Atmaskoja Kremļa slepeno karu pret Rietumiem: miris Rumānijas izlūkdienesta vadītājs Jons Mihajs Pačepa 2
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
92 gadu vecumā miris bijušais Rumānijas izlūkdienesta “Securitate” vadītājs ģenerālis Jons Mihajs Pačepa, kurš pēc bēgšanas uz ASV 40 gadus atmaskoja Kremļa slepeno karu pret Rietumiem.
Savulaik Rumānijas vadonis Nikolaje Čaušesku bija piesolījis divus miljonus dolāru par Pačepas galvu un nosūtījis divas atsevišķas slepkavu grupas viņa nogalināšanai, taču aizsaulē viņu noveda veselības sarežģījumi pēc inficēšanās ar koronavīrusu.
Pačepas grāmatās veiktā analīze, balstoties uz dokumentiem un faktiem, atklāj sazaroto dezinformācijas tīklu, ko gadu desmitiem vērpa KGB un tās partneri Austrumeiropā.
Strauja karjera Rumānijas čekā
Pačepa dzimis Bukarestē 1928. gadā. Studējis ķīmiju Politehniskajā universitātē, taču neilgi pirms studiju beigām savervēts dienestā Rumānijas Tautas Republikas slepenajā policijas dienestā “Securitate”.
Sākumā viņš norīkots kaitniecības apkarošanas nodaļā, bet 1955. gadā pārcelts uz ārzemju izlūkošanas departamentu. 1957. gadā Pačepa tika iecelts par Rumānijas izlūkdienesta rezidentūras vadītāju Frankfurtē, Rietumvācijā.
Pēc diviem gadiem viņu iecēla par Rumānijas izlūkdienesta jaunizveidotā rūpnieciskās spiegošanas departamenta vadītāju. 1972. gadā viņš tika paaugstināts par Rumānijas ārzemju izlūkdienesta vadītāja vietnieku un padomnieku rūpnieciskās un tehnoloģiskās attīstības (tehniskās spiegošanas) jomā, kļūstot par komunistiskās Rumānijas vadoņa Nikolajes Čaušesku labo roku.
Šajā statusā Pačepa daudz ceļoja pa pasauli, tikās ar daudziem Austrumu un Rietumu līderiem: Ņikitu Hruščovu, Mao Dzedunu, Fidelu Kastro, Džimmiju Kārteru.
Sniedz nenovērtējamu informāciju CIP
Taču 1978. gadā viņš riskēja ar dzīvību, pametot vietu komunistiskās pasaules hierarhijas galvgalā un dodoties uz ASV. Personiskajā pieredzē pārliecinājies par padomju režīma liekulību un nežēlību, viņš apņēmās brīdināt Rietumus par politisko un garīgo apspiestību, kas valda padomju režīmā.
Būdams augstākā ranga izlūkdienesta virsnieks, kas jebkad pārbēdzis uz Rietumiem no kādas padomju bloka valsts, viņam bija informācija par daudziem KGB noslēpumiem.
Sākotnēji ASV prezidents Kārters nenoticēja Pačepam un gribēja pārbēdzēju sūtīt atpakaļ uz Rumāniju, kur viņu gaidītu droša nāve. Pačepas agrāk piegādātā dezinformācija bija pamudinājusi Kārteru uzskatīt Čaušesku par uzticamu Rietumu sabiedroto, bet tagad Pačepa teica pavisam ko citu.
Galu galā Centrālās izlūkošanas pārvaldes analītiķiem izdevās pārliecināt Kārteru par Pačepas nolūku patiesumu, Rietumu izlūkdienestiem iegūstot nenovērtējamu informāciju par paņēmieniem, kā padomju aģenti ASV un citviet izplatīja dezinformāciju, lai grautu sabiedrības uzticību Rietumu valdībām un sociālajiem institūtiem, īpaši baznīcai.
Kad Pačepa vēlāk ieguva ASV pilsonību, CIP īpašā vēstulē pateicās viņam par “svarīgo un unikālo pienesumu”.
Čaušesku sūta Šakāli nogalināt Pačepu
Rumānijā Čaušesku izveidoja drošības dienesta “Securitate” īpašu atzaru, kam tika dots viens uzdevums – nogalināt Pačepu. Diktators izziņoja divas atlīdzības – katra viena miljonu dolāru – un iesaistīja viņa medībās bēdīgi slaveno teroristu Karlosu, dēvētu par Šakāli, ar palīgu grupu.
Divkārt Pačepas slepenā identitāte tika atklāta un viņam nācās veikt plastisko operāciju. Nāves draudi viņu neapklusināja, un drīz Pačepa publicēja grāmatu “Red Horizons” (“Sarkanie horizonti”), kurā atmaskoja Čaušesku režīma un padomju komunistiskās pasaules korupciju un brutalitāti.
Šī grāmata tika slepus ievesta Rumānijā un kļuva par katalizatoru cilvēku motivēšanā vērsties pret diktatūru, kas drīz tika gāzta.
Toreizējais ASV prezidents Ronalds Reigans nodēvēja “Sarkanos horizontus”, kas pārtulkota 27 valodās, par “rokasgrāmatu cīņā ar diktatoriem”.
Kas apmaksā “kreisā sociālisma” idejas ASV
Dzīvojot ASV ar citu identitāti, Pačepa turpināja izdot grāmatas ar savu īsto vārdu. 2013. gadā sadarbībā ar amerikāņu vēsturnieku Ronaldu Ričlaku iznāca plašs pētījums “Dezinformācija: slepenās stratēģijas brīvības graušanai, uzbrukumiem reliģijai un terorisma veicināšanai”.
Tajā bijušais Rumānijas izlūkdienesta vadītājs gribēja labot viltus stāstus, ko savulaik bija palīdzējis veidot un izplatīt pasaulē. Šajā grāmatā Pačepa atmasko dezinformāciju par CIP saistību ar prezidenta Džona Kenedija slepkavību un par pāvesta Pija XII it kā pronacistisko nostāju Otrā pasaules kara laikā. Pačepa ar faktiem pierāda KGB līdzdalību teroristu sagatavošanā vairākās Tuvo Austrumu valstīs.
Mūža nogalē Pačepa bija nobažījies par kreisā sociālisma strāvojumiem Amerikā, brīdinot, ka ar Kremļa naudu tiek apmaksātas publikācijas, kas slavē sociālismu un nievā Ameriku.
Kā Rumānijas izlūkdienesta vadītājs viņš savulaik bija strādājis ar aģentiem, lai sētu neuzticību amerikāņu prātos un musinātu uz protestiem pret karu Vjetnamā.
Savā pēdējā grāmatā “Operation Dragon: Inside the Kremlin’s Secret War on America” (“Operācija Pūķis: Kremļa slepenais karš pret Ameriku”), kuras prezentācija paredzēta 23. februārī, viņš atzīmē, ka līdzīga dezinformācija notiek arī šodien, kad tiek izplatīts daudz viltus ziņu, atveidojot ASV iespējami sliktākā gaismā.
