestētāju. Pēc šī slaktiņa Rietumvalstis noteica sankcijas pret Uzbekistānu, kas pēc laika tika atceltas. Karimovs arī ir stingri vērsies pret islāma fundamentālismu. Uzbekistāna arī tiek plaši kritizēta saistībā ar valstī valdošo korupciju.
