Vācijas vicekanclers atbalsta Ukrainas federalizācijas ideju 13
Šodien Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā muitas savienības valstu – Krievijas, Baltkrievijas un Kazahstānas – prezidenti tiekas ar Ukrainas valsts vadītāju Petro Porošenko un Eiropas Savienības trīs komisāriem – bloka augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos Ketrīnu Eštoni, tirdzniecības komisāru Karelu de Guhtu un enerģētikas komisāru Ginteru Etingeru. Kaut arī sarunu oficiālais temats ir saistīts ar tirdzniecības attiecību stiprināšanu un ekonomiku, skaidrs, ka Minskas saietā tiks pārrunāta karadarbība Ukrainas austrumos.
Necer uz ātru risinājumu
Kā Krievijas, tā Ukrainas mediji skeptiski raugās uz iespēju Minskā atrast risinājumu konfliktam. Ukrainas laikrakstam “Vesti” Porošenko tuvu stāvoša amatpersona, kura vēlējās saglabāt anonimitāti, norādīja, ka “šobrīd nav atrasts problēmas risinājums, kas visus apmierinātu”. Taču viņš arī uzsvēra: “Bez sarunām risinājumu mēs vispār neatradīsim.” Tikmēr Ukrainas prezidenta administrācijas vadītāja vietnieks Valērijs Čalaijs sarunā ar vietējiem medijiem pauda cerību, ka Porošenko un Krievijas prezidenta Vladimira Putina iespējamā tikšanās varētu kļūt par “sākumu reālam sarunu procesam, lai noregulētu krīzi”. Savukārt pats Porošenko pagājušajā nedēļā, uzturoties vizītē Nikolajevā, paziņoja, ka Baltkrievijas galvaspilsētā ir apņēmies runāt par mieru. “Visa pasaule ir nogurusi no kara,” sacīja Ukrainas prezidents.
Tikmēr Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs paziņojis, ka Maskava gatavojas uz Ukrainas austrumiem sūtīt vēl vienu “humānās palīdzības kolonnu”. “Humānā situācija neuzlabojas, bet pasliktinās. Mēs gribam panākt vienošanos par vēl vienas humānās palīdzības kolonnas nosūtīšanu tuvākajās dienās pa to pašu maršrutu,” vakar paziņoja Lavrovs. Krievijas žurnālistu aicināts komentēt šodien gaidāmo saietu Minskā, viņš sacīja, ka “Krievija grib palīdzēt ukraiņiem vienoties savā starpā”. Kremlis joprojām noliedz atbalsta sniegšanu prokrieviskajiem teroristiem, kuri karo Ukrainas austrumu apgabalos, lai arī abu valstu robežu nemitīgi šķērso kaujiniekiem paredzētas bruņutehnikas kolonnas.
Merkele aicina neprovocēt Kremli
Dažas dienas pirms Minskas saieta Ukrainas galvaspilsētu Kijevu apmeklēja Vācijas kanclere Angela Merkele. Atgriezusies no karadarbības plosītās valsts, viņa intervijā Vācijas raidsabiedrībai “ARD” sacīja, ka no Porošenko un Putina tikšanās Baltkrievijas galvaspilsētā nevajadzētu gaidīt “izrāvienu”. “Tiesa, ja gribat atrast risinājumu, jums jārunā vienam ar otru,” uzsvēra Merkele. Viņa arī uzsvēra to, ka pašreizējais konflikts nevar tikt atrisināts “militāriem paņēmieniem”.
Ziņu aģentūra “Reuters” vēl pirms Merkeles vizītes Kijevā norādīja, ka Vācijas līdere mēģina pārliecināt Porošenko neizmantot militāru spēku teroristu likvidēšanai valsts austrumu apgabalos. Un iemesls tam ir Vācijas bažas par Krievijas iespējamu reakciju pēc tās atbalstīto teroristu totālas sakāves. “Berlīnes diplomātijas centrālais uzskats ir tāds, ka Putina algotņu sakaušana Ukrainas austrumos var izraisīt neparedzamu Kremļa reakciju, kas krīzi var pacelt jaunā, vēl bīstamākā līmenī,” raksta “Reuters”. “Taču Kijevai, kuras spēki tagad redz iespēju pilnībā sakaut nemierniekus un kura jau nesusi lielu upuri, varētu būt grūti pieņemt ideju, ka tās interesēs tagad ir miera līguma parakstīšana un kauju apturēšana.”
Ceļā uz Ukrainas federalizāciju
Sarunā ar “ARD” Merkele arī prātoja, ka “ukraiņu tautai, protams, jābūt iespējai pašai izvēlēties savu ceļu”, taču viņa nekavējoties piebilda, ka “ukraiņu darbības nedrīkst kaitēt Krievijas interesēm”. Dienā, kad Merkele apmeklēja Kijevu, Vācijas laikraksts “Welt am Sonntag” publicēja interviju ar Vācijas vicekancleru un ekonomikas ministru Zigmāru Gabrielu, kurā viņš pauda atbalstu Ukrainas federalizācijas idejai, uz ko nemitīgi uzstājusi Krievija. “Ukrainas teritoriālā vienotība var tikt saglabāta tikai tad, ja teritorijām, kurās vairākums iedzīvotāju ir krievi, tiek izteikts priekšlikums. Gudra federalizācija šķiet vienīgā īstenojamā ideja,” sacīja Gabriels, piebilstot, ka pirmajam solim miera panākšanā jābūt uguns pārtraukšanai. Vēlāk gan Vācijas kanclere skaidroja, ka viņas kolēģis valdībā runājis par Ukrainas varas “decentralizāciju”.
Krievijas prezidenta bijušais padomnieks ekonomikas jautājumos Andrejs Ilarionovs savā interneta vietnē “aillarionov.livejournal.com” norāda, ka Merkeles piedāvātais Ukrainas “miera plāns” paredz ne tikai Ukrainas federalizāciju, bet arī Ukrainas apņemšanos neiestāties ne Eiropas Savienībā, ne NATO. “Uguns pārtraukšana automātiski nozīmēs separātistu legalizāciju. Īpaša statusa piešķiršana austrumu apgabaliem, izveidojot “Ukrainas Piedņestru” jeb Putina mīļo “Jaunkrieviju”,” raksta Ilarionovs.
