Lukašenko pārvērš Baltkrieviju koncentrācijas nometnē 64
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Gadu pēc kārtējās viltotās “uzvaras” prezidenta vēlēšanās Baltkrievijā diktators Aleksandrs Lukašenko turpina lietot vardarbību un iebiedēšanu pret režīma pretiniekiem pašmājās un ārzemēs, cenšoties saglabāt varu.
Lukašenko izaicina Eiropu
Baltkrievijas vadonis Aleksandrs Lukašenko ir bijis pie varas kopš 1994. gada. Pērn pēc opozīcijas vadošo politiķu arestiem pirms 9. augusta vēlēšanām Svetlana Tihanovska izveidoja neparastu aliansi ar Mariju Koļesņikovu un Veroniku Cepkalo.
Tihanovska, pēc neoficiāliem datiem, savāca vairāk nekā pusi balsu, taču Lukašenko apgalvoja, ka par viņu esot nobalsojuši 80% vēlētāju.
Vairākus mēnešus ilgušie masu protesti pret vēlēšanu rezultātu viltošanu tika vardarbīgi apspiesti, Koļesņikovai draud 12 gadu cietumsods, bet Tihanovska, Cepkalo un virkne citu Lukašenko pretinieku bijuši spiesti doties trimdā, tajā skaitā Nobela balvas laureāte un Baltkrievijas PEN centra vadītāja Svetlana Aleksijeviča.
Minskas režīms tagad cenšas iznīdēt nedaudzās atlikušās nevalstiskās organizācijas un neatkarīgos medijus, ko Lukašenko dēvē par “bandītiem” un “ārzemju aģentiem”.
Lukašenko apliecinājis necieņu pret starptautiskajiem likumiem, maijā liekot nolaisties Minskā lidsabiedrības “Ryanair” lidmašīnai, kas bija ceļā no Atēnām uz Viļņu, un aizturot opozīcijas aktīvistu Romānu Protaseviču.
Pēc šā incidenta Baltkrievijas lidsabiedrībai “Belavia” ir liegts ielidot ES gaisa telpā un Minskas režīmam uzliktas papildu sankcijas. Lukašenko atbildējis ar migrantu avioreisu rīkošanu no Irākas un Sīrijas uz Minsku, mudinot migrantus šķērsot Lietuvas robežu un lūgt patvērumu Eiropas Savienībā.
ES augstais pārstāvis ārlietās Žozeps Borels pēc sarunas ar Irākas ārlietu ministru Fuadu Huseinu apsveicis Irākas lēmumu apturēt lidojumus uz Baltkrieviju, jo “mūsu kopējās interesēs ir nepieļaut migrantu izmantošanu politiska spiediena veikšanai un aizsargāt viņus no noziedzīgo grupējumu vardarbības”.
ES prezidējošā valsts Slovēnija nolēmusi 18. augustā rīkot ārkārtas videokonferenci, lai apspriestu situāciju uz Lietuvas robežas ar Baltkrieviju. Ar Briseles starpniecību ar Bagdādi panākta vienošanās sākt Lietuvā ieradušos migrantu deportāciju uz Irāku. Ukrainas policija izmeklē baltkrievu opozīcijas aktīvista Vitālija Šišova nāves apstākļus, kurš tika atrasts pakārts mežā netālu no savas mājas Kijevā augusta sākumā.
Baltkrievi nav zaudējuši uzvaras cerību
Pēc baltkrievu cilvēktiesību pārraugu aplēsēm, režīma cietumos ieslodzīti vairāk nekā 600 politisko cietumnieku un gandrīz 30 žurnālistu. “Mūsu cīņa ir prasījusi ilgāku laiku, nekā mēs domājām, un režīms atteicās mūs sadzirdēt,” atzinusi opozīcijas līdere Svetlana Tihanovska, “taču cilvēki nav zaudējuši cerību, ka mēs uzvarēsim, ja arī tas prasīs vairāk laika.”
Par spīti drūmajai politiskajai ainavai Baltkrievijā Tihanovska cer uz pārmaiņām līdz ar jaunu cilvēku iesaistīšanos protestu kustībā, apvienojoties dažādu jomu profesionāļiem – mediķiem, žurnālistiem, sportistiem.
“Cilvēki grib viens otram palīdzēt, saglabāt politisko aktivitāti par spīti režīma represijām. Iespēju logs nav plašs, taču cilvēki cenšas darīt, ko spēj. Ir izaugusi jauna paaudze, kas nav dzīvojusi padomiskajā aprobežotībā un negrib samierināties ar apspiestību,” viņa teica intervijā izdevumam “Politico”.
Dodot pretsparu Minskas režīma šantāžai un plānam deportēt viņu no olimpiādes Tokijā, baltkrievu sprintere Timanovska, kurai dots patvērums Polijā, preses konferencē Varšavā paziņojusi: “Mēs sportosim brīvībā, un Baltkrievija būs brīva!”
Lukašenko ir Putina sabiedrotais
Par spīti Minskas režīma starptautiskajai izolācijai Lukašenko saglabājis spēcīgu sabiedroto – Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. “Lukašenko ir aptvēris, ka viens pats viņš nespēj tikt galā ar nepakļāvīgajiem baltkrieviem, tāpēc viņš noslēdzis darījumu ar Putinu,” uzskata Andrejs Kureičiks, baltkrievu dramaturgs un kinorežisors, kurš savulaik pievienojās opozīcijas koordinācijas padomei, kas tika izveidota pēc 2020. gada vēlēšanām, lai nodrošinātu mierīgu varas pāreju.
Viņaprāt, Putins un Lukašenko saskaņoti darbojas politisko pretinieku, cilvēktiesību aktīvistu un neatkarīgo žurnālistu apklusināšanā savās valstīs.
“Likumības neesamība, atbalsta trūkums tautā, bailes zaudēt varu un atbildēt par pastrādātajiem noziegumiem mudina Lukašenko pārvērst valsti par koncentrācijas nometni un Krievijas protektorātu,” intervijā izdevumam “Politico” izteicies Kureičiks, kurš tagad dzīvo trimdā Slovākijā.
Viņš atzinis, ka baltkrievu opozicionāra Šišova nāve Ukrainā liecina, ka viņam ir nopietns pamats bažām par savu drošību, pat atrodoties ES valstī.
Lukašenko ir plāns pārveidot valsts konstitūciju un apstiprināt to nākamā gada februārī referendumā. Daudzi politikas eksperti uzskata, ka viņa vēlme ir izveidot jaunu posteni sev, lai varētu turpināt noteikt valsts politiku, formāli ieceļot amatā jaunu prezidentu.
Baltkrievu opozīcija uzskata šādu plānu par nepieņemamu.
Baltkrievijas bijušais kultūras ministrs Pāvels Latuško, kurš tagad vada nacionālo pretkrīzes kustību un ir Baltkrievijas koordinācijas padomes prezidija loceklis, paziņojis, ka ES vajadzētu pastiprināt spiedienu pret Lukašenko režīmu un apsvērt iespēju oficiāli atzīt Svetlanu Tihanovsku par Baltkrievijas oficiālo prezidenti.
