Ministrs Pūce komentē Satversmes tiesas spriedumu lietā par iedzīvotāju aptauju Ikšķilē 1
Satversmes tiesas (ST) spriedums, ar kuru par neatbilstošu Satversmei atzīts vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces (AP) rīkojums apturēt nolikumu Ikšķiles iedzīvotāju aptaujai, ir korekts un palīdzēs tālākā darba organizācijā, žurnālistiem atzina ministrs.
Viņš atzīmēja, ka “augsti vērtē” ST spriedumu, piebilstot, ka tajā ir sniegts detalizēts vērtējums par to, kādas ir vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra pilnvaras, pieņemot lēmumus par pašvaldību iekšējo normatīvo aktu apturēšanu.
Kā skaidroja Pūce, spriedumā konstatēts, ka ministram bijušas juridiskas tiesības apturēt iekšējo normatīvo nolikumu, bet pašvaldībām ir tiesības noskaidrot iedzīvotāju viedokli.
Ministrs atzīmēja, ka, atbilstoši spriedumam, viņam bijis pienākums izmantot citas pārraudzības formas.
Vaicāts par iespējamiem noradījumiem ministram pēc ST lēmuma, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) norādīja, ka iepazīsies ar ST lēmumu un ka viņam ir gaidāma saruna ar VARAM ministru.
“Valdībai ir jāskatās, kā mēs varam savu darbu darīt labāk un pareizāk,” akcentēja premjers, norādot, ka tiesas lēmums ir jāņem vērā. Kariņš ar Pūci plāno pārrunāt, kā tiesas lemto labāk ieviest dzīvē.
Arī “Attīstībai/Par!” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Daniels Pavļuts norādīja, ka AP iepazīsies ar ST spriedumu, kas būs ļoti vērtīgs un noderīgs VARAM ikdienas darbā.
Politiķis arī akcentēja, ka sabiedrība jau ir pamanījusi, ka Pūce bijis ļoti aktīvs, veicot savus pienākumus pašvaldību darbības likumības uzraudzīšanā.
Cita starpā Pūces darba rezultāti ir bijušā Rīgas domes priekšsēdētāja Nila Ušakova (S) atstādināšanā no amata, Saeimas akceptētais VARAM rosinājums par Rīgas domes atlaišanu, kā arī vairāki citi gadījumi, kad VARAM ir atbilstoši reaģējusi uz pašvaldību nelikumīgu rīcību, norādīja Pavļuts.
AP frakcijas vadītājs arī norādīja, ka, iespējams, ST pirmo reizi lēmusi, kur ir robežas pašvaldību uzraudzībā. Kā skaidroja Pavļuts, ST ir atzinusi, ka Ikšķiles novada domes pieņemtajā nolikumā bijušas nepilnības, bet tiesa secinājusi, ka ministrs ir “gājis par tālu”, atceļot nolikumu, jo labojumus vajadzēja panākt citos veidos. Pavļuts pauda pārliecību, ka VARAM ministrs šo ST lēmumu turpmāk ņems vērā.
Jau vēstīts, ka ST skaidroja, ka lieta bija ierosināta pēc Ikšķiles novada domes pieteikuma. Ministrs ar apstrīdēto aktu apturējis domes pieņemtā Ikšķiles novada iedzīvotāju aptaujas “Ikšķiles novada balsojums” nolikuma darbību.
Pēc ministra ieskata, nolikumā paredzēts organizēt aptauju par administratīvi teritoriālo reformu, kas pēc savas formas līdzinās vēlēšanām vai vietējam referendumam saistoša lēmuma pieņemšanai.
ST secināja, ka Satversmes 1. un 101.pantā un Eiropas Vietējo pašvaldību hartas 5.pantā cita starp ir ietvertas pašvaldības tiesības uzklausīt attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju viedokli par pašvaldības administratīvās teritorijas robežas izmaiņām.
Attiecīgi aptaujas nolikums ir pašvaldības izdots iekšējais normatīvais akts, kura darbību ministram, pamatojot šā akta prettiesiskumu, saskaņā ar likuma “Par pašvaldībām” 49. panta pirmo daļu bija tiesības apturēt.
Spriedumā secināts, ka pašvaldībai ir rīcības brīvība savas autonomās kompetences īstenošanā, ņemot vērā Satversmē un citos ārējos normatīvajos aktos noteikto ietvaru un attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju likumiskās intereses.
Tā kā pašvaldība ir izveidota tieši iedzīvotāju interešu nodrošināšanai, iedzīvotāju viedokļa uzklausīšana ir viens no pašvaldības ikdienas darba elementiem, kuru tā var izmantot dažādos savā kompetencē esošos jautājumos.
Pašvaldības autonomās kompetences ietvaros attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju viedokli iespējams noskaidrot ne tikai publiskajā apspriešanā likumā noteiktajos gadījumos, bet arī citā kārtībā, piemēram, rīkojot dažāda veida aptaujas, intervijas, viedokļu paušanu brīvā formā.
