Minskā noticis jau ceturtais protests pret ciešākām saitēm ar Krieviju 1
Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā sestdien notikusi šomēnes jau ceturtā protesta akcija pret ciešākām valsts attiecībām ar Krieviju, vēsta “Radio Brīvība” Baltkrievijas redakcija.
Sestdienas protests tāpat kā iepriekšējie nebija saskaņots ar varasiestādēm un tajā piedalījās ap 200 cilvēku. Likumsargi sapulcējušos cilvēkus tikai pabrīdināja par administratīvo atbildību par piedalīšanos nesankcionētā masu pasākumā.
Protestētāji turēja nacionālos balti-sarkani-baltos karogus un skandēja saukļus, tādus kā “Žive Belarus!” (“Lai dzīvo Baltkrievija!”) un “Nekādu savienību ar impērisko Krieviju!”.
Protestētāji vienbalsīgi pieņēma rezolūciju, kurā apsūdzēja ierēdņu grupu prezidenta Aleksandra Lukašenko vadībā “nodevībā un nelikumīgā baltkrievu tautas interešu tirgošanā”.
Protesta dalībnieki aicināja izveidot visā valstī “dzimtenes aizstāvības grupas”, kurām jāinformē iedzīvotāji par “Krievijas okupācijas briesmām”, jāiegūst autoritāte sabiedrībā un jākrāj “spēki cīņai”.
Demonstrācijas sākās decembra sākumā, kad Lukašenko devās uz Sočiem, lai tiktos ar savu krievu kolēģi Vladimiru Putinu.
Baltkrievija un Krievija jau 1997.gadā parakstīja savienības līgumu, kas paredzēja ciešāku politisko, ekonomisko un militāro saišu veidošanu, tomēr kopš tā laika tālākas integrācijas process lielā mērā ir apstājies.
Baltkrievijas paļaujas uz lēto enerģiju un aizdevumiem no Krievijas, lai saglabātu savu padomju laika ekonomikas modeli. Krievija izdara spiedienu uz Baltkrieviju ciešāk integrēties.
Protestētāji bažījas, ka Krievija varētu pārņemt Baltkrieviju līdzīgi kā 2014.gadā tā anektēja Ukrainas Krimas pussalu.
Izskan arī spekulācijas, ka iecerēta abu valstu apvienošana, kas ļautu Putinam saglabāt varu arī pēc 2024.gada, kad beigsies viņa pašreizējais pilnvaru termiņš un viņam saskaņā ar spēkā esošo Krievijas konstitūciju vairs nebūs tiesību vēlreiz kandidēt uz prezidenta amatu.
Kremlis pēdējā laikā pastiprinājis spiedienu uz Minsku, paaugstinot energoresursu cenas, un krievu amatpersonas norādījušas, ka Lukašenko jāpiekrīt ciešākai integrācijai, ja viņš vēlas arī turpmāk baudīt priekšrocības, ko nodrošina Maskavas subsidētās energoresursu zemās cenas.
Savukārt Lukašenko skaļi paudis neapmierinātību ar Krievijas spiedienu, apgalvojot, ka daļa krievu amatpersonu vēloties vājināt Baltkrievijas suverenitāti.
Viņš arī solījis nepieļaut Baltkrievijas neatkarības zaudēšanu, taču opozīcijas nervozitāti prezidentam nav izdevies kliedēt.
