Ministrus vēlas dzirdēt Saeimā. Vai būs izmaiņas Kārtības rullī? 0
Juridiskās komisijas sēdē deputāti konceptuāli atbalstīja ierosinājumu par izmaiņām Saeimas Kārtības rullī, kas paredz, ka ik gadu ar ziņojumu Saeimas sēdē par paveikto uzstāsies ne tikai premjers un ārlietu ministrs, kā tas ir tagad, bet visi ministri.
Tātad divu ziņojumu un tiem sekojošo debašu vietā dienas garumā šim diskusiju formātam tiks veltītas Saeimas 14 sēdes, ja vien ierosinājums gūs arī parlamenta vairākuma atbalstu.
Juridiskās komisijas sēdē premjera Krišjāņa Kariņa parlamentārā sekretāre Evika Siliņa gan atgādināja, ka Ministru kabineta iekārtas likums skaidri pasaka, ka Ministru prezidents gadskārtējā ziņojumā runā par visas valdības paveikto kopumā, stāstot par valdības deklarācijā un tās rīcības plānā noteikto uzdevumu izpildi visās nozarēs.
Savukārt ārpolitiskās debates Saeimā aizsāka 2011. gada janvārī pēc Valsts prezidenta konstitucionālo tiesību ekspertu ierosinājuma.
Jautājums bijis, kā turpmāk formulēt ārpolitikas uzdevumus, izšķiroties par labu ārlietu ministra ziņojumam Saeimā gada sākumā un ārpolitikas debatēm. Tās klātienē vēro arī ārvalstu diplomāti.
Ierosinājuma autore neatkarīgā deputāte Jūlija Stepaņenko un arī neatkarīgais parlamentārietis Aldis Gobzems uzskata, ka tas nav pietiekami – sabiedrība vēloties dzirdēt plašāku pārskatu par visu ministru paveikto un deputātu debates. Viņus nepārliecināja iebildes, ka ministri regulāri var piedalīties komisiju sēdēs un stāstīt par paveikto. Saeimas sēdes, kā zināms, var vērot internetā, ar to saturu var iepazīties arī Saeimas stenogrammās. Komisiju sēdēs visi deputāti nevarot piedalīties.
“Mums ir valdībā ministri, kurus sabiedrība nepazīst un neredz televīzijā,” piebilda A. Gobzems. Viņš bija ierosinājis vēl vairāk paplašināt to personu loku, kurām būtu pienākums ar ziņojumu uzstāties parlamentā, iesakot dot augsto tribīni Saeimā ieceltajām amatpersonām. “Tā būtu objektīva deputātu saikne ar sabiedrību. Saeimas sēdes ir viena no visvairāk skatītajām izrādēm,” sacīja A. Gobzems. J. Stepaņenko ministru ikgadējos ziņojumus uzlūko arī kā iespēju izglītoties pašiem deputātiem. Vienlaikus ministri varētu to izmantot, lai palepotos, kas varētu būt viņiem laba reklāma.
Uz Valsts prezidenta padomnieka Jāņa Plepa jautājumu, vai patiešām Saeimai visu 13 ministru jautājumi ir vienlīdz būtiski, lai tajos iedziļinātos un kvalitatīvi par tiem varētu debatēt, nevilcinoties atbildēja komisijas priekšsēdētāja Juta Strīķe (JKP). Viņa sacīja: “Ja ir kāda maznozīmīga ministrija, tad tā ir jālikvidē.”
Jāatgādina, ka tas ir viens no JKP priekšvēlēšanu programmā iekļautajiem solījumiem – partija solīja 13 ministriju vietā izveidot astoņas ministrijas.
Ieceri ministriem uzlikt par pienākumu katru gadu ziņot Saeimā atbalstīja vairāki koalīcijas deputāti. J. Strīķe atgādināja, ka valdībā ir ministri, kuri nav ievēlēti Saeimā (piemēram, iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens), tāpat ministru komunikācija ar parlamentu arī neesot pietiekama. Jānis Iesalnieks (NA) savukārt uzskata, ka premjers savā ziņojumā nevar aptvert visas ministrijas, “bet ieliek tajā pa bišķim no katras nozares”.
Ja visi valdības pārstāvji atskaitītos, tad premjers varētu vairāk koncentrēties stratēģiskajiem uzdevumiem. Saeimas Kārtības rullis jau tagad paredz, ka premjers var pieteikt arī ziņojumu par kādu konkrētu tematu, deleģējot par to uzstāties nozares ministru, atgādināja Saeimas Juridiskā biroja vadītāja Dina Meistere. Taču J. Strīķe iebilda, ka tā ir tikai iespēja, nevis pienākums.