Šādi iegūts iedzīvotāju viedoklis nerada juridiskas sekas pašvaldībai un citām valsts institūcijām lēmumu pieņemšanas procesā. Turklāt pašvaldībai, noskaidrojot tās iedzīvotāju viedokli, vienmēr ir jārīkojas atbilstoši Satversmei un jāievēro normatīvo aktu prasības.
ST atzina, ka administratīvi teritoriālā reforma, kuras ietvaros plānotas līdzšinējo administratīvo teritoriju robežu izmaiņas, ir tieši saistīta ar attiecīgo administratīvo teritoriju iedzīvotāju tiesībām un likumiskajām interesēm un pašvaldības autonomo funkciju īstenošanu.
Tāpēc pašvaldībai ir tiesības noskaidrot tās iedzīvotāju viedokli, lai reformas gaitā to savlaicīgi sniegtu valsts institūcijām.
Turklāt pašvaldība to var darīt jebkurā administratīvi teritoriālās reformas stadijā, cita starp arī reformas sākumā, tiklīdz ir saņemta informācija par to, ka reforma varētu skart šīs pašvaldības administratīvo teritoriju.
ST secināja, ka Ikšķiles novada iedzīvotāju viedokļa noskaidrošana par šo novadu kā patstāvīgu administratīvo teritoriju ietilpst pašvaldības kompetencē.
Tiesa atzina, ka aptaujas nolikumā lietotā terminoloģija drīzāk raksturīga vēlēšanām vai referendumam.
Tomēr nevienā no Ikšķiles novada domes lēmumiem, ne aptaujas nolikumā, nedz arī pašvaldības sniegtajā informācijā par plānoto iedzīvotāju aptauju nav norādīts, ka aptaujas rezultāti varētu būt saistoši pašvaldībai vai citām valsts institūcijām, kas pieņem lēmumus attiecībā uz administratīvi teritoriālo reformu.
Dome ir konsekventi norādījusi, ka aptauju rīko vienīgi tādēļ, lai uzzinātu iedzīvotāju viedokli par Ikšķiles novadu kā patstāvīgu administratīvo teritoriju.
Tādējādi aptaujas nolikumā lietotā terminoloģija pati par sevi nepadara Ikšķiles novada iedzīvotāju aptauju par referendumu un tātad nepadara to arī prettiesisku.
Tā kā attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju viedokļa noskaidrošana ietilpst pašvaldības kompetencē, tad konkrētajā situācijā aptaujas nolikumā lietotie termini un reglamentētā aptaujas organizēšanas kārtība nav iemesls, kura dēļ aptaujas nolikums būtu atzīstams par prettiesisku.
ST secināja, ka Ikšķiles novada dome ir rīkojusies savas kompetences ietvaros, noskaidrojot iedzīvotāju viedokli aptaujas nolikumā noregulētajā aptaujas organizēšanas kārtībā.
Tiesa norādījusi, ka ministram, ja viņš saskatīja nepieciešamību pilnveidot aptaujas nolikumu, bija iespējas izmantot citus, mazāk ierobežojošus pašvaldību kontroles līdzekļus, kas paredzēti likumā “Par pašvaldībām”.
ST uzsvēra, ka valdības un pašvaldību attiecības ir veidojamas dialoga formā, ievērojot labas ticības principu un savstarpējo cieņu, lai nodrošinātu efektīvu valsts pārvaldību un resursu izmantošanu.
Attiecīgi Pūcem nebija tiesību apturēt aptaujas nolikuma darbību, ciktāl tas attiecās uz Ikšķiles novada iedzīvotāju aptaujas organizēšanu. Līdz ar to apstrīdētais rīkojums neatbilst Satversmes 1.pantā ietvertajam tiesiskuma principam.
Spriedumā atzīmēts, ka ST vairākkārt uzsvērusi, ka valsts pārvaldei demokrātiskā tiesiskā valstī sabiedrības uzticētās funkcijas jāpilda godīgi, efektīvi un taisnīgi, tās rīcībai jāatbilst likumam un tiesībām.
Turklāt demokrātiskas tiesiskas valsts institūcijām savstarpējās attiecībās ir jāievēro labas ticības princips un starpinstitucionālās lojalitātes princips.
ST vērsa domes uzmanību uz to, ka tā, organizējot Ikšķiles novada iedzīvotāju aptauju saskaņā ar aptaujas nolikumu, kura darbību ministrs bija apturējis, pirms vēršanās ST un sprieduma spēkā stāšanās, ir rīkojusies pretēji demokrātiskā tiesiskā valstī pieņemtajai kārtībai un nav ievērojusi likuma “Par pašvaldībām” 49. panta trešo daļu.
Attiecīgi ST nosprieda atzīt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra 2019.gada 25.aprīļa rīkojumu “Par Ikšķiles novada iedzīvotāju aptaujas “Ikšķiles novada balsojums” nolikuma darbības apturēšanu” par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 1.pantam.
ST spriedums ir galīgs un nepārsūdzams, tas stājas spēkā tā publicēšanas dienā.
