“Mirdzēšana vējā”. Ilze Šarkovska-Liepiņa recenzē jaunākos ierakstu albumus 5
Ilze Šarkovska-Liepiņa, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”
Kā mirdzuma loka ietverti ir nacionālās skaņu ierakstu kompānijas “Skani” divi albumi sērijā “Latviešu komponisti”.
Viens no tiem veltījums Tālivalža Ķeniņa mūzikai – Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra ieraksts, kas beidzot deldē mūsu parādu izcilākajam latviešu avangardistam, Olivjē Mesiāna audzēknim un starptautiski visplašāk pazīstamajam Kanādas skaņradim.
Ieraksta veidotāji pievērsušies Ķeniņa daiļrades visauglīgākajam un spožākajam periodam – pagājušā gadsimta 70. un 80. gadiem. Viens laikposms, bet tik liela dažādība!
Triju opusu interpretācijas diriģenta Andra Pogas vadībā ir vienkārši žilbinošas: teicama orķestra spēle un saspēle, Evas Binderes nospriegotā, emocionāli atdevīgā vijoles partijas interpretācija Vijoļkoncertā, piecu perkusionistu spožais ansamblis Koncertā pieciem sitaminstrumentālistiem, emocionālais, bet izturētais “Beatae voces tenebrae” orķestrim – visa programma apliecina gan komponista skaņuraksta daudzveidības spēku, gan Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra labākās kvalitātes.
Arī ieraksta jaudīgumu. Starptautiski pazīstamais mūzikas kritiķis Endrū Mollers, kurš prestižos mūzikas izdevumos jau kādu laiku regulāri vērtē latviešu ieskaņojumus, nevairās pieminēt Ķeniņa mūzikas latviskumu – lai cik mums pašiem tas liktos savādi attiecībā uz pārliecināta modernista daiļradi.
Taču latviskās nokrāsas esot saklausāmas – skaņuraksta nopietnībā, vientulības un kaismīgas ilgošanās izjūtā.
Tam visam vēl pievienošu skaņuraksta perfekto loģiku un pārgalvīgi augstās tehniskās prasības pret atskaņotājmāksliniekiem, spēlēšanos ar Vakareiropas mūzikas alūzijām un struktūrām. Un spēcīgo, mūzikā iekodēto dinamismu, ko spoži spējuši iedzīvināt visi ierakstā iesaistītie mūziķi.
Liepājas Simfoniskā orķestra ieskaņotais “Vēja mirdzums” ar diriģentiem Ģinteru Rinkeviču un Atvaru Lakstīgalu savukārt ir veltījums dažādu paaudžu latviešu komponistēm un viņu opusiem, tā izrisinot latviešu laikmetīgās mūzikas sievišķības stāstu.
Līdzās lieldarbam – Santas Ratnieces Septītajam Liepājas koncertam klavierēm ar orķestri – te iekļautas arī simfoniskas miniatūras: Marinas Gribinčikas “Kolkas raga viļņi”, Maijas Einfeldes “Un pār visu spīd saule trejkrāsaina…”, Gundegas Šmites “Vēja mirdzums”, Santas Ratnieces “Aureola” un Selgas Mences “Viļņu spēles”.
Šie miniatūrdarbi kā vienots cikls ar nosaukumu “Pieci gobelēni Latvijas skaistumam” savulaik izskanēja valsts simtgades svētku priekšvakarā, 2018. gada 17. novembrī, koncertzālē “Lielais dzintars”.
Programmas centrālais lieldarbs – Santas Ratnieces koncerts – ir vienīgais sievietes komponētais opuss “Liepājas koncertu” ciklā, ko vairāku gadu garumā iniciējis un atskaņojis Liepājas Simfoniskais orķestris (Santu Ratnieci šim ciklam pieaicināja Vestards Šimkus, pats kļūdams par pirmatskaņojuma interpretu).
Albums paver skatam plašu panorāmu ar neoimpresionistisku koplīniju.
Šī albuma ieraksts Liepājas orķestrim bijis gana izsmalcināts uzdevums – atklāt partitūrās notvertās krāsas un nianses, dvēseles viļņojumu, ēteriskās, trīsuļojošās, jutekliskās, plūstošās atmosfēras, miglas vālus un saules vizuļus, kas katras komponistes rokrakstā parādās ļoti individuāli, stilistiskā ziņā plešoties no neoromantisma un jaunā folkloras viļņa atskaņām līdz pat tā dēvētās jaunās sarežģītības izpausmēm.
Visspožāk tās uzmirdz Atvara Lakstīgalas un Vestarda Šimkus versijās. Aizraujoši!
