Ministru duelī neviens nepadodas 4
Reaģējot uz tieslietu ministra Jāņa Bordāna un viņa vadītās Jaunās konservatīvās partijas vairāku līderu pārmetumiem par steigā virzītu Valsts drošības dienesta (VDD) vadītāja Normunda Mežvieta atkārtotu apstiprināšanu amatā un ierašanos koncertā, kurā piedalās citās valstīs “melnajā sarakstā” iekļauts Krievijas mākslinieks, iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (“KPV LV”) nepalika atbildi parādā. “Man nepatīk, ka mani publiski apvaino. Man nepatīk, ka man pārmet pieredzes trūkumu, jo šajā sistēmā esmu nostrādājis 20 gadus. Man nepatīk, ka tiek šķelta sabiedrība, tā lejot ūdeni uz Krievijas propagandas dzirnavām,” “Latvijas Avīzei” sacīja S. Ģirģens.
“Iekšlietu ministrs aiziet uz apšaubāmas sabiedrības koncertu un aplaudē Grigorija Ļepsa dziesmām, kas ir kliedzoši. Viņš ir nosēdināts pirmajās rindās, lai pazemotu Latvijas valsti,” nesen medijiem teica J. Bordāns. Runa ir par Laimas Vaikules organizēto mūzikas festivālu “Laima Rendezvous Jūrmala 2019”, kura atbalstītāju vidū ir arī uzņēmējs Ainārs Šlesers. Viņš pirms 13. Saeimas vēlēšanām tika uzlūkots kā neafišētais “KPV LV” atbalstītājs.
Šī muzikālā pasākuma koncertus, kuru izpildītāju vidū bija kā Krievijas, tā Latvijas mākslinieki, apmeklēja visi “KPV LV” pārstāvji valdībā – arī labklājības ministre Ramona Petraviča un ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro. J. Bordāns iepriekš sacīja, ka labklājības ministre varēja arī nezināt, kas ir “Vladimiram Putinam un Krievijas kriminālajām aprindām pietuvinātais mūziķis Grigorijs Ļepss”, kuru Lietuva un ASV iekļāvušas “melnajā sarakstā”, taču to nevarēja nezināt iekšlietu ministrs, kuram arī būtu jāatbild, kāpēc dziedātāju “melnajā sarakstā” nav iekļāvusi Latvija.
Maksāja paši, bet varbūt ielūgti?
Līdz šim neatbildēts paliek arī jautājums, kurš ministrus uzaicināja uz šo pasākumu. Labklājības ministre R. Petraviča “LA” apgalvoja, ka biļetes uz koncertiem esot pirkusi pati, to cena bijusi no 250 līdz 300 eiro. Šo pasākumu Jūrmalā viņa ir apmeklējusi arī agrāk, “jo man ļoti patīk Laima Vaikule”. Starp latviešu izpildītājiem bijis arī Intars Busulis, par kura sniegumu ministrei vienmēr esot liels prieks. Uz vaicāto par mūzikas festivāla atbalstītāja A. Šlesera iespējamo saistību ar “KPV LV” R. Petraviča atbildēja: “Es pat nezinu, kas ir koncerta atbalstītāji, bet es šīs lietas nesaistu kopā.”
Ar R. Nemiro “LA” neizdevās sazināties, jo viņš ir atvaļinājumā ārpus valsts.
S. Ģirģens savukārt skaidri neatbildēja, vai viņš pats maksājis par koncerta apmeklējumu, bet izvairīgi sacīja, ka viņu ir uzaicinājusi dzīvesbiedre.
A. Šleseru iekšlietu ministrs personīgi nepazīstot, un ar viņu S. Ģirģenam nekādu kontaktu neesot. Iepriekš viņš sacīja, ka J. Bordāns “noniecina starptautiski populāras mākslinieces organizētu kultūras pasākumu, tādā veidā paužot aizvainojumu par Valsts drošības dienesta vadītāja Normunda Mežvieta atkārtotu apstiprināšanu amatā”.
JKP frakcijas vadītāja Juta Strīķe šonedēļ intervijā “LA” skaidroja, ka Valsts drošības dienests ir nozīmīga iestāde, kurai tiek piešķirti miljoniem valsts līdzekļu. Tāpēc būtu pareizi, ja pirms atkārtotas apstiprināšanas amatā N. Mežvietu uzklausītu par drošību atbildīgās Saeimas komisijas.
“Tā vietā amatā pārapstiprināšana notika Ministru kabineta mazajā zālē sēdes slēgtajā daļā, kur darbakārtībā jautājums bija pieteikts kā ministra Ģirģena virzīts “dienesta vajadzībām”, tā partneriem un sabiedrībai paslēpjot, ka tā ir Mežvieta pārapstiprināšana, it kā tas būtu valsts noslēpums, ka viņam piešķir amata termiņa pagarinājumu vēl uz pieciem gadiem,” intervijā sacīja J. Strīķe. Viņa arī norādīja, ka iekšlietu ministram nav pieredzes izmeklēšanas un drošības iestāžu darbā.
