Ministrs Sprūdžs apbēdināts, ka Saeima viņu neatbalsta cīņā pret Lembergu 0
Būtu interesanti uzzināt, vai Reformu partijas ministra Edmunda Sprūdža piedraudējumu atstāt amatu Latvijas novados uztvēra ar bažām? Cik pašvaldību pārstāvju satraukumā zvanīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, lai atrunātu tās vadītāju nemest plinti krūmos, bet turpināt iesāktās reformas? Pag, reformas…
Kādas reformas? Ja runā par Sprūdža kolēģi, nesen demisionējušo izglītības un zinātnes ministru Robertu Ķīli, tad viņam šis vārds piestāvēja ja ne praktiski, tad idejiski noteikti. Uz vides un reģionālās attīstības ministru tas neattiecas. Ja neskaita dažus visai komiskus tēla veidošanas mēģinājumus (Līgatnes lāču “savaldīšana”) un dažas pusvārdā deklarētas ieceres (novadu skaita samazināšana), vienīgās zīmīgās un publiski redzamās aktivitātes bijušas saistītas ar cīņu pret Aivara Lemberga ietekmi Ventspilī. Arī nupat izskanējušais brīdinājums par demisiju atkal ir stāsts par to pašu. Saeima ceturtdien neatbalstīja likumprojektu, kas ierobežo to pašvaldību deputātu pilnvaras, pret kuriem sākta kriminālvajāšana. Tas jau nodēvēts par “antilemberga likumu”, jo viņš ir viena no zināmajām personām, uz kuru tas varētu attiekties. Arī balsojuma rezultātā daudzi steidz meklēt Ventspils oligarha ietekmi (likumprojektu neatbalstīja Zaļo un zemnieku savienība, “Saskaņas centrs” un daļa Nacionālās apvienības deputātu). Tiesa, šāds izskaidrojums tieši vairo priekšstatu, ka likums tapis konkrēti viena cilvēka dēļ, kas nemaz neliecina par labu likumdošanas praksi. Lai gan Saeima pielaboja no ministrijas nākušo sākotnējo radikālo likuma redakciju, tomēr arī pašreizējais variants ir diskutabls, uz ko norāda gan juristi, gan cilvēktiesību speciālisti.
Proti, arī kriminālvajāšana var tikt sākta par dažāda rakstura noziegumiem un vai pareizi būtu visus apsūdzētos mest pār vienu kārti? Turklāt vienmēr paliek jautājums – kas notiks, ja apsūdzēto deputātu tiesa attaisnos? Kā tad viņam tiks kompensēta netaisnība?
E. Sprūdžs paziņojis, ka uztver notikušo kā “neuzticības balsojumu”. Visticamāk, no atkāpšanās viņu centīsies atrunāt premjers Valdis Dombrovskis, gan paša partija. Lai kā, nākotnē apspriežot šo jautājumu parlamentā, politiķiem būtu vēlams uz brīdi aizmirst par tāda Lemberga eksistenci un nebeidzamo cīņu pret oligarhiem, bet mēģināt izvērtēt visas iespējamās sekas. Savukārt Sprūdžam pēdējais brīdis atcerēties, ka bez Lemberga ir arī citi viņa pārraugāmajai nozarei svarīgi jautājumi. Ja viņš to nespēj, tad varbūt tiešām nav vērts krēslu deldēt.
