Ministru viedokļiem daloties, valdība vēl nepieņem lēmumu par LU rektoru 0
Ministru viedokļiem daloties, valdība otrdien tomēr vēl nepieņēma lēmumu Latvijas Universitātes (LU) rektora jautājumā.
Balstoties uz Valsts kancelejas paustajām bažām par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavoto rīkojuma projektu, kas paredz neapstiprināt Indriķi Muižnieku LU rektora amatā, valdība nolēma atlikt jautājuma izskatīšanu uz nedēļu, lai dotu laiku ministrijai sagatavot pamatotāku rīkojuma projektu.
“Attīstībai/Par” ministri aicināja šodien vēl nelemt par IZM sagatavoto rīkojuma projektu, bet gan lemt tad, kad tiesību akts tiktu sagatavots tiesiski
. Šim viedoklim pievienojās “Jaunās Vienotības” un “KPV V” ministri. Savukārt nacionālās apvienības “Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” ministri atbalstīja IZM sagatavoto rīkojuma projektu.
Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) valdības sēdē sacīja, ka šobrīd notiekošais LU ir precedents. Viņa vērsa ministru uzmanību uz augstskolas “pārvaldības rokrakstu”, minot, piemēram, to, ka rektora vēlēšanām bija nepieciešamas divas sēdes un to, ka tika aizturēta bijusī LU rektora vietniece Baiba Broka (VL-TB/LNNK). Pēc viņas paustā, šajā laika posmā esot arī parādījusies pret IZM vērsta kampaņa. Tāpat ministre uzskaitīja pārkāpumus, kas IZM ieskatā pieļauti LU rektora vēlēšanās.
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) aicināja ministrus atbalstīt Šuplinsku un rīkoties gan juridiski, gan tiesiski, gan politiski atbildīgi, sakot, ka viņš ministres rīkojuma projektu un nostāju šajā lēmumu projektā atbalstīs. Viņš arī piebilda, ka Muižnieks varēs sniegt prasību tiesā, taču, viņaprāt, ir pilnīgi droši, ka tiesa konstatēs, ka bijuši procesuāli pārkāpumi.
“Visi mēs ar vārdiem runājam, lai labi izskatītos. Visi gribam, lai pārmaiņas notiktu, bet gribam, lai lēmumus mūsu vietā pieņem tiesa vai Dievs.
Ir tāda vieta starp ausīm – smadzenes. Katram pašam šajā brīdī ir jāpieņem lēmumu un to atlikt nedrīkst, jo jau esam to darījuši gana,” nostāju pauda Bordāns.
Tāpat viņš uzsvēra, ka riski šādu lēmumu pieņemšanā pastāvēs vienmēr, tomēr ministrus aicināja lēmumu pieņemt, neskatoties uz to, un balstīties uz tiem argumentiem, kādi ir.
Arī zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK) un kultūras ministrs Nauris Puntulis (VL-TB/LNNK) abi pauda, ka jautājums ir būtisks un atbalstīs Šuplinskas nostāju.
Turpretī, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) sacīja, ka Valsts kancelejas juristu sagatavotais atzinums par šo jautājumu ir bijis neviennozīmīgs un klātienē aicināja kancelejas juristus precizēt savu nostāju šajā jautājumā, jo viņaprāt, valdības tālākai rīcībai ir nepieciešamas konkrētas rekomendācijas.
Valsts kancelejas juriste skaidroja, ka kanceleja sniedz tikai juridisko viedokli, bet lēmumu jāpieņem valdībai. Kancelejas juriste gan secināja, ka pamatā visa IZM argumentācija balstās uz apsvērumiem pieņēmumu formā, uz kuriem Ministru kabinets balstīties nevar. Viņi norādīja, ka ir divas iespējas – rīkojuma projektu labot vai arī ministriem jābalso un jāpieņem konkrētu lēmumu.
Piesardzīgu nostāju pauda aizsardzības ministrs Atis Pabriks (AP), aicinot premjeru skaidrot, vai pastāv juridiski riski valdībai un ministriem, jo “nevar visur balsot ar politisko pārliecību”.
Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) savukārt aicināja ministrus pievērsties citam jautājumam, proti, rīkojuma projektā izvirzītajam rektora pienākumu izpildītājam Jurim Borzovam, paužot, ka partijas locekļi ir uzklausījuši visas iesaistītās puses, izņemot viņu. Ministrs aicināja lēmuma pieņemšanu atlikt, lai noskaidrotu Borzova redzējumu.
Šuplinska piebilda, ka likums paredz noteikt vietas izpildītāju, kurš amatā būs uz diviem mēnešiem, kamēr sakārto iekšējo reglamentu un tiek rīkotas atkārtotas vēlēšanas.
Viņa uzsvēra, ka šādā veidā tiktu novērsta iespējamība, ka LU resursi tiek izmantoti citiem pasākumiem.
Veselības ministre Ilze Viņķele (AP), tiekot pie vārda, pievērsās Bordāna minētajam un sacīja, ka iespējamība, ka Muižnieks sev nelabvēlīga lēmuma gadījumā vērsīsies tiesā arī ir pieņēmums un tikpat liela iespēja esot, ka viņš tiesā uzvarētu un tad būtu “ziepes”. Viņa aicināja kolēģus veltīt šim jautājumam vēl nedaudz laika.
Arī iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) piedāvāja nesteigties ar lēmuma pieņemšanu, bet vērtēt, vai ir pietiekoši daudz pierādījumu, lai izslēgtu pieņēmumus un koncentrētos uz būtisko, proti, ko darīt, lai sakārtotu sistēmu un augstskolu pārvaldības modeli.
