Miris lietuviešu vēsturnieks Edvards Gudavičs 0
Lietuvā 90 gadu vecumā pirmdien miris pazīstamais vēsturnieks, Lietuvas Dižkunigaitijas vēstures pētnieks un viens no Lietuvas modernās historiogrāfijas pamatlicējiem profesors Edvards Gudavičs, paziņojusi Viļņas Universitāte.
Jaunievēlētais Viļņas Universitātes rektors Rimvīds Petrausks Gudaviču raksturojis kā “izcilu vēsturnieku un Skolotāju ar lielo burtu, kurš gan ar savu stāju, gan vārdiem mudinājis cilvēkus kritiski vērtēt pagātni un tagadni, raudzīties uz pasauli ar atvērtu skatu un tiekties pēc jauniem mērķiem”.
Profesors Gudavičs bija tas, kurš savulaik aplēsa iespējamo Lietuvas valdnieka Mindauga kronēšanas datumu, – 1253.gada 6.jūliju, kas Lietuvā pasludināts par valsts svētkiem.
Lietuvas sabiedriskajā televīzijā viņš vairāk nekā desmit gadus veidojis skatītāju iecienītu raidījumu “Pagātnes noslēpumi”.
Kā ziņu aģentūrai BNS sacījis profesora skolnieks, kolēģis un draugs Alfrēds Bumblausks, Gudavičs bijis pirmais, kas Lietuvu “drosmīgi ievedis pasaules un Eiropas kontekstā”, nedzenoties pēc interesantiem faktiem, bet izprotot vēsturi kā “valsts un tautas pašapziņas un identitātes veidotāju”.
Pēc viņa teiktā, Gudaviču var uzskatīt par “neatkarīgās Lietuvas simbolu Lietuvas zinātnē”.
“Viņam līdzīga vēsturnieka – vismaz zem mūsu debesīm – nav bijis un, iespējams, nebūs vēl ilgi,” piebildis Bumblausks.
Gudavičs dzimis Kauņā 1929.gada 6.septembrī, 1953.gadā Kauņas Politehniskajā institūtā ieguvis inženiera mehāniķa specialitāti, 1968.gadā beidzis vēstures studijas Viļņas Universitātē.
No 1974. līdz 2001.gadam strādājis Lietuvas Zinātņu akadēmijas Vēstures institūtā, no 1975. līdz 2012.gadam pasniedzis dažādas vēstures disciplīnas Viļņas Universitātē.
1998.gadā viņš apbalvots ar Lietuvas Nacionālo kultūras un mākslas prēmiju.
