Miris Gorbačovs, kura pilnvaru laikā sabruka “ļaunuma impērija” 95
91 gadu vecumā miris bijušais Krievijas politiķis un PSRS prezidents Mihails Gorbačovs, kurš pārņēma PSRS impēriju tās norieta fāzē.
Gorbačovs dzimis 1931. gada 2. martā Ziemeļkaukāzā, tagad – Krievijas federācijas Stavropoles novads.
Viņa sieva Raisa Gorbačova aizgāja mūžībā jau 1999. gada 20. septembrī Minsteres pilsētā Vācijā.
Gorbačovs bija astotais un pēdējais Padomju Savienības līderis, kurš uzsāka tā saukto pārbūves procesu.
“Šovakar pēc smagas un ilgstošas slimības miris Mihails Sergejevičs Gorbačovs,” paziņoja ziņu aģentūra TASS no Centrālās klīniskās slimnīcas Maskavā.
1985. gada 11. martā tika ievēlēts par PSKP CK ģenerālsekretāru (par Padomju Savienības līderi). Viņš uzsāka perestroikas politiku, kur viens no pamatelementiem bija glasnostj. Gorbačovs turpināja Andropova tēmas par kārtības ieviešanu, darba intensifikāciju un paātrinājumu. Ražošanā sāka ieviest divu un pat trīs maiņu darbu.
Lai rūpnīcu vadītājiem dotu iniciatīvas iespējas, viņš aizstāvēja centrālo ministriju kontroles samazināšanu. 1985. gada aprīļa plēnumā viņš uzstājās ar paša gatavotu runu, kurā paziņoja, ka Andropova iesākto eksperimentu fāze beigusies un jāpāriet uz visas saimnieciskās un pārvaldes sistēmas pārveidošanu (perestroiku).
Gorbačovs ātri panāca savu atbalstītāju ievēlēšanu Politbirojā, tā nodrošinot savu varu uz vairākiem gadiem. Ļigačovs kļuva par partijas otro sekretāru, Rižkovs — par valdības vadītāju.
Iepazīstoties ar slepeno informāciju, ka aizsardzībai tērē nevis 16%, bet 40% valsts budžeta, Gorbačovs pieņēma lēmumu par nepieciešamību izdevumus samazināt. To var nodrošināt tikai miera politika un attiecību uzlabošana ar ASV, rietumvalstīm un Ķīnu.
Viņš bijis PSRS Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētājs, PSRS Augstākās Padomes priekšsēdētājs, kā arī pirmais un vienīgais PSRS prezidents no 1990. gada 15. marta līdz 1991. gada 25. decembrim, kura viceprezidents bija Genādijs Janajevs.
1990. gadā Gorbačovs saņēma Nobela miera prēmiju “kā līderis, kuram ir ļoti svarīga loma pasaules miera procesa attīstībā”.
Viņš kā Gorbačova fonda dibinātājs mūža nogalē pētīja Krievijas un pasaules vēstures problēmas un uzstājās daudzās zinātniskās konferencēs.
Vienā no pēdējām intervijām viņš atzinis: “Es daudzkārt esmu teicis: Savienību varēja saglabāt. Protams, atjaunotā, reformētā veidā, piešķirot republikām plašas tiesības, reālu suverenitāti”.
Pērn 90. gadu jubilejā Gorbačovs saņēma apsveikumus arī no daudziem lielvalstu līderiem: Vācijas kancleres Angelas Merkeles, ASV prezidenta Džo Baidena u.c.
Labu veselību Gorbačovam toreiz novēlēja arī Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, kurš tviterī rakstīja: lai gan Gorbačovs ar savu “pārbūves” un “atklātības” politiku gribēja reformēt PSRS, tomēr viņa darbība noveda pie “ļaunuma impērijas” sabrukuma un bruģēja ceļu uz brīvību miljoniem cilvēku.