Finanšu ministrs Jāni Reiru (JV) uzsvēra, ka atbalsta Pūces teikto, ka nepieciešams pieņemt likumīgu lēmumu, balstoties uz visiem dokumentiem. Viņš uzsvēra, ka pašlaik atturētos pieņemt atbalstošu pozīciju Šuplinskas rosinātajam.
Premjers piedāvāja šo jautājumu sadalīt un šodien nelemt par Muižnieka apstiprināšanu rektora amatā, bet lemt par otro jautājumu, kas nosaka, ka IZM sadarbībā ar Kultūras ministriju, Veselības ministriju un Zemkopības ministriju līdz 17.decembrim sagatavo un Šuplinskai iesniedz izskatīšanai konceptuālo ziņojumu par augstskolu un valsts zinātnisko institūtu iekšējās pārvaldības modeļa maiņu. Valdība gan galu galā nolēma šo jautājumu arī skatīt pēc nedēļas.
IZM rosinājusi neapstiprināt Muižnieku LU rektora amatā, jo pēc tās domām rektora vēlēšanās ir pārkāpta Augstskolu likumā un likumā “Par Latvijas Universitātes Satversmi” noteiktā LU rektora ievēlēšanas kārtība un noteikumi.
Valdībai iesniegtajā rīkojuma projektā IZM norādīja, ka izvērtējot un pārbaudot tai pieejamo informāciju par LU rektora vēlēšanām 24.maijā un 6.jūnijā notikušajās LU Satversmes sapulces sēdēs, konstatēja virkni būtiskus Augstskolu likuma un LU Satversmes pārkāpumus, kuru rezultātā ir apšaubāms ievēlēšanas tiesiskums.
Ministrija aicināja valdību Muižnieku neapstiprināt, pamatojot ar nepieciešamību novērst situāciju, ka LU rektora amatā tiktu apstiprināts rektors, kurš ievēlēts, neievērojot Augstskolu likumā, LU Satversmē un uz tās pamata izdotajos tiesību aktos noteikto kārtību un nosacījumus.
Piemēram, IZM rīkojuma projektā norādīja uz faktu, ka 24.maijā notikušajās rektora vēlēšanās 13 Satversmes sapulces dalībniekiem nebija tiesību piedalīties šajā balsojumā un pirmajā vēlēšanu kārtā tieši 13 balsis šķīra abus kandidātus, paužot, ka iespējams, prettiesiska dalība rektora vēlēšanās varētu būt ietekmējusi balsošanas rezultātu.
Tāpat, neesot ticis ievērots arī tas, ka studentu padomē ir jābūt iekļautiem pārstāvjiem no universitātes 13 fakultātēm. Padomē nav tikuši iekļauti studējošo pārstāvji no universitātes aģentūrām – “Latvijas Universitātes Rīgas Medicīnas koledža” un “Latvijas Universitātes Rīgas 1.medicīnas koledža”, kas nozīmē – minēto aģentūru studējošo intereses netiek pārstāvētas ne vien universitātē, bet arī Latvijas Studentu apvienībā, kas ir Augstskolu likuma pārkāpums.
IZM arī norādīja, ka studējošo pārstāvji Satversmes sapulcē nav ievēlēti, bet gan deleģēti, kas ir pretēji Augstskolu likumā un universitātes Satversmē noteiktajam.
Kā būtisks pārkāpums tika minēts arī uz 24.maija LU Balsu skaitīšanas komisijas priekšsēdētāja Ģirta Stinkuļa un Satversmes sapulces priekšsēdētāja Māra Kļaviņa pretrunīgajiem paziņojumiem – Stinkulis paziņojis, ka par universitātes rektoru “(..) nav ievēlēts neviens no pretendentiem un tiek noteikta vēlēšanu otrā kārta”, savukārt Kļaviņš paziņojis, ka par universitātes rektoru “(..) ir ievēlēts profesors Indriķis Muižnieks”.
IZM apgalvoja, ka Kļaviņam šādu paziņojumu nebija nekāda tiesiska pamata izdarīt, jo Muižnieks nebija saņēmis klātesošo LU Satversmes sapulces dalībnieku balsu vairākumu, turklāt “pret” viņa ievēlēšanu LU rektora amatā bija balsojuši vairāk dalībnieku nekā “par”.
Kā pārkāpums minēts arī Muižnieka solis par LU Satversmes sapulces ārkārtas sēdes sasaukšana, jo no LU Satversmes noteiktā regulējuma izriet, ka ārkārtas Satversmes sapulces sēde jāsasauc, ja rektors to pieprasa, nevis pats to sasauc un vienpersoniski nosaka tās darba reglamentu. Sapulces ārkārtas sēdes gadījumā minētais būtu jādara Satversmes sapulces priekšsēdētājam Kļaviņam, kurš ir atbildīgs par sapulces vadīšanu.
IZM arī vērsa uzmanību, ka sasaucot ārkārtas sēdi netika iepriekš minēts, ka notiks atkārtotas vēlēšanas. Jautājums tika iekļauts darba kārtībā notikušās sēdes sākumā, kad tika paziņota sēdes darba kārtība.
LU, kopš IZM lūdza Izglītības kvalitātes valsts dienestam (IKVD) sniegt atzinumu par vēlēšanu tiesiskumu, ir noliegusi visus tai piedēvētos pārkāpumus un pat pieaicināja divus zvērinātu advokātu birojus veikt neatkarīgu atzinumu. Juristi norādīja, ka LU neesot būtiski pārkāpusi Augstskolu likumu un LU Satversmi, lai Muižnieku neapstiprinātu amatā.
LU vairākkārtīgi ziņoja, ka gadījumā, ja Muižnieks netiks apstiprināts rektora amatā, lēmums tiesas ceļā tiks apstrīdēts.