Ministri runājuši divas stundas
S. Ģirģens “LA” sacīja, ka tieši tieslietu ministrs un premjera biedrs J. Bordāns laikā, kad aizvietoja premjeru Krišjāni Kariņu (“Jaunā Vienotība”), 11. jūlijā ir parakstījis Ministru kabineta 16. jūlija sēdes darbakārtību un viņam bijusi pieejama informācija par slēgtajā sēdē izskatāmajiem jautājumiem. Taču J. Bordāns neesot izmantojis iespēju šo jautājumu neiekļaut darbakārtībā, bet vēlāk atsūtījis īsziņu, lūdzot iespēju satikties.
Tāda tikšanās vēlāk ir notikusi un ilgusi divas stundas. Tajā abi ministri runājuši gan par nozaru sadarbību, gan par drošības iestādēm, stāstīja S. Ģirģens. J. Bordāns ir teicis, ka nevarot atbalstīt N. Mežvieta atkārtotu apstiprināšanu, bet uz kolēģa jautājumu, kāda varētu būt alternatīva kandidatūra, to neesot varējis piedāvāt. “Manā rīcībā par Valsts drošības dienesta vadības darbu bija pozitīva informācija arī no ārvalstu sabiedrotajiem,” uzsvēra S. Ģirģens, kuram esot vai nu jāpagarina VDD vadītāja pilnvaras, vai motivēti jāargumentē, kāpēc tas nav iespējams, bet šādi iemesli viņam neesot zināmi.
Jautājumu varēja atlikt, ja ministri valdības sēdē būtu par to vienojušies, taču JKP pārstāvji sēdi demonstratīvi atstājuši.
Līdz ar to viņiem izpalikusi arī iespēja uzdot jautājumus N. Mežvietam, kā arī Satversmes aizsardzības biroja vadītājam Jānim Maizītim, piebilda S. Ģirģens. Ne no SAB vadības, ne no Ģenerālprokuratūras neesot izskanējuši iebildumi. Tādi neesot saņemti arī no Saeimas Nacionālās drošības komisijas, kas veic parlamentāro kontroli pār drošības iestāžu darbu.
JKP biedrs Juris Rancāns vada Aizsardzības un iekšlietu komisiju, kura, tuvojoties VDD vadītāja pilnvaru termiņa beigām, arī varējusi sasaukt sēdi, lai izskatītu šo jautājumu, uzskata S. Ģirģens. Taču tas nevarot notikt publiski, kā to vēlas JKP, jo plašāku informāciju par šo drošības iestādi varot sniegt tikai personām ar pielaidi valsts noslēpumam. J. Bordāns intervijā žurnālā “Ir” skaidroja, ka kāda jautājuma atlikšanai jānotiek, ja sēdē nepiedalās visi vienas partijas ministri, kas neesot ievērots. Otra puse norādīja, ka viens no JKP ministriem tajā laikā bija atvaļinājumā.
JKP līderi pārmetuši iekšlietu ministram arī to, ka viens no Jūrmalas koncerta izpildītājiem G. Ļepss Latvijā nav iekļauts “melnajā sarakstā”, ko vairākas citas valstis izdarījušas.
S. Ģirģens skaidroja – lai kādu personu iekļautu “melnajā sarakstā”, ir jābūt valsts drošības iestādes atzinumam, uz kura pamata to var izdarīt, bet tāds neesot saņemts. Viņš norādīja, ka Latvija nevar vadīties pēc analoģijas ar citām valstīm, jo nav zināms pamatojums, kāpēc tajā valstī ir pieņemts lēmums par personas iekļaušanu “melnajā sarakstā”.
Žurnālā “Ir” J. Bordāns bija teicis: “Ja iekšlietu ministrs mierīgi aiziet uz koncertu, kur uzstājas “persona non grata” pie sabiedrotajiem, un tad man stāsta, ka Mežvieta kungs ir jāapstiprina sabiedroto dēļ – te kaut kas neiet kopā. Tas parāda neprofesionalitāti.” S. Ģirģens uzskata, ka te ir jārunā arī par stratēģisko komunikāciju, jo, svaidoties ar tādām frāzēm, kādas publiski izteikuši vairāki JKP politiķi, viņi esot radījuši naidu un šķelšanos sabiedrībā, tā lejot ūdeni uz Krievijas propagandas dzirnavām. S. Ģirģens neesot pārkāpis nevienu likumu, viņam patīkot krievu mūzika, un nevienam neesot tiesību apspriest viņa muzikālo gaumi.
