Miris pēdējais PSRS maršals Dmitrijs Jazovs 0
Maskavā 95 gadu vecumā miris pēdējais PSRS maršals Dmitrijs Jazovs, kurš 1991.gadā piedalījās pučā pret PSRS prezidentu Mihailu Gorbačovu, bet Lietuvā pērn tika aizmuguriski notiesāts par kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci.
Jazovs bija pēdējais PSRS aizsardzības ministrs un pēdējais dzīvais PSRS maršals.
Aizsardzības ministriju viņš vadīja no 1987.gada maija līdz 1991.gada augustam. Kad Jazovs atradās ministra amatā, PSRS izveda savus spēkus no Afganistānas.
1991.gada augustā Jazovs piedalījās PSRS komunistu un armijas konservatīvo līderu mēģinājumā gāzt toreizējo PSRS prezidentu un reformu aizsācēju Mihailu Gorbačovu. Augusta puča izgāšanās sekas bija grandiozas – dažu dienu laikā Baltijas republikas ieguva sen kāroto neatkarību, bet pati impērija strauji pietuvojās savam galam, oficiāli beidzot pastāvēt 1991.gada decembrī.
Jazovs bija tas, kurš deva pavēli ievest Maskavā tankus un bruņutehniku. 1994.gadā viņš tika amnestēts.
Pērn 27.martā Viļņas apgabaltiesa pasludināja spriedumu 1991.gada 13.janvāra lietā, kas tiek uzskatīta par vienu no apjomīgākajām un svarīgākajām Lietuvas tiesu vēsturē, un atzina par vainīgiem kara noziegumos un noziegumos pret cilvēci 67 apsūdzētos, tostarp Jazovu, bijušo padomju armijas Viļņas garnizona komandieri Vladimiru Ushopčiku un bijušo PSRS Valsts drošības komitejas (VDK) specvienības “Alfa” komandieri Mihailu Golovatovu. Notiesātajiem piespriesti cietumsodi uz laiku no četriem līdz 14 gadiem, Jazovam tika piespriesti desmit gadi cietumā.
Mēģinot gāzt likumīgi ievēlēto Lietuvas varu, kas 1990.gada martā bija paziņojusi par valstiskās neatkarības atjaunošanu, īpašās padomju karaspēka vienības 1991.gada 13.janvārī ar spēku ieņēma Viļņas televīzijas torni, Preses namu, Televīzijas un radio komiteju un objektus citās Lietuvas pilsētās.
No lodēm un zem tanku kāpurķēdēm pie televīzijas torņa gāja bojā 14 neapbruņoti cilvēki un vēl simtiem cilvēku tika ievainoti. Pateicoties lietuviešu nevardarbīgajai pretestībai, izdevās noturēt parlamenta ēku, ko sargāja desmitiem tūkstošu cilvēku, un saglabāt Lietuvas valstiskumu.
