Ministru neņem par pilnu 24
Kaspara Gerharda (NA) vadītās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) iecere veidot pašvaldībās sadarbības teritorijas kārtējo reizi iesprūdusi valdībā. Līdz ar to diezgan droši var apgalvot, ka pašreizējās valdības un Saeimas laikā šī iecere, ko pašvaldības bažīgi dēvē par jaunas reģionālas reformas mēģinājumu, netiks īstenota.
Ministru kabineta komitejas (MKK) sēdē janvāra sākumā VARAM piedāvātie grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, kas paredz izveidot 29 sadarbības teritorijas, tika atbalstīti. Taču pēc Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) iebildumiem tie tomēr netika virzīti uz Ministru kabineta sēdi. Tā vietā Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) uzdeva VARAM sadarbībā ar LPS, Latvijas Lielo pilsētu asociāciju un citām institūcijām sagatavot Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projektu ar “ceļa karti” sadarbības īstenošanai pašvaldību sadarbības teritorijās.
“Ministrijas piedāvājums satur tikai sadarbības teritoriju ģeogrāfisku kartējumu, bet iztrūkst funkcionālais saturs – proti kādā veidā šī sadarbība tiks īstenota. Tas ir VARAM neizdarītais darbs, un viņiem doti divi mēneši laika šādas ceļa kartes sagatavošanai,” premjera nostāju paskaidroja Ministru prezidenta preses sekretārs Andrejs Vaivars. Pēc diviem mēnešiem gan jau sāksies priekšvēlēšanu periods, un maz ticams, ka šādā gaisotnē kāds būs noskaņots kaitināt pašvaldības ar reģionālām reformām. Tādēļ, visticamāk, līdz Saeimas vēlēšanām šie grozījumi netiks pieņemti, bet pēc tam jau nāks jauns parlaments, jauna valdība un tiks plānotas citas reformas.
“Latvijas Avīze” jau pirms četriem mēnešiem rakstīja, ka VARAM sadarbības teritoriju modelis sastāv tikai no kartes, bet ne funkcijām. VARAM pārstāvji toreiz skaidroja, ka šādu rīcību izvēlējušies apzināti – vispirms esot jāizstrādā ģeogrāfiskais iedalījums un pēc tam citas ministrijas to piepildītu ar saturu, nodrošinot pakalpojumus konkrētajās teritorijās. Diemžēl Gerharda centienus ignorē pat viņa kolēģi no citām ministrijām – Veselības ministrija reģionālās slimnīcas plāno pēc pašu ieskatiem, nevis VARAM iecerētajos sadarbības teritoriju rāmjos, līdzīgi rīkojas Finanšu ministrija ar VID klientu apkalpošanas centriem, Iekšlietu ministrija ar Valsts policijas un VUGD reģionālajām nodaļām.
Visasāk VARAM sadarbības teritoriju piedāvājumu kritizē pašvaldību organizācijas. “Varu atkārtot tikai to pašu, ko teicu pirms četriem mēnešiem, jo pa šo laiku nekas uz priekšu nav pakustējies – mums tiek piedāvāta apspriešanai tikai plika karte ar 29 teritorijām, bet nav skaidrs, kādus uzdevumus un kādā veidā tās veiks. Pareizāk būtu stiprināt un attīstīt jau esošos plānošanas reģionus, nevis veidot jaunus modeļus,” teica LPS priekšsēdis Gints Kaminskis. Viņš arī vērsa uzmanību, ka pašvaldības jau tagad sadarbojas dažādu projektu īstenošanā, turklāt šī sadarbība ir daudz plašākās teritorijās, nekā piedāvā VARAM. Piemēram, deviņas pašvaldības (Jūrmalas pilsēta, Tukuma novads, Jaunpils novads, Engures novads, Kandavas novads, Talsu novads, Dundagas novads, Rojas novads un Mērsraga novads) izveidojušas kopīgu atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu SIA “Piejūra” ar poligonu Talsos. Dažādus projektus kopīgi īsteno piejūras pašvaldības, Zemgalē pašas savu sadarbības teritoriju faktiski izveidojušas Jelgavas, Bauskas, Ozolnieku un Auces pašvaldības. VARAM parlamentārais sekretārs Jānis Eglītis gan mierina, ka jauno sadarbības teritoriju veidošana nekādā veidā neliks šķēršļus pašvaldību brīvprātīgai sadarbībai arī plašākās teritorijās.
