Ministru prezidente: “1000 dienas ir ilgs karš, skaidrs, ka sabiedrībā ir jūtams nogurums.” 0

Šā gada 19. novembrī apritēs 1000 dienas kopš Krievijas pilna mēroga militārā iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Solidarizējoties ar Ukrainu un tās cilvēkiem, Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) un ārlietu ministre Baiba Braže (JV) 19. novembrī plkst.9 aicina vienoties klusuma brīdī un pieminēt visus Ukrainā bojāgājušos cīnītājus.

Reklāma
Reklāma
Veselam
Ārste atklāj piecus “dīvainus”, bet efektīvus veidus, kā izvairīties no saaukstēšanās 5
Kokteilis
Bieži sapnī redzi bijušo partneri? Noskaidro, ko patiesībā simbolizē cilvēki, kurus mēdzam redzēt sapņos
“Šo brīnumu agrāk nebiju pamanījis…” Vīrietim uznāk smiekli, ieraugot produktu, kuram “Maxima” veikalā piestiprināts zagļu aizbaidītājs 69
Lasīt citas ziņas

TV24 raidījumā “Nedēļa. Post scriptum” Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) uzsver, ka klusuma brīža ievērošana ir mazākais, ko šobrīd Latvijas sabiedrība var darīt, lai pieminētu ne tikai Ukrainas karavīrus un Ukrainas sabiedrību, bet arī Ukrainā bojāgājušos Latvijas pilsoņus.

“1000 dienas ir ilgs karš, skaidrs, ka sabiedrībā ir jūtams nogurums, tostarp Latvijas sabiedrībā. Mazākais, ko mēs varam darīt, ir ik pa laikam dažādos veidos atbalstīt Ukrainu, kaut vai mēs saprotam, ka mēs pagurstam no kara, un arī sabiedrībā ir novērojams nogurums,” tā Ministru prezidente.

CITI ŠOBRĪD LASA

Siliņa norāda, ka šobrīd Rietumos ir daudz jautājumu saistībā ar jaunievēlēto Amerikas Savienoto Valstu (ASV) prezidentu un to, kā viņš ir iecerējis atbalstīt Ukrainu: “Eiropas līmenī es redzu, ka Eiropa saprot, ka ir jāmeklē drošības risinājumi.”

Ministru prezidente uzsver, ka Latvijas militārais atbalsts Ukrainai trīs gadu laikā sasniegs 0,25% no iekšzemes kopprodukta (IKP) ik gadu.

“Mēs esam apņēmušies 0,25% no mūsu IKP piešķirt Ukrainai, jo mēs saprotam, ka, palīdzot Ukrainai mēs palīdzam arī paši sev.”

Siliņa norāda, ka arī ASV, palīdzot Ukrainai, zināmā veidā balsta savu industriju.

“Es nevarētu teikt, ka Eiropā ir iestājies brīdis, kad mēs nevēlamies vairs skatīties Ukrainas virzienā. Noteikti nē. Bet mēs meklējam jaunus veidus, kā mēs varam palīdzēt Ukrainai. Un tas, ka ir jānosprauž ilgtermiņa risinājumi, tas ir jaunais virziens, par ko tiek Runāts Eiropā,” tā Siliņa.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.