Anda Līce: Pat vismiermīlīgākajos tiek pamodināts naids 0
Anda Līce, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Sākas sējas laiks, bet auglīgā Ukrainas zeme ir šāviņu izārdīta, piesārņota ar sašautās kara tehnikas atlūzām, izlijušu degvielu un citām indīgām vielām, un ar tūkstošiem nesprāgušo mīnu un lādiņu. Taču ir vēl kādi ar acīm neredzami mīnu lauki, kurus cilvēku apziņā rada karš, un tad pret debesīm kāpj ne tikai lūgšanas, bet arī lāsti, tad pat vismiermīlīgākajos tiek pamodināts naids. Daudzi saka, viņi jūtot vienīgi bezgalīgu naidu.
Tagad svētās dusmas ir nepieciešamas, jo uz krievu armijas pastrādātajām zvērībām Ukrainā mierīgi noskatīties var vienīgi tie, kas pie tā vainīgi. Un viņi to arī dara, notiek kā vienmēr – Kremlis visu noliedz un apgalvo, ka notikušais ir inscenējums un pašu ukraiņu roku darbs. Vēl pēc laika militāristi sāks velt vainu cits uz citu.
Taču mūsdienu tehnoloģijas karu ļauj vērot tiešsaistē, un divdesmit pirmajā gadsimtā vairs nav iespējams noziegumus paslēpt aiz ciniskā saukļa: “Karš visu norakstīs.” Mūsdienās karš nevis noraksta, bet gluži pretēji – visu pieraksta un dokumentē. Arī to, cik nevērīgi un nežēlīgi Krievija attiecas vispirms jau pret savējiem.
Ne velti kāds no krievu satīriķiem ir teicis: “Dzimtene, dēliņ, tevi pametīs vienmēr.” Kāpēc “Bučas varoņus” tagad sūtīs atpakaļ uz viskarstāko kauju vietām? Lai visi gali būtu ūdenī vai, kremlinu vārdiem runājot, tur viņus utilizētu.
Ukraiņu politiskais komentētājs Tarass Berezovecs dažas dienas pirms Bučas atbrīvošanas neokupētās Ukrainas daļas iedzīvotājiem un visai pasaulei teica: “Ja jums šķiet, ka jums ir grūti, un jūs gribat sevi pažēlot, tad nolieciet sevi mariupoliešu vietā.” Tagad, ieraugot, ko ar civiliedzīvotājiem ir darījuši okupanti, daudzi atzīst, ka cilvēku valodā tam nav vārda. Tie, kas piedzīvojuši Otro pasaules karu, atceroties padomju zvērības, šodien saka: “Tas ir sarkanais terors, tieši tāpat viņi rīkojās arī toreiz.”
Ko tagad, šajā neziņas pilnajā laikā darīt parastam ierindas pilsonim? Klausīties un lasīt labi informētus un emocionāli līdzsvarotus cilvēkus. Viņi maina mūsu attieksmi pret pasaules notikumiem. Un tas ir sākums kādām citām notikumus turpmāk mainošām lietām.
“YouTube” ir pieejamas, piemēram, jau minētā T. Berezoveca domas rosinošas sarunas ar pieredzes bagātiem dažādu jomu speciālistiem, tostarp arī ar ASV dzīvojošu bijušo VDK aģentu – Ukrainas atbalstītāju Juriju Švecu. Notiek karš starp labo un ļauno, un visa pasaule ir mīnu lauks. Kad karš beigsies un zeme sadziedēs brūces, darbakārtībā būs jautājums: “Ko darīt ar atmodināto naidu?”
